2025. gadā atzīmēsim grāmatas latviešu valodā piecsmitgadi. Lai svētkos labākā dāvana ir grāmata!
Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Trešdien, 27. aprīlī plkst. 16.00 Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas skatlogos (Liepājā, Zivju ielā 7) plkst. 16.00 Liepājas Mākslas dienu ietvaros tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu atmiņas institūciju sadarbības projekta ceļojošā izstāde “Nonkonformisms grafikā 1944 – 1990”.
Izstādē eksponētas restaurēto grafikas darbu reprodukcijas uz lielformāta planšetēm no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Okupācijas muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva kolekcijām.
Kopš 2009. gada Latvijas Nacionālā bibliotēka realizē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta atbalstītu bibliotēkas, arhīva un muzeju sadarbības projektu “Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafikas krājuma pilna saglabāšana un tai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums”. Padomju perioda nonkonformisma grafikas darbu atlasei tika izveidota ekspertu komisija, kuras ietvaros vairāk par trīs tūkstošiem grafikas darbu izvērtēja ekspertes – mākslas zinātnieces Ramona Umblija un Inta Pujāte, kā arī vēsturniece Iveta Šķiņķe. Lielāko projekta kolekcijas daļu veido darbi, kuri tapuši apcietinājumā vai nometinājumā, taču kolekcijā iekļauti arī vairāki simti grafikas darbu, kuros par nonkonformismu liecina nevis autora biogrāfija, bet formālais risinājums un darbu tematika. Astoņu projektā iesaistīto Latvijas atmiņas institūciju darbi, kas veido projekta kolekciju tapuši no divdesmitā gadsimta četrdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem. Projekta galvenais akcents likts uz nonkonformisma grafikas saglabāšanu – gan restaurējot un konservējot grafikas mākslas darbus, gan digitalizējot un digitālās kopijas apvienojot nacionālā datu bāzē.
Projekta ceļojošajā izstādē skatāmi Māra Ārgaļa, Ādolfa Zārdiņa, Indriķa Zeberiņa, Ivara Poikāna, Lolitas Zikmanes, Māra Subača, Jura Dimitera, Ilmāra Blumberga, Kurta Fridrihsona, Alfeja Bromulta, Eduarda Sidraba un citu mākslinieku grafikas darbi no visu sadarbības partneru kolekcijām. Okupācijas muzeju pārstāv arī neprofesionāli autori, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju un darbi tapuši tur. Latviju tie sasnieguši gan kā pastkartes, gan kā vēstuļu daļas, no rokas rokā ceļojošas zīmītes un apzīmētas papīra lapiņas.
Izstāde Liepājā būs apskatāma no 27. aprīļa – 12. maijam. Ar projekta ietvaros saglabāto nonkonformisma grafikas darbu kolekciju var iepazīties Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas mājas lapā
(http://www.lndb.lv/lv/Lapas/Collections.aspx ).
Nonkonformisms mākslas teorētiķu formulējumos nereti tiek traktēts kā samērā “izplūdis” termins, ko iespējams dažādi skaidrot. Stāsta projekta eksperte, mākslas zinātniece Inta Pujāte: “Atlasot darbus, akcents tika likts uz grafiku, kurā nonkonformisms ir spēcīgāk izteikts, kas izpaužas formālajā risinājumā, sekojot Rietumu mākslas novitātēm, kā arī tematikā, kur tiek pausta padomju iekārtas kritika. Dažādos laika posmos, atkarībā no politiskās situācijas, šiem abiem momentiem ir atšķirīgas izpausmes. Plašākajā nozīmē Latvijas māksla ir nonkonformistiska pēc būtības, jo nostājas pretī sociālpolitiskajai situācijai.”
“Laikmeta dokumentālajās liecībās ne vienmēr ir iespējams atrast apliecinājumu nonkonformistiskam viedoklim – oficiālajos dokumentos pretruna “mākslinieks – sistēma” visbiežāk neparādās, domu darbs un sarunas notiek citā vidē, kā arī – izpaužas darbos,” stāsta projekta eksperte, vēsturniece Iveta Šķiņķe. “Gadījumus, kad mākslinieks nonāk tiešā konfliktā ar varu, fiksē tādi avoti kā Latvijas Komunistiskās partijas dokumenti vai pat Valsts drošības komitejas krimināllietas, kā Indriķa Zeberiņa piemērs, kur mākslinieks jau tiek apsūdzēts par pretpadomju propagandu un aģitāciju”.
