Kā uzskata biedrības vadītāja Vida Garunkštīte, situācija Lietuvas bibliotēkās atgādina pagājušā gadsimta trīsdesmitos gadus.
 
"Lai gan pagājuši septiņi gadu desmiti, gandrīz nekas nav mainījies. Nav arī skaidrs, kāds bibliotēku tīkls Lietuvai vajadzīgs. Valsts palielina investīcijas bibliotēku fondos, tomēr piešķirto līdzekļu nav tik daudz, lai bibliotēkas varētu pietiekamā daudzumā iegādāties lasītāju pieprasīto literatūru," viņa sacījusi.
 
Biedrības vadītāja arī paudusi nožēlu, ka bibliotekāri netiek atzīti kā speciālisti, kuri dod savu ieguldījumu gan formālajā, gan neformālajā izglītībā.
 
Turklāt par bibliotekāru darbu tiek maksāts kā par vergu darbu. No tā visvairāk cieš lielās bibliotēkas, kurās tradicionāli strādā kvalificētākie speciālisti. "No zinātniskajām bibliotēkām jau aizbēguši gandrīz visi pieredzējušākie darbinieki, jo viņu alga tikko sasniedz 1500 litus (306 latus). Piemēram, Latvijā bibliotekāru algas cēlušas gandrīz četras reizes, un tur tādu problēmu vairs nav palicis, bet Lietuvā tās tikai vēl vairāk saasinās," piebildusi Garunkštīte.
 
Bibliotekāru sūrošanos konferencē uzklausīja arī kultūras ministrs Jons Jučs, tomēr nepiekrita viņiem un uzsvēra, ka tieši pēc viņa stāšanās amatā 2006. gada rudenī bibliotekāriem pirmo reizi septiņos gados palielinātas algas, bet nākamais solis sperts no šāgada sākuma, kad valsts atradusi papildu līdzekļus visiem budžeta iestādēs strādājošajiem.
 
Ministrs piebildis, ka nesen vērsies pie pašvaldībām un mudinājis tās palielināt bibliotēku darbinieku algas, bet par to, kādā apmērā tas darāms, jālemj pašām pašvaldībām.
 
Šo ministra paziņojumu bibliotekāri uzklausīja ar ironisku smaidu, jo šādu pamudinājumu viņš pašvaldībām nosūtījis laikā, kad šā gada budžeta dalīšana tajās jau gandrīz pabeigta.
 
Nesagaidījuši konkrētus solījumu būtiski uzlabot bibliotēku stāvokli, konferences dalībnieki, kas pārstāvēja vairāk nekā 3000 Lietuvas bibliotekāru, pieņēma lēmumu vērsties pie valdības, politiskajām partijām, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm un pieprasīt nodrošināt Lietuvas apriņķos vienlīdzīgu bibliotēku attīstības programmu īstenošanu, garantējot, lai bibliotēkas ik gadus varētu iegādāties 200-250 izdevumus, rēķinot uz tūkstoti iedzīvotāju.
 
Bibliotekāri arī aicina būtiski mainīt darba samaksas sistēmu, ieviešot kvalifikācijas kategorijas un palielinot viņu algas līdz Lietuvas vidējam darba samaksas līmenim.
 
"Pagaidām neplānojam pārtraukt apkalpot lasītājus, jo ne jau viņi ir vainīgi šādā situācijā, bet nevaram garantēt, ka neizšķirsimies par dramatiskiem soļiem, ja mūsu prasības netiks sadzirdētas," uzsvērusi Garunkštīte.
 
 
LETA
Copyright © LETA