2015. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un tās autoriem: arhitektam Gunāram Birkertam, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu u.c. – par vīziju un ambīcijām izaicināt priekšstatus un tradīcijas Rīgas arhitektūrā, īstenojot nacionālas nozīmes objektu. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

 

“Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta valstiskas nozīmes objektam objektam, kura devumu baudīs ne tikai šodienas, bet arī nākamās Latvijas paaudzes. Šī objekta nozīme ir nepārvērtējama, un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pienācīgi novērtēt un izmantot. Neapšaubāmi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka ienes jaunas vēsmas arī mūsu valsts galvaspilsētas vaibstos un panorāmā, un definē noteiktus kvalitātes standartus un kritērijus gan arhitektūras, gan būvniecības nozarē. Vienlaikus jāatzīst, ka objekts atstāj arī zināmus izaicinājumus nākamajai arhitektu, pilsētplānotāju un būvnieku paaudzei, kam vēl būs iespēja dot savu pienesumu objekta un tā apkārtnes virzībai uz absolūti perfektu rezultātu,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

“Vienlaikus gribu atzīmēt, ka arī šogad tika pieteikti ļoti daudz interesanti projekti, kuru kvalitāte bija pilnībā atbilstoša skates mērķim – veidot kvalitatīvu pilsētvidi un arhitektūru Rīgā. Tāpēc kopā ar žūrijas pārstāvjiem mums bija patiess gandarījums piešķirt īpašas atzinības, izceļot šo objektu arhitektoniskās izcilības. Novērtējam arī sabiedrības aktīvo iesaisti pretendentu vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad pasniedzam īpašu “Sabiedrības atzinību” būvei, ko novērtējuši Rīgas iedzīvotāji un galvaspilsētas viesi,” viņš piebilst.

 

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – Rīgas Tehniskās universitātes Radošo industriju centrā (Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē). Pērn 2014. gada balva Rīgas arhitektūra “Par kompetenci un degsmi 21. gadsimta augstākās izglītības un pētniecības prasībām atbilstošas sabiedriskas būves izveidošanā” tika piešķirta arhitektiem Ģirtam Valeinim, Jānim Prusakam, Kristīnei Krakopei, Signei Zihelmanei un inženierim Artim Silmanovičam.

 

2015. gada balvai izvirzītos objektus vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības. Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras un veselības aprūpes iestāžu kategorijām. No vairāk nekā 950 pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, tālākai izvērtēšanai ir izvirzītas 24 būves.

 

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2014. gadā.

 

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006. gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

 

Galveno godalgu iepriekšējos gados saņēmuši: “Tērbatas ielas brāļi” – divi biroju un veikalu nami Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī (arhitektu birojs “Kubs”, 2006.g.); VEF 1. un 1.a korpusu pārbūve (Arhitekta J.Pogas birojs, 2007.g.); “Ostas skatu” ēka Ķīpsalā (arhitektu birojs “Arhitektonika”, 2008.g.); dzīvojamais komplekss “Dienvidu pakavs II” Ziepniekkalnā (arhitektu birojs “Sarma & Norde”, 2009.g.), darījumu centrs “Rietumu Capital Centre” Vesetas ielā (uzņēmums “Zenico projekts”, 2010.g.), “DnB Nord bankas jaunbūve” Skanstes ielā (Audrius Ambrasa arhitektu birojs birojs, Lietuva, 2011.g.), “Rīgas biržas ēkas atjaunošana” Doma laukumā 6 (SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, arhitekte Liesma Markova, arhitektes palīdze Tatjana Toropova un arhitekte Aiga Rozentāle, 2012.g.); Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja “Zirgu pasts” (SIA “Arhitektu birojs KRASTS”, arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija, 2013.g.), Rīgas Tehniskās universitātes Radošo industriju centrs (arhitekti Ģirts Valeinis, Jānis Prusaks, Kristīne Krakope, Signe Zihelmane, inženieris Artis Silmanovičs, 2014.g.).

 

Oktobra pirmā pirmdiena pēc Starptautiskās Arhitektu savienības iniciatīvas un iedibinātas ilggadējās tradīcijas visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules arhitektūras diena. Visā pasaulē, arī Rīgā, arhitektūras nozares profesionāļi to šogad atzīmē 5. oktobrī. Starptautiskās Arhitektu savienības padome kā šī gada Pasaules arhitektūras dienas tēmu ir izvēlējusies konceptu “Arhitektūra, Būvniecība, Klimats”.