Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka 2024. gada 29. novembrī organizē 247. gadskārtas konferenci “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”, kurā pulcēsies bibliotēku nozares speciālisti un entuziasti no visas Latvijas. Konference vienos gan Kurzemes, gan visas valsts bibliotēku darbiniekus, grāmatu draugus un kultūras atbalstītājus kopīgās sarunās un pieredzes apmaiņā.
No 2024. gada 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs uzsāk labās prakses piemēru darbā ar bērniem un jauniešiem apkopošanu Latvijas Bibliotēku portālā. Pateicoties bibliotekāru iesaistei un atsaucībai, ikviens var iedvesmoties un smelties jaunas idejas arī savam darbam. Ideju bankas mērķis ir vienkopus apkopot skolu un publisko bibliotēku labās prakses piemērus, kārtojot tos tematiskās kopās – pēc mērķgrupām, tēmām, tendencēm. Aicinām arī turpmāk bibliotekārus būt atsaucīgiem un dalīties ar savu pieredzi! Ideju bankas otrais apkopojums veltīts izlaušanās spēlēm bibliotēkās.
Aktualizējot 17.–18. gadsimta garīdznieku Georga Elgera un Mihaela Rota būtisko lomu latviešu valodas attīstībā, 22. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisināsies cikla “Letonikas lasījumi” pasākums divās daļās “Jezuītu Georga Elgera un Mihaela Rota literārais mantojums”. Ieeja bez maksas.
Klātienes apmeklējumam aicinām iepriekš pieteikties, aizpildot anketu ŠEIT.
Pasākuma tiešraide būs skatāma LNB Facebook un YouTube lapās, kā arī mājaslapā.
2021. gads iezīmē divas nozīmīgas gadskārtas latviešu valodas un literatūras attīstības vēsturē. Pirms 400 gadiem – 1621. gadā – izdota garīdznieka Georga Elgera sastādītā pirmā katoļu dziesmu grāmata latviešu valodā. Savukārt pirms 300 gadiem – 1721. gadā – Ilūkstē dzimis nereti par “latgaliešu apustuli” dēvētais garīdznieks un literāts Mihaels jeb Miķelis Rots. Abu garīdznieku darbība veicinājusi latviešu un latgaliešu rakstu valodas attīstību un veido nozīmīgu daļu no Latvijas kultūras mantojuma.
Pasākuma pirmajā daļā plkst. 15.00 Ziedoņa zālē trīs pētnieki uzstāsies ar priekšlasījumiem par Elgera un Rota darbības nozīmi latviešu un latgaliešu valodas attīstībā. Literatūrzinātniece Dr. philol. Māra Grudule stāstīs par Georga Elgera 1621. gadā sastādītās dziesmu grāmatas nozīmi latviešu dzejas vēsturē. Profesors Dr. habil. philol. Pēteris Vanags referēs par Georga Elgera rakstu valodu 17. gadsimta latviešu katoļu rakstu kontekstā. Jānis Meļņikovs SJ stāstīs par Mihaela Rota lomu latgaliešu rakstu valodas aizsākumos.
“Letonikas lasījumu” ietvaros būs apskatāma LNB krājumā esošo Georga Elgera un Mihaela Rota grāmatu izstāde.
Pasākuma otrajā daļā plkst. 17.00 Georga Elgera pierakstītās garīgās dziesmas izpildīs “Fabella Ensemble” (Agnese Pauniņa – soprāns, Rūdolfs Bērtiņš – tenors, Guntars Prānis – bass, ratalira, Ieva Nīmane – blokflauta, Ilze Reine – ērģeļpozitīvs).
Georga Elgera dziesmu grāmata ar tās iedvesmojošajiem un muzikāli tik dažādajiem sendziedājumiem ir aizraujoša un līdz šim gandrīz neatklāta latviešu kultūrvēstures lappuse, kas palīdz apjaust, kā cauri gadsimtiem veidojusies mūsu identitāte. Koncerta programma un jaunais albums, ko “Fabella Ensemble” atvērs koncertā, iecerēts kā daudzkrāsains skaņas piedzīvojums, kurā klausītājs sastapsies gan ar agrīno latviešu valodu, kas 17. gadsimtā tikai vēl veidojas, gan daudzajām mūzikas interpretācijas iespējām, ko sniedz šis materiāls. Solisti un pavadošie instrumenti atskaņo senās melodijas tām atbilstošā veidā, kas aptver viduslaiku antifonām un psalmodijai raksturīgo rečitācijas principu, renesanses laika dziesmai piemītošos dejudziesmas elementus, vairākus konkrētām melodijām atbilstošus renesanses vokālās polifonijas paraugus, agrīnajā baroka mūzikā sastopamo ģenerālbasu un improvizācijas elementus.
Lai apmeklētu pasākumu klātienē, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts.
Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv
Tālr.: +371 26472501
