Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
15.novembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklās izstādi “Upe Melānija”. Izstāde ir veltīta rakstniecei Melānijai Vanagai, pēc kuras atmiņu grāmatas “Veļupes krastā” motīviem tapusi Viestura Kairiša spēlfilma “Melānijas hronika”.
“Upe Melānija” no 15.novembra līdz 8.decembrim vēstīs par M.Vanagas dzīvi pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā. Izstādes vadmotīvs ir Amata – upe, tās apvidus un iedzīvotāji, kurus Melānija pētīja daudzus gadus. Apskatei būs eksponēti teju 100 rokrakstu sējumi, kuros Melānija rūpīgi fiksējusi laikmeta norises, atziņas, mūsu tautas likteņu stāstus, dabas un laika novērojumus un tādējādi kļuvusi par hronisti. Būs apskatāms arī 8,5 metru garš Vanagu dzimtas radu rakstu rullis un Melānijas personīgās mantas.
Pēc izstādes atklāšanas plkst. 18.00 LNB Ziedoņa zālē notiks filmas “Melānijas hronika” seanss, pirms kura diskusijā piedalīsies režisors Viesturs Kairišs, LNB direktors Andris Vilks, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, kurš “Veļupes krastā” ir tulkojis krievu valodā, kā arī Toms Kreicbergs – grāmatas “Lopu ekspresis” autors. Vēl viens īpašais “Melānijas hronika” seanss LNB paredzēts 22.novembrī plkst. 18.00, pirms kura kino zinātniece Inga Pērkone-Redoviča vadīs lekciju “Sibīrijas tēma latviešu kino”. Biļetes uz abiem seansiem iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs.
Izstādi “Upe Melānija” veidojusi filmu studija “Mistrus Media” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Finansētājs – Latvijas Kultūrkapitāla fonds, atbalstītājs – AS “Capital”. Īpaša pateicība Melānijas Vanagas radiniecēm – mazmeitai Aijai Baronai, Ievai Vanagai un vedeklai Rutai Vanagai, kā arī Melānijas Vanagas muzeja vadītājai Ingrīdai Lācei.
