Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Ministru kabinets 2014. gada 1. jūlija sēdē atbalstīja biedrības „Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome” priekšlikumu, paredzot muzeja iekļaušanu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja struktūrā no 2015. gada 1. janvāra.
Tautas frontes muzejs ir privāts muzejs – biedrības “Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome” struktūrvienība. Biedrība uzskata, ka Tautas frontes muzejs kā privāta institūcija tai doto valstiski nozīmīgo uzdevumu – atklāt Latvijas Tautas frontes lomu Latvijas neatkarības atgūšanā – spēj veikt ierobežotā, šo vēsturisko notikumu nozīmībai neadekvātā apjomā.
Muzejā, strādājot diviem darbiniekiem, nav iespējams organizēt sistemātisku un mērķtiecīgu kultūrvēsturisko liecību komplektēšanu, to zinātnisko izpēti, pilnvērtīgu komunikācijas darbu. Biedrības un muzeja juridiskais statuss – privāta institūcija – negarantē regulāru un pietiekamu finansējuma apjomu, līdz ar to nav uzskatāms par optimālu muzeja darbībai ilgtermiņā.
Tautas frontes muzeja kā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja struktūrvienības darbība garantēs valsts budžeta dotāciju muzeja pamatfunkciju veikšanai un infrastruktūras uzturēšanai. Tādējādi tiks nodrošināta arī Latvijas Tautas frontes vēsturiskās ēkas Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, saglabāšana valsts īpašumā. Savukārt Tautas frontes muzeja iekļaušana nacionāla muzeja struktūrā atbilst tā sabiedriskajai nozīmībai.
