Jaunās LNB ēkas projekta īstenošana ir daudzu iesaistīto personu un institūciju kopdarbs, kuras noslēgumā īpaši jānovērtē to cilvēku ieguldījums, kuri uzturēja dzīvu LNB jaunās ēkas ideju 25 gadu garumā, uzsāka būvniecību 2008. gadā un tagad ir to pabeiguši. Vairāk nekā piecu būvniecības gadu laikā, kas ietvēra arī divus nopietnus ekonomiskās krīzes gadus, ir pabeigts darbs pie lielākā valsts īstenotā būvniecības projekta kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Kultūras ministre Dace Melbārde atzīst, ka šis ir bijis īpašs gads: “Vasarā mēs visi kopā Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos uzcēlām simbolisku Gaismas pili. Gadu noslēdzot un piepildot daudzu cilvēku ilgi lolotu sapni, pabeigta materiāli taustāmās Gaismas pils būvniecība – ir tapusi viena no lielākajām kultūras būvēm Latvijas vēsturē, valsts intelektuālā mantojuma simbols, zinātnes, izglītības un kultūras attīstības centrs.”

 

Kā norāda NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, LNB būvniecība ir viens no apjomīgākajiem un tehnoloģiski sarežģītākajiem projektiem Latvijas vēsturē. “Raugoties uz vairāk nekā piecu gadu laikā paveikto, nepārprotami pārņem lepnums par Latvijas uzņēmumu spēju īstenot tik vērienīgu projektu. Ekonomiskās krīzes laikā būvniecības nozare neapstājās un strādniekiem bija darbs, piecu gadu laikā būvdarbu procesa ietvaros ir izdevies ietaupīt valsts līdzekļus 7–8 miljonu latu apmērā, un Latvijas nacionālo dārgumu glabātājam – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – ir jauna, piemērota ēka, ar ko varam lepoties visas Eiropas mērogā,” uzsver Māris Saukāns.

 

Arī LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde pauž gandarījumu par LNB būvdarbu pabeigšanu: “Šodien, pēc piecpadsmit Biedrības pastāvēšanas gadiem beidzot šie vārdi var izskanēt – bibliotēkas ēka ir uzcelta. Esam bijuši liecinieki garam un grūtam, bet iedvesmojošam ceļam – Gaismas pils tapšanai. Kopš 2008. gada tiešraide no būvlaukuma deva iespēju ikvienam interesentam sekot līdzi, kā top Gaismas pils. Tagad varam uz šo procesu atskatīties jau kā uz vēsturi un atmiņām.”

 
Saskaņā ar pasūtītāja – Latvijas Republikas Kultūras ministrijas – noslēgto līgumu atsevišķi darbi turpināsies pēc 20. decembra, piemēram, labiekārtošana un atsevišķu infrastruktūras objektu izbūve, kas jāpaveic līdz maijam. Turpināsies arī darbs pie restorāna un galvenās auditorijas interjera izbūves, kuru projekti tika mainīti saistībā ar akustikas un Eiropas Savienības prezidentūras specifiskām prasībām. Minētie darbi notiks paralēli LNB pārvākšanās procesam strikti nodalītā būvdarbu zonā līdz 2014. gada maijam.

 

Jāuzsver, ka LNB ēkas būvdarbu pabeigšana un ēkas nodošana ekspluatācijā tās gala lietotājam – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – ir juridiski nošķirami procesi. Pēc būvdarbu pabeigšanas ēka tiek gatavota nodošanai ekspluatācijā – testētas atsevišķas sistēmas un iegūti valsts un pašvaldību institūciju, t. sk. Rīgas būvvaldes atzinumi. No koordinētas un saskaņotas dienestu darbības būs atkarīgs datums, kad ēka tiks nodota ekspluatācijā un uz to sāks pārvest LNB krājumus.

 

2014. gada 18. janvārī ar LNB jaunās ēkas saimnieka direktora Andra Vilka, arhitekta Gunāra Birkerta, valsts amatpersonu un ārvalstu viesu piedalīšanos īpašā ceremonijā tiks atzīmēta pirmās grāmatas ienākšana bibliotēkā. To palīdzēs īstenot nodibinājuma “Rīga 2014” un LNB organizētā akcija “Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde”, atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Rīgā. Aprīlī lasītājiem durvis vērs pirmās lasītavas, kas tiks atvērtas pakāpeniski – stāvu pa stāvam, procesu noslēdzot augusta pēdējā nedēļā.

Savukārt 29. augustā – savā 95. dzimšanas dienā – LNB plāno jaunās ēkas oficiālo atklāšanu. Līdz atklāšanai uz jauno ēku būs pārvietotas vairāk nekā 4 000 000 speciāli apstrādātu un sagatavotu krājuma vienību. Visu nākamo gadu bibliotēkā jau ieplānoti daudzi Kultūras galvaspilsētas pasākumi, izstādes, konferences, diskusijas, koncerti un citas publiskas norises.

 

Dati par ēkas būvniecību:
Būvlaukuma platība: 17’431 m2, no kuriem apbūves laukums 12’210 m2
Ēkas kopējā platība: 40’455 m2
Ēkas garums, platums, augstums: 170 m, 44 m, 68,3 m
Ēkas būvniecības sākotnējās izmaksas (bez PVN): 114,6 miljoni latu
Ēku balsta 8,9 km pāļu, zemē iedzīts 501 pālis
Kopumā izmantoti 44’500 m3 betona, 5’560 tonnas stiegrojuma, 300 tonnas tērauda
Uz jumta ieklātas 600 tonnas nerūsējošā tērauda
Kopējais kabeļu garums: 540 km
Kopējais cauruļu garums: 150 km
Fasādes platība: 15’300 m2
Ēkas celtniecībā nepieciešami aptuveni 4,2 miljoni cilvēkstundu
Mūra sienu tilpums: 2’190 m3
Ģipškartona sienu un griestu platība: 12’655 m2
Stikla platība: 13 910 m2
Pacelto grīdu platība: 3’707 m2
Maksimālais būvniecības laikā vienlaicīgi nodarbināto strādnieku skaits – 450

 

Fotogalerija
Atsauce – Pilnsabiedrība “Nacionālā Būvkompāniju apvienība”

 

Videomateriāls, kurā paātrināti atspoguļota ēkas tapšana

 
Materiāls tapis, pateicoties piecu Gaismas pils būvniecības gadu laikā uzkrātiem kadriem no LNB Atbalsta biedrības tiešraides kamerām.

  

 

Papildu informācija par būvniecības darbu pabeigšanu:
Ilga Sokolova
Pilnsabiedrības “Nacionālā Būvkompāniju apvienība”

Sabiedrisko attiecību pārstāve
Tālr.: 28294484