Liepājā būs apskatāma ceļojošā izstāde “Nonkonformisms grafikā 1944-1990”
Trešdien, 27. aprīlī plkst. 16.00 Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas skatlogos (Liepājā, Zivju ielā 7) plkst. 16.00 Liepājas Mākslas dienu ietvaros tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu atmiņas institūciju sadarbības projekta ceļojošā izstāde “Nonkonformisms grafikā 1944 – 1990”.
Izstādē eksponētas restaurēto grafikas darbu reprodukcijas uz lielformāta planšetēm no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Okupācijas muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva kolekcijām.
Kopš 2009. gada Latvijas Nacionālā bibliotēka realizē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta atbalstītu bibliotēkas, arhīva un muzeju sadarbības projektu “Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafikas krājuma pilna saglabāšana un tai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums”. Padomju perioda nonkonformisma grafikas darbu atlasei tika izveidota ekspertu komisija, kuras ietvaros vairāk par trīs tūkstošiem grafikas darbu izvērtēja ekspertes – mākslas zinātnieces Ramona Umblija un Inta Pujāte, kā arī vēsturniece Iveta Šķiņķe. Lielāko projekta kolekcijas daļu veido darbi, kuri tapuši apcietinājumā vai nometinājumā, taču kolekcijā iekļauti arī vairāki simti grafikas darbu, kuros par nonkonformismu liecina nevis autora biogrāfija, bet formālais risinājums un darbu tematika. Astoņu projektā iesaistīto Latvijas atmiņas institūciju darbi, kas veido projekta kolekciju tapuši no divdesmitā gadsimta četrdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem. Projekta galvenais akcents likts uz nonkonformisma grafikas saglabāšanu – gan restaurējot un konservējot grafikas mākslas darbus, gan digitalizējot un digitālās kopijas apvienojot nacionālā datu bāzē.
Projekta ceļojošajā izstādē skatāmi Māra Ārgaļa, Ādolfa Zārdiņa, Indriķa Zeberiņa, Ivara Poikāna, Lolitas Zikmanes, Māra Subača, Jura Dimitera, Ilmāra Blumberga, Kurta Fridrihsona, Alfeja Bromulta, Eduarda Sidraba un citu mākslinieku grafikas darbi no visu sadarbības partneru kolekcijām. Okupācijas muzeju pārstāv arī neprofesionāli autori, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju un darbi tapuši tur. Latviju tie sasnieguši gan kā pastkartes, gan kā vēstuļu daļas, no rokas rokā ceļojošas zīmītes un apzīmētas papīra lapiņas.
Izstāde Liepājā būs apskatāma no 27. aprīļa – 12. maijam. Ar projekta ietvaros saglabāto nonkonformisma grafikas darbu kolekciju var iepazīties Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas mājas lapā
(http://www.lndb.lv/lv/Lapas/Collections.aspx ).
Nonkonformisms mākslas teorētiķu formulējumos nereti tiek traktēts kā samērā “izplūdis” termins, ko iespējams dažādi skaidrot. Stāsta projekta eksperte, mākslas zinātniece Inta Pujāte: “Atlasot darbus, akcents tika likts uz grafiku, kurā nonkonformisms ir spēcīgāk izteikts, kas izpaužas formālajā risinājumā, sekojot Rietumu mākslas novitātēm, kā arī tematikā, kur tiek pausta padomju iekārtas kritika. Dažādos laika posmos, atkarībā no politiskās situācijas, šiem abiem momentiem ir atšķirīgas izpausmes. Plašākajā nozīmē Latvijas māksla ir nonkonformistiska pēc būtības, jo nostājas pretī sociālpolitiskajai situācijai.”
“Laikmeta dokumentālajās liecībās ne vienmēr ir iespējams atrast apliecinājumu nonkonformistiskam viedoklim – oficiālajos dokumentos pretruna “mākslinieks – sistēma” visbiežāk neparādās, domu darbs un sarunas notiek citā vidē, kā arī – izpaužas darbos,” stāsta projekta eksperte, vēsturniece Iveta Šķiņķe. “Gadījumus, kad mākslinieks nonāk tiešā konfliktā ar varu, fiksē tādi avoti kā Latvijas Komunistiskās partijas dokumenti vai pat Valsts drošības komitejas krimināllietas, kā Indriķa Zeberiņa piemērs, kur mākslinieks jau tiek apsūdzēts par pretpadomju propagandu un aģitāciju”.