2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Aktualizējot 17.–18. gadsimta garīdznieku Georga Elgera un Mihaela Rota būtisko lomu latviešu valodas attīstībā, 22. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisināsies cikla “Letonikas lasījumi” pasākums divās daļās “Jezuītu Georga Elgera un Mihaela Rota literārais mantojums”. Ieeja bez maksas.
Klātienes apmeklējumam aicinām iepriekš pieteikties, aizpildot anketu ŠEIT.
Pasākuma tiešraide būs skatāma LNB Facebook un YouTube lapās, kā arī mājaslapā.
2021. gads iezīmē divas nozīmīgas gadskārtas latviešu valodas un literatūras attīstības vēsturē. Pirms 400 gadiem – 1621. gadā – izdota garīdznieka Georga Elgera sastādītā pirmā katoļu dziesmu grāmata latviešu valodā. Savukārt pirms 300 gadiem – 1721. gadā – Ilūkstē dzimis nereti par “latgaliešu apustuli” dēvētais garīdznieks un literāts Mihaels jeb Miķelis Rots. Abu garīdznieku darbība veicinājusi latviešu un latgaliešu rakstu valodas attīstību un veido nozīmīgu daļu no Latvijas kultūras mantojuma.
Pasākuma pirmajā daļā plkst. 15.00 Ziedoņa zālē trīs pētnieki uzstāsies ar priekšlasījumiem par Elgera un Rota darbības nozīmi latviešu un latgaliešu valodas attīstībā. Literatūrzinātniece Dr. philol. Māra Grudule stāstīs par Georga Elgera 1621. gadā sastādītās dziesmu grāmatas nozīmi latviešu dzejas vēsturē. Profesors Dr. habil. philol. Pēteris Vanags referēs par Georga Elgera rakstu valodu 17. gadsimta latviešu katoļu rakstu kontekstā. Jānis Meļņikovs SJ stāstīs par Mihaela Rota lomu latgaliešu rakstu valodas aizsākumos.
“Letonikas lasījumu” ietvaros būs apskatāma LNB krājumā esošo Georga Elgera un Mihaela Rota grāmatu izstāde.
Pasākuma otrajā daļā plkst. 17.00 Georga Elgera pierakstītās garīgās dziesmas izpildīs “Fabella Ensemble” (Agnese Pauniņa – soprāns, Rūdolfs Bērtiņš – tenors, Guntars Prānis – bass, ratalira, Ieva Nīmane – blokflauta, Ilze Reine – ērģeļpozitīvs).
Georga Elgera dziesmu grāmata ar tās iedvesmojošajiem un muzikāli tik dažādajiem sendziedājumiem ir aizraujoša un līdz šim gandrīz neatklāta latviešu kultūrvēstures lappuse, kas palīdz apjaust, kā cauri gadsimtiem veidojusies mūsu identitāte. Koncerta programma un jaunais albums, ko “Fabella Ensemble” atvērs koncertā, iecerēts kā daudzkrāsains skaņas piedzīvojums, kurā klausītājs sastapsies gan ar agrīno latviešu valodu, kas 17. gadsimtā tikai vēl veidojas, gan daudzajām mūzikas interpretācijas iespējām, ko sniedz šis materiāls. Solisti un pavadošie instrumenti atskaņo senās melodijas tām atbilstošā veidā, kas aptver viduslaiku antifonām un psalmodijai raksturīgo rečitācijas principu, renesanses laika dziesmai piemītošos dejudziesmas elementus, vairākus konkrētām melodijām atbilstošus renesanses vokālās polifonijas paraugus, agrīnajā baroka mūzikā sastopamo ģenerālbasu un improvizācijas elementus.
Lai apmeklētu pasākumu klātienē, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts.
Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv
Tālr.: +371 26472501
