Jānis Baltvilks bērnu literatūrā ievērojams gan ar dzeju, gan stāstiem par dabu. Taču šajā grāmatā ietverti pavisam īpaša žanra darbi – pekstiņstāsti, ko autors 2001.–2003. gadā rakstījis žurnālam “Zīlīte”. Krājumu sastādījis Māris Rungulis.

Šajā asprātīgajā grāmatā radīta neticami ticama dabas pasaule, spēlējoties gan ar “zinātniskiem” dabas aprakstiem un sacerot jaunas sugas (kaķuzirņi, kurmjukārkli, gružrupuči, kāpostbutes, vilkozoli u. c.), gan ar viltīgi pārveidotu padomu nopietnību (kā audzēt konfektes vai naudu), gan ar valodu, kurā tiek atklāti jauni ģeogrāfiski objekti un veidots Latvijas salu arhipelāgs.

Sevi Jānis Baltvilks dēvē par Baltzīļvilku. Visām viņa atklātajām sugām, gatavojot pekstiņstāstus izdošanai, atrasti arī atbilstoši latīņu nosaukumi, piemēram, zakaķis (Felepus) ir dzīvnieks ar garām ausīm, kāpj kokos un ņaud, maijvaržvabole (Melolontha ranae) maija vakaros dūkdama lido pa gaisu, ielec dīķī un kurkst, bet ežgata (Ericius pica) tipina izslietām adatām, pukšķina, ielaižas ceriņkrūmā un liek vaļā žadzināt.

Jāņa Baltvilka neticamos atklājumus un novērojumus māksliniece Anita Paegle attēlojusi koši sarkanā grāmatā, lai visi šīs retās sugas pazītu un saudzētu. Taču iespējams, ka drīz Latvijā parādīsies vēl daudz jaunu sugu, jo gudro Jāņa Baltvilka pekstiņu spēles prieks rada vēlēšanos šādus dabas brīnumus un jokus izgudrot pašam.

Grāmatas dizainu veidojuši Rūta Briede un Artis Briedis, izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.