Sesija notika Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkā Maskavā, un tajā piedalījās bibliotekāri no visas Krievijas, īpaši lielākajām un redzamākajām Krievijas bibliotēkām. Tā kā Krievija ir plaša valsts, un lielā attāluma dēļ daudzi nevar regulāri piedalīties nozares pasākumos, lielākajai daļai nozares pasākumu tiek nodrošināta tiešraide tiešsaistē. Vairāki tūkstoši skatītāju ir vidējs šo tiešraižu rādītājs. 25. aprīļa tiešraidi noskatījās teju 3000 bibliotekāru no visas Krievijas.

 

Kā galvenās ārzemju runātājas bija uzaicinātas: Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) ievēlētā prezidente (president-elect) Christine Mackenzie un Amerikas Bibliotēku asociācijas (ALA) prezidente Loida Garcia-Febo. Lai gan sākotnēji bija plānots, ka Latvijas pārstāvis sesijā piedalīsies kā dalībnieks un klausītājs, komunikācijas gaitā tika veiktas korekcijas programmā, un Latvijas vārds runātāja statusā izskanēja 3 reizes: sakot uzrunu sesijas atklāšanā, daloties viedoklī par to, kādēļ ir nepieciešamas bibliotekāru profesionālās asociācijas, un prezentējot Latvijas bibliotēku sistēmu un galvenos LBB projektus. Nelielu uzrunu teica un savas valsts pieredzi ieskicēja arī Čehijas bibliotēku un informācijas speciālistu biedrības (Association of Library and Information Professionals of the Czech Republic) prezidents Roman Giebisch. Protams, uzrunas teica un viedoklī dalījās arī Krievijas bibliotekāru biedrību pārstāvji.

 

Sesijas norise un galvenie secinājumi

 

Svinīgajām uzrunām sekoja viedokļu apmaiņa par to, kādēļ bibliotēkām ir nepieciešamas profesionālās asociācijas, ko tās dod bibliotēkām un ko bibliotēkas var sniegt asociācijai. Visi runātāji uzsvēra bibliotēku nozīmi sabiedrības un valsts attīstībā, nepieciešamību bibliotekāriem mainīt savu domāšanu un būt aktīvākiem gan piedāvājot savus pakalpojumus, gan strādājot ar savām kopienām un lēmumu pieņēmējiem un finansētājiem. Bibliotēku profesionālo asociāciju loma ir sniegt saliedētības un atbalsta izjūtu, veicināt bibliotekāru motivāciju attīstīties un pilnveidoties, palīdzēt bibliotēku interešu aizstāvības darbā, iedrošināt mainīties un sadarboties. Taču bibliotēku un nozares profesionālo asociāciju attiecības ir divpusējas – asociācija var sniegt atbalstu, taču tā nevar veikt darbu bibliotekāra vietā. Nozares asociācija ir tik stipra, cik stipri ir tās biedri. Nozares situācija un attīstība ir atkarīga no pašu aktivitātes un tā, cik idejām bagāti, drosmīgi un veiksmīgu komunikāciju un sadarbību veicinoši esam mēs paši. Un tas attiecas gan uz nozares profesionālo asociāciju līderiem, gan ikvienu biedru.

 

Sesijas otrajā daļā notika darbs grupās, kur tika apspriesti šādi nozares jautājumi:

  • bibliotēku interešu aizstāvība;
  • zinātne–bibliotēka–sabiedrība;
  • bērnu lasīšanas veicināšana;
  • jaunieši bibliotēkā;
  • bibliotekārā izglītība 21. gadsimtā;
  • finansiālā stabilitāte.

 

Katra grupa izstrādāja ieteikumus darbībai, kas nepieciešama veiksmīgai bibliotēku attīstībai nākotnē. Galvenie secinājumi:

  • jābūt aktīvākiem bibliotēku interešu aizstāvībā, veidojot bibliotēku veiksmes stāstus un pozitīvu, konstruktīvu komunikāciju ar finansētājiem un lēmumu pieņēmējiem;
  • ļoti trūkst aktuālu bibliotēku nozares zinātnisko pētījumu, steidzami jāveicina zinātniskā pētniecība nozarē;
  • bērnus un jauniešus bibliotēkā var noturēt tikai un vienīgi ar dažādām atraktīvām un interaktīvām metodēm, piemēram, jaunieši iesaistāmi bibliotēkā, izmantojot brīvprātīgā darba iespējas;
  • bibliotekāra profesijas prestižs ir atkarīgs no bibliotekārās izglītības prestiža, svarīgi, lai bibliotekārā izglītība ir kvalitatīva un laikmetīga, tajā skaitā izglītības procesā izmantojamas visas jaunākās inovācijas un pieejas;
  • finansiālās stabilitātes veicināšanā noderīga ir dažādu projektu un fondu iespēju izmantošana, kā arī pašu saimnieciskā darbība.

 

Apaļā galda pasākums “Redzamākie projekti bibliotēku nākotnes veidošanā”

 

Pēc Krievijas kolēģu uzaicinājuma Māra Jēkabsone 2019. gada 24. aprīlī kopā ar IFLA un ALA prezidentēm piedalījās apaļā galda pasākumā “Redzamākie projekti bibliotēku nākotnes veidošanā” (round table “Flagship projects shaping the future of libraries”), kas notika Krievijas Valsts bibliotēkā Maskavā. Notika arī pasākuma tiešraide tiešsaistē. IFLA ievēlētā prezidente demonstrēja aktuālos IFLA projektus, savukārt ALA prezidente – redzamākās ALA aktivitātes. Krievijas bibliotēku projektus demonstrēja Krievijas Valsts bibliotēkas, Krievijas Bibliotekāru biedrības, Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkas, Krievijas Valsts bibliotēkas jauniešiem un Krievijas Valsts bērnu bibliotēkas pārstāvji.

 

Aktuālie IFLA projekti lielākajai daļai Latvijas bibliotekāru ir labi zināmi, pateicoties LBB izplatītajai informācijai: IFLA Globālā vīzija un Ideju krātuve, Pasaules bibliotēku karte u. c. Visas IFLA aktualitātes var meklēt IFLA tīmekļvietnē www.ifla.org. IFLA ievēlētās prezidentes Christine Mackenzie darbības moto ir “Strādāsim kopā” (Let’s work together), ar to saprotot, ka tikai sadarbojoties un strādājot komandā ir iespējams gūt panākumus un vērā ņemamus rezultātus.

 

Daudzi Latvijas bibliotekāri regulāri seko līdzi arī ALA aktivitātēm. Lūk, dažas no tām: bibliotēku interešu aizstāvības palīglīdzekļi, Bibliotēku nākotnes centrs (Center for the Future of Libraries), žurnāls “American Libraries”. Plašāku informāciju sk. ALA tīmekļvietnē www.ala.org. Tāpat kā IFLA ievēlētajai prezidentei, arī ALA prezidentei ir savs moto, un tas ir – “Bibliotēkas = stipras kopienas” (Libraries = strong communities), ar to saprotot bibliotēku lielo nozīmi vietējo kopienu attīstībā.

 

Viens no vērienīgākajiem Krievijas bibliotēku projektiem ir Krievijas publisko bibliotēku modernizācijas projekts, kuru ar valsts atbalstu īsteno Krievijas Valsts bibliotēka. Projektu apaļā galda pasākumā prezentēja Krievijas Valsts bibliotēkas ģenerāldirektors Vadims Duda. Krievijā ir vairāk nekā 40 000 publisko bibliotēku, un daudzas no tām, īpaši mazās lauku bibliotēkas, ir diezgan nožēlojamā stāvoklī. Projekta mērķis ir uzlabot mazo publisko bibliotēku stāvokli un dot tām jaunu elpu, renovējot telpas. Plānots, ka katru gadu tiks renovētas 110 bibliotēkas, pavisam kopā 6 gados atjaunojot 660 bibliotēkas. Renovējamās bibliotēkas tiks izvēlētas konkursa kārtībā, un jau ir zināms, ka pirmajā kārtā uz 110 vietām ir pieteikušās pāri par 3000 bibliotēku. Diemžēl visas bibliotēkas atjaunot neizdosies, taču tas ir solis pretī vismaz dažu Krievijas publisko bibliotēku renovācijai.

 

Runājot par Latvijas bibliotēku projektiem, galvenais akcents tika likts uz veiksmīgi izveidoto Latvijas bibliotēku tīklu un par to atbildīgajām valsts institūcijām, kā arī aktuālajiem LBB projektiem, īpaši Latvijas Bibliotēku festivālu.

 

Diskutējot par draudiem, kas ir bīstami bibliotēku nākotnei, visi apaļā galda dalībnieki vienojās, ka tas nav ne finanšu trūkums, ne politiķu attieksme, bet gan paši bibliotekāri – viņu nevēlēšanās mainīties līdzi laikam, iziet ārpus komforta zonas, būt aktīviem un pašiem risināt savas problēmas, nevis gaidīt, lai kāds cits to izdara, kā arī strādāt pie veiksmīgas komunikācijas un sadarbības.

 

Redzamāko Maskavas bibliotēku apmeklējums un kontaktu dibināšana

 

Esot Maskavā, tika izmantota iespēja apmeklēt un iepazīt Krievijas Valsts bibliotēku, Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēku un Krievijas Valsts bibliotēku jauniešiem, kā arī dibināt kontaktus ar Krievijas kolēģiem.

 

Krievijas Valsts bibliotēka (Российская государственная библиотека, the Russian State Library, www.rsl.ru) ir lielākā Krievijas bibliotēka un viena no lielākajām bibliotēkām pasaulē. Bibliotēka ir dibināta 1862. gadā, un tās krājums mērojams vairāk nekā 47 miljonos vienību. Bibliotēka atrodas vēsturiskā ēkā Maskavas centrā. Interesanti, ka Krievijā ir veselas 2 nacionālās bibliotēkas: Krievijas Valsts bibliotēka Maskavā un Krievijas Nacionālā bibliotēka Sanktpēterburgā (Российская национальная библиотека, the National Library of Russia, www.nlr.ru). Šāda situācija izveidojusies vēsturisku apstākļu dēļ, un lai gan ir notikuši mēģinājumi bibliotēkas apvienot, bibliotēkas turpina darboties patstāvīgi un pildīt nacionālo bibliotēku funkcijas atsevišķi.

 

Krievijas Valsts bibliotēka jauniešiem (Российская государственная библиотека для молодёжи, the Russian State Library for Young Adults, www.rgub.ru) ir lielākā jauniešu mērķauditorijai adresētā bibliotēka Krievijā. Bibliotēka ir valsts līmeņa bibliotēka, un to var apmeklēt ikviens, kurš sasniedzis 14 gadu vecumu. Bibliotēka dibināta 1966. gadā, un tās krājums aptver ap 900 000 vienību, tajā skaitā vairāk nekā 1000 audiogrāmatu, 35 000 vinila ierakstu un 36 000 cita veida mūzikas ierakstu. Interesanti, ka bibliotēka atrodas milzīgas dzīvojamās mājas pirmajā stāvā, taču bibliotēkas telpas ir svaigi izremontētas, ar pievilcīgu dizainu, kā arī bibliotēkas rīcībā ir visas jaunākās tehnoloģijas un kvalitatīva laika pavadīšanas iespējas: 3D printeri un skeneri, mūzikas un video ierakstu studija, izstāžu un nodarbību telpas, sporta zāle u. c. Pateicoties prasīgajai mērķauditorijai un radošajam, vienmēr izdomas bagātajam bibliotēkas personālam, bibliotēka ir atzīta par vienu no progresīvākajām bibliotēkām Krievijā.

 

Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēka (Всероссийская Государственная Библиотека Иностранной Литературы им. М. И. Рудомино, All-Russia State Library for Foreign Literature, https://libfl.ru) dibināta 1921. gadā un ir bibliotēka ar visnotaļ interesantu vēsturi un reputāciju sabiedrībā. Bibliotēku dibinājusi jauna valodu entuziaste Margarita Rudomino, un pēc izveidošanas bibliotēka ātri vien kļuva populāra studentu, tulku un svešvalodu interesentu vidū. Šobrīd bibliotēkai ir valsts bibliotēkas statuss, un tās rīcībā ir 5 miljoni vienību 140 valodās, kā arī vismaz 10 dažādu valstu kultūras centri, kas nodrošina ne tikai literatūru, bet arī valodas kursus un citas aktivitātes. Bibliotēkā ir arī Bērnu nodaļa. Bibliotēkas darbinieki ir ļoti aktīvi un radoši: gan piedāvājot un popularizējot bibliotēkas pakalpojumus, gan darbojoties bibliotēku nozares attīstībā un starptautiskajā apritē. Lai gan bibliotēkas krājums ir ļoti specifisks – literarūra svešvalodās, bibliotēka ir ļoti populāra, kā arī tiek uzskatīta par vienu no modernākajam un atraktīvākajām Krievijas bibliotēkām.

 

Krievijas bibliotekāri ir laipni un pretimnākoši, kā arī ieinteresēti sadarbībā ar LBB un Latvijas bibliotēkām. Domājams, ka tuvākajā laikā varētu tikt uzsākti vairāki kopīgi projekti, piemēram, pieredzes apmaiņas jomā.

 

Foto: Apaļā galda “Redzamākie projekti bibliotēku nākotnes veidošanā” paneļrunātāji (foto no Krievijas kolēģu arhīva)

 

Papildus foto sk. sociālajā tīklā “Facebook: 24. aprīļa apaļā galda fotogalerija; 25. aprīļa sesijas fotogalerija; Krievijas Valsts bibliotēkas jauniešiem apmeklējums un fotogalerija; Krievijas Valsts bibliotēkas fotogalerija; Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkas fotogalerija

 

 

Informāciju sagatavoja:

LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre

LBB valdes priekšsēdētāja

Māra Jēkabsone