Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturiskie nami: Jēkaba iela 6/8
Sākoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārvākšanās procesam uz jauno ēku – Gaismas pili – no jauna tiek atklāti arī “vecie” vai, pareizāk sakot, bibliotēkas vēsturiskie nami.
Tie vēl neredzētam skatam paver gan Rīgas pilsētas, gan, piemēram, tās arhitektu un kultūras darbinieku paliekošos “pirkstu nospiedumus”. Piedāvājam ielūkoties LNB Jēkaba ielas 6/8 nama, dēvēta par vienu no svarīgākajām bibliotēkas ēkām, pagātnes liecībās.
Jēkaba ielas 6/8 nama vēsturi 1978. gadā pētījis vēsturnieks Gunārs Īvāns. Viņa darbā izmantoti vairāki avoti, arī Jāņa Strauberga (1886-1852) topogrāfiskie materiāli, kas glabājas LNB krājumā. Ielūkojoties J. Strauberga sastādītajā “Rīgas situācijas plānā ap 1500. gadu”, redzam, ka šajā vietā atradušies trīs pārtikušu rīdzinieku nami. Šis skaits ir bijis nemainīgs arī vēlāk, ko itin labi var redzēt kara inženiera Kļimenko (personas vārds avotos neparādās) 1823.gada zīmējumā. (1. attēls) Viena no ēkām būvēta klasicisma stilā pēc slavenā arhitekta Kristofa Hāberlanda (1750-1803) projekta. Tās fotogrāfija publicēta izdevumā “Jahrbuch für bildende Kunst” (Rīga, 1910). (2. attēls)
Visas trīs mājas nācās nojaukt, kad šajā vietā sāka būvēt Krievijas Ārējās tirdzniecības bankas ēku. Projektu izstrādāja vācbaltu arhitekts Hermanis Zeiberlihs (1878-1938). 1909.gada pavasarī banka varēja iekārtoties jaunajā ēkā, taču par celtnes stilu viedokļi ir atšķirīgi. Arhitekts Jānis Krastiņš apgalvo, ka tā ir eklektisma celtne ar jūgendstila detaļām, daži min racionālo jūgendstilu. 1923.gadā namā iekārtojās transporta un apdrošināšanas firma “Daugava” un “Latvijas Privātbanka”, un 1930. gadā ēkai tika uzcelts trešais stāvs pēc Gvido Berči (1878-1933) (3.attēls) projekta. Papildus pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa (1899-1984) projekta tika ierīkots lifts. 1936.gadā ēku nopirka Hipotēku un zemes banka, kas te atradās četrus gadus. (4. un 5. attēls)
Kad nams 1940.gada novembrī nonāca bibliotēkas bilancē, ēka bija jāpielāgo tās vajadzībām – piemēram, krājuma izvietošanai izbūvēja pagaidu starpstāvus. (6. attēls)
Grāmatu krātuve te bija arī vācu okupācijas laikā, kad Zemes bibliotēku, kurā ietilpa arī Valsts bibliotēka, vadīja literātsŽanis Unāms (1902-1989). Karam sākoties, uz Jēkaba ielu (Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas seifu) no sagrautā rātsnama tika pārnestas “izdzīvojušās” Rīgas pilsētas bibliotēkas grāmatas un rokraksti, kā arī seifs. Pateicoties tā laika Valsts bibliotēkas darbinieku “sabotāžai”, šīs kultūras vērtības netika izvestas uz Vāciju. Daļa no tām joprojām glabājas LNB retumu krājumā. Vairums (arī Apgaismības laikmeta darbinieka Johana Kristofa Broces zīmējumu sējumi) tagad atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā).
Ēkai nodarītie kara postījumi, par laimi, bija niecīgi. Pēckara laikā namā izvietoja Kataloģizācijas un apstrādes nodaļu. 1951.gadā, nu jau Komjaunatnes ielā 6/8, atvēra Reto grāmatu un rokrakstu lasītavu un Periodikas lasītavu. Īpaši nozīmīgs bija 1964.gads, kad tika atklāta ekspozīcija “Latviešu grāmatniecības vēsture”. Savukārt Letonikas lasītava šī gada augustā svinēs savu 35.gadu jubileju. (7. attēls)
Savas atrašanās vietas dēļ Jēkabielas namam bija nozīmīga vieta arī 1991.gada janvāra barikāžu laikā. Uz bibliotēkas durvīm bija uzraksts, kas vēstīja par 3T (tēja un sviestmaizes, telefons, tualete) pieejamību, bet retumu lasītavā vairāku nedēļu garumā no laukiem sabraukušie barikāžu dalībnieki rada iespēju pārnakšņot.
Nelielus postījumus ēka piedzīvoja vien 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieru laikā, kad cieta pirmā stāva logi, jo krātuvju un darba telpās tika iemesti bruģakmeņi. (8. un 9. attēls)
Jēkaba ielā 6/8 atradušās vairākas LNB nodaļas, kas laika gaitā ir ieguvušas jaunas mājvietas – Sīkiespieddarbu, Attēlizdevumu, Mūzikas nodaļa. Kādu laiku te bijusi arī Fonda higiēnas un restaurācijas nodaļa. Pastāvīgi šeit ir atradušās Reto grāmatu un rokrakstu, Letonikas, Periodikas un Karšu un ģeotelpiskās informācijas nodaļas un lasītavas. Namā aizritējuši daudzu izcilu Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku – Alekseja un Martas Apīņu, Olgas Pūces, Margaritas Kluces, Cildas Caunes, Silvijas Šiško, Gunas Krūmiņas u.c. darba mūži.
Ēku, ko speciālisti atzīst par vērtīgu, ir paredzēts atjaunot tās sākotnējā izskatā.
Internetā iespējams aplūkot Latvijas Republikas Saeimas izsludinātā konkursa uzvarētāja – arhitektu biroja “ARHIS” izstrādāto rekonstrukcijas projektu, kas apliecina, ka nams tiks atjaunots, respektējot tā kultūrvēsturisko nozīmi.