Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki gūst pieredzi Somijā un Dānijā 

Šī gada septembrī un oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Komunikācijas un Pakalpojumu departamentu darbinieku delegācijas devās uz Helsinkiem (Somija) un Kopenhāgenu (Dānija), lai piedalītos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas projektā “Pieredzes apmaiņa starp kultūras institūcijām”. Tā laikā LNB darbinieki apmeklēja Somijas Nacionālo bibliotēku, jauno Somijas publisko bibliotēku “Oodi”, mākslas muzeju “Amos Rex”, Dānijas Karalisko bibliotēku jeb Melno dimantu, Dānijas Karalisko operu, Mākslas muzeju “Arken”, kā arī publisko bibliotēku Tingbjergā, Kopenhāgenas piepilsētā.

Brauciena mērķis bija gūt jaunas zināšanas un dalīties jau esošā pieredzē par komunikācijas un mārketinga stratēģiju izstrādi, krājuma popularizēšanas paņēmieniem, dažādu auditoriju uzrunāšanu un labākajām klientu apkalpošanas praksēm, kultūras un korporatīvo pasākumu rīkošanu, tendencēm izstāžu veidošanas un dizaina jomā. Jāatzīst, ka Helsinku un Kopenhāgenas apmeklējums turpināja un papildināja šīs pašas programmas ietvaros īstenotos braucienus uz Kopenhāgenu un Reikjavīku (Islande) 2014. gadā – laikā, kad LNB tik tikko bija sākusi darbu jaunajās Gaismas pils telpās, un jauni darbības piemēri un paņēmieni jaunuzceltajā Gaismas pilī bija vitāli nepieciešami. Šajā sakarā atceros, kā 2015. gadā, apmeklējot Somijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atklāšanu pēc rekonstrukcijas un runājot ar bijušo šīs bibliotēkas direktoru Kaju Ekholmu (Kaj Ekholm), viņš klāstīja domu, ka bibliotēkas varētu raksturot kā zināšanu un izglītības “aprūpētājus” (care-takers), kas pastāv klientu dēļ. Saruna bija draudzīga un jautra, tāpēc uz pozitīvas nots vienojāmies, ka bibliotēkas ir kā sporta zāles. Ienākot bibliotēkā, tu jūties motivēts, jūti, kā „gaisā virmo” progress, zināšanu „dārgumi”. Tāpēc tieši šādu motivācijas meklējumu un jaunu skatupunkta nepieciešamības vadīti izmantojām programmas “Norden” sniegtās iespējas gan 2014. gadā, gan šogad. Šobrīd, kad jaunajā LNB ēkā aizvadīti jau pieci gadi, ar ārzemju kolēģiem ir noderīgi apspriest paveiktā rezultātus, kā arī konsultēties par vēlamajiem uzdevumiem nākamajā darbības periodā – pēc LNB simtgades svētku svinībām. Manuprāt, nacionālajā bibliotēkā, kas savās izpausmēs iemieso publisko bibliotēku identitāti, vienmēr ir jābūt kādam augstākam sabiedriskam mērķim, uz ko tiekties un kā ietvarā darboties. Piemēram, 2014. gadā izaicinājums bija strādāt ar Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem, 2015. gadā LNB saņēmu milzu uzmanību (ne tikai pozitīvu) Eiropas prezidentūras dēļ. Kopš 2016. gada varējām izkopt savu ikdienas darbību, klientu apkalpošanas jomu, kā arī apgūt jauno telpu piedāvāto potenciālu, rīkojot visdažādākās norises. Tālākā virzība bija pretī Latvijas valsts simtgadei, bet šogad izvēlētais darbības vektors – LNB simtgade. Bet bibliotēka turpinās arī pēc apaļām jubilejām, salūta zalvēm un skaļiem koncertiem.

Katram braucienam tika atvēlētas četras dienas, kuru laikā gan praktiski, gan saturiski izpētīt katru apmeklējamo institūciju. Tā kā manis vadītā delegācija devās uz Helsinkiem, šajā rakstā detalizētāk aplūkošu tieši šajā pilsētā uzzināto.

Tikšanās prezentāciju un diskusiju laikā Somijā tika runāts par kultūras un atmiņas institūciju praksi progresīvā, uz sabiedrību un tās vajadzību apmierināšanu orientētā darbībā. Viskrāšņākie iespaidi tika gūti jaunajā publiskajā bibliotēkā “Oodi”, kas atklāta vien 2018. gada nogalē, slejas trīs stāvu augstumā, pēc formas atgādina kuģi, un šogad ieguvusi Starptautisko izcilības balvu kategorijā “Gada bibliotēka”. Atļaušos piezīmēt, ka tādus pašus izcilības laurus plūca LNB pērn. “Oodi” ir publiskā bibliotēka vistiešākajā vārda nozīmē.

Tās darbinieki (kopskaitā uz šo iespaidīgo ēku tikai ap 50) izcēla šo bibliotēku kā maker space, kas izmanto doing by learning praksi. Proti, vienu lielizmēra lasītavu papildina dažādas praktiskā darba stacijas – datori, kas aprīkoti ar dizaina un maketēšanas programmatūru, lielizmēra printeri, 3D printeri, šujmašīnas, mēģinājumu telpas ar mūzikas instrumentiem, spēļu istabas.

Neiztrūkst arī darba telpas – gan individuālajam darbam, gan grupu projektiem, gan atvērtā tipa halle, mūsdienīgi sakot – kopsadarbes nolūkiem, kur ērtās mēbelēs strādāt jebkur (uz grīdas, uz trepju pakāpieniem, pufos, pie galdiem, atpūtas krēslos u.c.). Sākotnēji bija iecerēta pat somiem tik tradicionālā sauna, taču finansējuma taupības nolūkos šī ideja atlikta. “Oodi” piedāvā arī korporatīvo pasākumu telpas, ekskursiju pakalpojumus un jauku ēdnīcu. Vienīgā problēma, ja to tā var nosaukt, ir nebeidzamās tūristu straumes, jo bibliotēka šobrīd vēl ir jauns un interesants tūrisma grupu pieturpunkts. Ar šādu “blakni” saskārās arī LNB, tiesa, “Oodi” bibliotēkas darbinieki lasītājiem, kuriem darba telpās ir par skaļu, kā alternatīvu var piedāvāt apmeklēt kādu no citām teju 30 Helsinku pilsētas bibliotēkas filiālēm. Tomēr tas viss ir nieks, un “Oodi” sava piedāvājuma un atvērtības dēļ šobrīd tiešām ir tiesīga saukties par gada izcilāko bibliotēku pasaulē.

Somijas Nacionālā bibliotēka savā formā ir tradicionāla nacionālā bibliotēka ar zinātniskās darbības profilu, kas izcili pilda savas pamatfunkcijas un nepretendē uz ārišķībām un pārmērīgām publiskās darbībās izpausmēm (jo to sekmīgi dara gan Helsinku pilsētas bibliotēka, gan atsevišķos gadījumos arī Helsinku Universitātes bibliotēka). Tiesa, īpaši tika uzsvērta mākslinieciski augstvērtīgu un izmeklētu koncertu un izrāžu vai performanču rīkošanas prakse. Tāpat kolēģi akcentēja arī katra darbinieka pozicionēšanu kā bibliotēkas tēla paudēju gan bibliotēkā, gan sabiedrībā.

Turpretī mākslas muzejs “Amos Rex” sevišķi saistošs bija LNB Izstāžu centra darbiniecēm. Tas kā privāta iestāde pārsteidza ar funkcionālajām telpām un lielbudžeta izstāžu veidošanas iespējām (muzejs tiek finansēts no kādreizējā Somijas mediju magnāta un mākslas mīļotāja Amosa Andersona (Amos Anderson) fonda līdzekļiem). Tai pat laikā vērtīga bija šī muzeja sniegtā informācija par izstāžu apmeklētāju pieredzes monitorēšanu un izstāžu komunikācijas plānošanu.

Savukārt pieredzes apmaiņas diskusiju laikā Dānijā LNB delegācija tika ne vien iepazīstināta ar katras institūcijas praktiskās darbības pusi, bet nodibināja jaunus kontaktus ar attiecīgo jomu pārstāvjiem katrā institūcijā.

Dānijas Karaliskajā bibliotēkā, kas savu funkciju ziņā darbojas vistuvāk LNB, tika iepazīta gan Komunikācijas nodaļas vadība, gan darbinieki, kas atbild par mārketingu, telpu izmantošanu konferencēm, pašu producētām norisēm, koncertdarbību un izstādēm. Īpaši interesanti bija uzzināt ārzemju partneru pieredzi, gadu gaitā reorganizējot nodaļu un nepārtraukti uzlabojot darba efektivitāti – gan apgūstot jaunas mērķauditorijas, gan, veicot izmaiņas pasākumu un telpu iekārtojuma plānošanā bibliotēkā kopumā. Savukārt modernās mākslas muzejā “Arken”, līdzīgi kā Somijā, LNB delegācija uzmanību pievērsa liela mēroga izstāžu veidošanas paraugiem, kā arī sistēmai, kā šādu izstāžu ietvaros sadarboties ar medijiem, lai nodrošinātu visaptverošu komunikāciju. Toties bibliotēka Tingbjerā, ekvivalenti “Oodi” bibliotēkai, apliecināja sevi kā maker space, kas arī deva izcilus piemērus, kā mācīties un kalpot vietējai kopienai.

Sarunu laikā mēs, kā LNB pārstāvji, izcēlām Latvijas bibliotēkas izteikti publisko, uz sabiedrības iesaisti orientēto dabu, vienlaikus demonstrējot LNB kā kultūras, izglītības un zinātnes centru. Pozitīvi vērtējams, ka daudz kas no tā, ko 2014. gadā LNB vēlējās savā darbībā ieviest (un kas kā labā prakse bija pārņemts no Skandināvijas kultūras iestādēm), laikā līdz 2019. gadam sevi ir apliecinājis kā sekmīgu. Būtiski, ka ārzemju kolēģu dzirdētais saskan ar LNB darbību, tādējādi apliecinot, ka LNB strādā kopsolī ar starptautisko progresīvo praksi.

Ne velti aizvadīto 20 gadu laikā skandināvu bibliotēkas kļuvušas par paraugmodeļiem valstīm ar mazāk attīstītu bibliotēku sistēmu. Pastāv plaši izplatīts viedoklis, ka Skandināvijas bibliotēku modeli vajadzētu eksportēt un ieviest arī citās valstīs. Tas nenozīmē, ka runājam tikai par trešās pasaules valstīm, bet arī par nācijām Eiropas dienvidu un austrumu daļā, kur bibliotēku attīstība tradicionāli ir bijusi lēna, bet pēdējos gadās uzsākusi strauju virzību uz priekšu.

Šie pieredzes braucieni ir ļoti vērtīgi, jo ļauj paraudzīties uz jau zināmo un darīto no malas, kā arī iepazīt jaunas darbības formas un idejas, kaut ko aizgūt. Ja pirms pieciem gadiem mēs ārzemju kolēģus varējām tikai uzklausīt, un iztaujāt tad šoreiz varējām arī kaut ko pastāstīt, un veidojās līdzvērtīgas pieredzes dialogs un sekmīga ideju apmaiņa.

Pieredzes apmaiņas brauciens notika Ziemeļvalstu Ministru padomes Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Valsts administrācija” atbalstītā projekta “Pieredzes apmaiņa starp kultūras institūcijām” ietvaros.

Pieredzes apmaiņas braucienos uz Somiju un Dāniju piedalījās LNB Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare, sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts, Norišu centra vadītājs Egils Štāls, Klientu apkalpošanas centra vadītāja Katrīna Taurēna, Izstāžu centra dizainere Una Grants un Anete Krūmiņa, norišu projektu vadītāja Una Draveniece un audiovizuālā satura veidotājs Kristians Luhaers.

Raksta autors:
Augusts Zilberts
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr.: +371 26472501
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv