Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Ceturtdien, 2014. gada 16. janvārī, Latvijas Pasts organizē pirmās dienas zīmogošanu Latvijas-Zviedrijas pastmarku kopizdevumam Kultūras galvaspilsētas 2014. Pastmarkas izdotas, atzīmējot Latvijas galvaspilsētas Rīgas un Zviedrijas pilsētas Ūmeo Eiropas kultūras galvaspilsētu statusu 2014.gadā.
Pastmarkās attēloti abām pilsētām būtiski arhitektūras objekti – Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīgā un modernās mākslas muzejs Bildmuseet Ūmeo. Pirmās dienas zīmogošana paredzēta pasta centrā Sakta, Brīvības bulvārī 32, Rīgā, no plkst.7.30 līdz 19.00.
Pastmarku dizains tapis Latvijas un Zviedrijas valstu pasta operatoru sadarbības rezultātā, un to izstrādājusi Zviedrijas dizaina kompānija SGC & LLLL. Savukārt pirmās dienas aploksnes ārējo veidolu Latvijas Pasts izstrādāja kopā ar nodibinājumu Rīga – 2014.
Katras pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru. Pastmarka, kurā atveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, paredzēta vienkāršas A klases vēstules nosūtīšanai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm – tās nominālvērtība ir 0,78 €. Savukārt pastmarka ar Ūmeo modernās mākslas muzeja attēlu paredzēta vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā, un šīs pastmarkas nominālvērtība ir 0,50 €.
“Pastmarkas ir ne tikai vērtszīme, kas apliecina konkrēta sūtījuma apmaksu, bet arī valsts simbols, kas apceļo visu pasauli. Tāpēc Latvijas Pasts izdoto pastmarku tēmas cenšas maksimāli daudz sasaistīt ar valstij svarīgiem notikumiem un simboliem, tādējādi veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē. 2014.gads neapšaubāmi kļūs vēsturisks ar tām norisēm, kas skars Rīgas kā Eiropas kultūras galvsaspilsētas aktivitātes. Esam pagodināti ar jaunajām pastmarkām sveikt ne tikai Rīgu, bet arī Ūmeo,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs.
“Rīga 2014 ir vērienīgākais kultūras notikums mūsu valsts dzīvē. Tā ir iespēja gūt starptautisku apliecinājumu mūsu kultūras vērtību augstajai raudzei. Vienlaikus tas ir labas starptautiskās sadarbības veiksmes stāsts, kāds tas ir 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētām Rīgai un Ūmeo. Gaismas pils, kas vērs durvis līdz ar kultūras gada sākumu, ir ne vien jauna kultūrzīme Rīgas kultūras ainavā, bet arī apliecinājums mūsu kultūrai nākotnē,” uzsver nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.
Kopš programmas pirmsākumiem 1985. gadā, kad Atēnas kļuva par pirmo Eiropas kultūras galvaspilsētu, jau vairāk nekā 40 Eiropas pilsētu ir izpelnījušās šo godu. 2014. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētām izvirzīta viena Latvijas un viena Zviedrijas pilsēta – Rīga un Ūmeo. Visa gada garumā Rīgas iedzīvotāji un viesi tiks priecēti ar vairākiem simtiem dažādu pasākumu, un Rīga 2014 programmas atklāšanas pasākumi norisināsies no 17. janvāra līdz 19. janvārim.
Jauno Latvijas – Zviedrijas pastmarku kopizdevumu Kultūras galvaspilsētas 2014 pirmās dienas aploksni un zīmogu iespējams apskatīt šeit.
Nākamo filatēlijas izdevumu plānots izdot 2. februārī.
Par VAS Latvijas Pasts
Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 4200 darbinieku.
