Par kanona veidošanas mēģinājumiem uzskatāmas arī atsevišķas grāmatu sērijas, piemēram, „Zelta klasika”, „XX gadsimta klasiķi”, „XX gadsimta romāns”. 2009. gadā izdevniecībā „Dienas Grāmata” nāca klajā melomāna, mūzikas kritiķa Klāsa Vāveres grāmata „101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai”. Mūzikas gardēžu aprindās iecienīta ir viņa veidotā kompaktdisku sērija „Šūpuļdziesmas” („Lullabies”). Uz kanona statusu pretendē arī literatūrzinātnieces Ausmas Cimdiņas sagatavotais izdevums „100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā” (Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2008).

33 grāmatas, kurām jābūt ikvienas latviešu ģimenes bibliotēkā

20. gadsimta 90. gadu beigās bija mēģinājums izdot grāmatu sēriju „33 grāmatas, kurām jābūt ikvienas latviešu ģimenes bibliotēkā”. 1995. gada nogalē notika ASV uzņēmuma „Motorola” iniciēta un sponsorēta aptauja ar šādu nosaukumu. Aptaujas mērķis bija piesaistīt sabiedrības uzmanību grāmatām, kas veido pasaules un latviešu kultūras pamatu, priekšstatu par pasaules un latviešu literatūru. Paralēli ar preses starpniecību rīkotajai sabiedrības aptaujai, kuras laikā tika saņemtas 2000 vēstules un anketas, notika arī 60 ekspertu – dažādu nozaru lietpratēju – aptauja. Rezultātā tika izveidoti divi atzītāko autoru un darbu saraksti: ekspertu saraksts un sabiedrības saraksts. (A)

Uzņēmuma „Motorola” mērķis bija tulkot, izdot un popularizēt aptaujā izvirzītos darbus. Diemžēl sērijā „33 grāmatas, kurām jābūt ikvienas latviešu ģimenes bibliotēkā” iznāca tikai trīs grāmatas. (B) Par idejas apsīkuma iemeslu tiek uzskatīts apstāklis, ka vairums abos sarakstos iekļauto grāmatu latviešu valodā jau bija izdotas (daudzas pat vairākkārt), līdz ar to izdot šīs grāmatas no jauna, tikai ar citu sērijas nosaukumu, nebija jēgas. Lai gan iniciatīva šķiet piedzīvojusi fiasko, tas tā nebūt nav. Aptauja raisīja diskusijas un pārdomas par to, kas ir vērtīga lasāmviela, deva iespēju izvērtēt mājas bibliotēku, lasīšanas paradumus, pamanīt kādu vēl neiepazītu vērtīgu izdevumu. Kā atzinuši aptaujas organizatori, mērķis ir sasniegts kaut vai tāpēc vien, ka tika radīta intriga ap grāmatu. (4; 5)

100 Latvijas personību

2004.–2005. gadā sabiedrības ievērību izpelnījās laikraksta „Latvijas Avīze”, interneta portāla „Apollo” un Latvijas Televīzijas rīkotais balsojums par 100 ievērojamākajām Latvijas personībām. Speciāli izveidota zinātnieku un sabiedrisko darbinieku ekspertu komisija, kuru vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Stradiņš, iedzīvotājiem piedāvāja 375 kandidatūras, no kurām bija jāizvēlas 100 izcilākās personības. Balsojums notika 2004. gada beigās, mēneša laikā – no 1. oktobra līdz 1. novembrim – tika saņemts 6931 vērtējums. (6)

Aptaujas rezultātā 2006. gadā tika izdots apjomīgs izdevums „100 Latvijas personību”. Grāmatu klajā laidusi izdevniecība „Lauku Avīze” kopā ar „Nacionālo apgādu” un tajā atbilstoši aptaujas rezultātiem apkopotas 100 ievērojamāko Latvijas personību biogrāfijas. (C)

Grāmatas ideja aizgūta no Igaunijas, kas 2002. gadā laidusi klajā izdevumu par 100 savas valsts ievērojamākajām personībām. Atšķirībā no igauņiem, kam tās bija 20. gadsimta ievērojamākās personības, Latvijas simtnieks aptver vismaz 150 gadus – laika posmu no 19. gadsimta vidus līdz 21. gadsimtam. (7) Arī Igaunijā pirms grāmatas izdošanas tika rīkota sabiedrības aptauja, kurā piedalījās 4000 balsotāju. (3) Latvijas iedzīvotāji blakus pamatsarakstā (D) ieteiktajām 375 personībām papildus minēja vēl 2405 personības. (E)

Grāmata sabiedrībā guva pozitīvas atsauksmes, vairums iebildumu skāra ārpus simtnieka palikušās personas un izdevuma saturiskās un vizuālās nianses. (F) Diskusijas par izdevuma saturisko piepildījumu radušās galvenokārt tādēļ, ka vērtēšanā krustojušies Latvijas zinātnieku un sabiedrības kritēriji – iedzīvotāji sarakstā vairāk vēlējušies redzēt cilvēkus, kas ir zināmi sabiedrībā un darbojušies pēdējo 15 gadu laikā, piemirstot, nezinot vai neatpazīstot agrāk dzīvojušas citas nozīmīgas personas un viņu ieguldījumu. (2)

Grāmatu „100 Latvijas personību” var uzskatīt par Latvijas personību kanonu. Balsojuma ekspertu komisijas loceklis, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis uzskata, ka šādas grāmatas derīgi izdot ik pēc paaudzes maiņas, t. i., 25–30 gadiem. (2)

Līdzīgi kā Latvijas kultūras kanons, arī grāmata „100 Latvijas personību” un ekspertu veidotais un balsošanai nodotais personību saraksts galvenokārt izmantojams izglītošanās nolūkos. Balsojuma laikā izteiktais teātra zinātnieces Lilijas Dzenes aicinājums – „Izlasot sarakstu, uzreiz nesakiet – es par viņiem neko nezinu. Varbūt ir vērts tuvāk iepazīt!” (8) – ir aktuāls arī šobrīd. Akadēmiķis Jānis Stradiņš, vērtējot balsojumu, sacījis: „Manuprāt, balsojums par 100 Latvijas personībām ir ļoti svarīgs mūsdienu Latvijas sabiedrībai. Katram paveras iespēja izzināt, noskaidrot, izvērtēt cilvēkus, kuru veikums mūsu vēsturē un kultūrā ir bijis būtisks, paliekošs, pat izšķirīgs. Pati izvērtēšana, ja vien garajos rudens vakaros veltīsim tai vajadzīgo uzmanību, var kļūt par notikumu, novēršot sabiedrības uzmanību no viendienas parādībām Latvijas dzīvē un pievēršot skatu – kaut uz brīdi – būtiskajām vērtībām.” (8) Balsojuma izglītojošo virzienu turpināja laikraksta „Latvijas Avīze” slejās (galvenokārt pielikuma „Mājas Viesis” rubrikā „Nezināmais X” un „100 Latvijas personības”) publicētie raksti par visām 375 tautas balsošanai nodotajām personībām. (G)

Lai pilnībā atspoguļotu gan ekspertu, gan sabiedrības viedokli, bija iecerēts izdot enciklopēdisku izdevumu par aptuveni 1000 visu laiku izcilākajām Latvijas personībām. Tas būtu ļāvis rast līdzsvaru starp aptaujas organizatoru vēlmi atdot godu cilvēkiem, bez kuriem Latvija nebūtu tāda, kāda tā ir, vienlaikus cienot balsotāju izvēli. (3)

Latviešu literatūras 100+1

2006. gada 9. jūnijā notika Kultūras ministrijas organizēta konference „Atrasts tulkošanai: atklātais un atklājamais latviešu literatūrā”, kas bija veltīta latviešu literatūras tulkošanas problēmām un perspektīvām, latviešu literatūras konvertējamībai citu valstu kultūrvidē, latviešu literatūras tulkojumu saturam un kvalitātei. (1; 9) Konferences laikā tika prezentēti aptaujas „Latviešu literatūras 100+1” rezultāti. Pētījumu „Latviešu literatūras 100+1” veicis literatūrzinātnieks Raimonds Briedis, un tā mērķis bija apzināt latviešu literatūras nozīmīgāko darbu kopumu – ar balsojuma palīdzību tika izvēlēts 101 visu laiku izcilākais darbs latviešu literatūrā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, literatūras zinātnieki un tulkotāji bija cerējuši atrast latviešu literatūras kodolu, ko būtu vērts piedāvāt ārzemju auditorijai. (9)

Sekotāji

Interesanti, ka Latvijas kultūras kanonam ir ne tikai priekšteči, bet arī sekotāji. 2011. gadā izdevniecība „Jumava” laida klajā grāmatu „Latvijas leģendas: par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku”. Pirmajam sējumam 2012. gadā sekoja otrais un 2013. gadā – trešais sējums. Izdevuma saturs ir visnotaļ daudzveidīgs: blakus 21. gadsimta personībām, rodami ne tikai simts, bet arī vairākus simtus gadu seni notikumi, kas aprakstīti viegli lasāmā, populārā valodā. Uz kanona statusu grāmata nepretendē (ne tikai tāpēc, ka daļa aplūkoto personību ir Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, bet daļa – nav), taču autoru ideja – vēstīt par Latvijas leģendārajiem notikumiem un personībām – ir vērtīga gan no izglītojošā, gan iedvesmojošā aspekta.

 

(A) Sarakstus sk. publikācijā: Latkovskis, Ilmārs. 33 grāmatas, kurām jābūt ikvienas latviešu ģimenes bibliotēkā. Grāmatu Apskats, Nr. 8/9 (47/48) (1996, maijs), 10.–11. lpp.

(B) Marsela Prusta romāns „Zudušo laiku meklējot” (Rīga : Jumava, 1996), Friča Bārdas dzejoļu krājums „Atgriešanās” (Rīga : Jumava, 1997) un Rainera Marijas Rilkes dzejoļu krājums „Maltas Laurida Briges piezīmes” (Rīga : Jumava, 1998).

(C) Ar balsojuma rezultātā iegūto 100 personību sarakstu var iepazīties arī portālā „Apollo”.

(D) Ekspertu piedāvāto 375 personu sarakstu sk. publikācijās: 100 Latvijas personības. Latvijas Avīze, Nr. 269 (2004, 2. okt.,), 11.–12. lpp.; Tautas balsojums sācies! 100 Latvijas personības. Latvijas Avīze (Mājas Viesis), Nr. 268 (2004, 1. okt.), 16.–18. lpp.

(E) Balsu sadalījumu pamatsarakstā minētajām 375 personībām, kā arī to personību sarakstu, kuras balsotāji minēja papildus vismaz 6 reizes, sk. publikācijā: Tautas izvēle ir izdarīta. 100 Latvijas personības. Latvijas Avīze, Nr. 355 (2004, 30. dec.), 8., 25. lpp.

(F) Viedokļus par grāmatu „100 Latvijas personību” sk. publikācijās: Dzene, Lilija. No zemapziņas un daudzinājuma. Pierakst. Vita Krauja. Latvijas Avīze, Nr. 35 (2005, 5. febr.), 20. lpp.; Hermanis, Voldemārs. Simt seju jeb Glancēts spoguļattēls. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, Nr. 174 (2006, 29. jūl.), 11. lpp. Pieejams datubāzē „Lursoft”; Stradiņš, Jānis. Zinātnes Latvijā nav populāras. Pierakst. Monika Zīle. Latvijas Avīze, Nr. 14 (2005, 15. janv.), 25. lpp.; Zelče, Vita. Vēstures spēles un spēļkauliņi – pārdomas par projektu ‘100 Latvijas personības’. Delfi.lv [tiešsaiste]. 01.11.2004. [skatīts 2013. g. 11. dec.]. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/vita-zelce-vestures-speles-un-spelkaulini-pardomas-par-projektu-100-latvijas-personibas.d?id=9437637; Zveja, Ilze. 2,108 kg vēstures. Kultūras Forums, Nr. 27 (2006, 21./28. jūl.), 3. lpp.

(G) Šos rakstus iespējams lasīt arī tiešsaistē – portālā „Apollo”.

 

Izmantotie informācijas avoti

 

  1. Kas no latviešu literatūras būtu jātulko pasaulei. Tvnet.lv [tiešsaiste]. 08.06.2006. [skatīts 2013. g. 11. dec.]. Pieejams: http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/65171-kas_no_latviesu_literaturas_butu_jatulko_pasaulei
  2. Kļave, Kate. Latvijai simtiem personību. Latvijas Vēstnesis, Nr. 107 (2006, 13. jūl.), 8. lpp. ISSN 1691-2640. Raksts pieejams datubāzē „Lursoft”.
  3. Kusiņa, Linda. 100 ievērojamākās Latvijas personības zināmas. Latvijas Avīze, Nr. 355 (2004, 30. dec.), 7. lpp. ISSN 1691-1229. Raksts pieejams datubāzē „Lursoft” un portālā „Apollo”.
  4. Latkovskis, Ilmārs. 33 grāmatas, kurām jābūt ikvienas latviešu ģimenes bibliotēkā. Grāmatu Apskats, Nr. 8/9 (47/48) (1996, maijs), 10.–11. lpp.
  5. Piešiņa, Liega. Projekta „33 grāmatas” tālākgaita. Grāmatu Apskats, Nr. 22/24 (61/63) (1996, dec.), 31. lpp.
  6. Rumka, Linda. Tautas vēsture grāmatā „100 Latvijas personības”. Latvijas Avīze, Nr. 193 (2006, 19. jūl.), [1.], 6. lpp. ISSN 1691-1229. Raksts pieejams datubāzē „Lursoft”.
  7. Stradiņš, Jānis, Apinis, Pēteris. Tautas vēsture 100 latviešos. Pierakst. Linda Rumka. Latvijas Avīze (iel. „Kultūrzīmes”), Nr. 197 (2006, 22. jūl.), 27. lpp. ISSN 1691-1229. Raksts pieejams datubāzē „Lursoft”.
  8. Tiek organizēts tautas balsojums ‘100 Latvijas personības’. Delfi.lv [tiešsaiste]. 01.10.2004. [skatīts 2013. g. 11. dec.]. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/tiek-organizets-tautas-balsojums-100-latvijas-personibas.d?id=9205249
  9. Verhoustinska, Henrieta. Aptaujā noskaidroti populārākie latviešu literatūras darbi. Diena.lv [tiešsaiste]. Nr. 133 (2006, 9. jūn.), 5. lpp. ISSN 1407-1290. Pieejams: http://www.diena.lv/arhivs/aptauja-noskaidroti-popularakie-latviesu-literaturas-darbi-12814814

Attēlā: grāmatas „100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā” vāks un grāmatas „100 Latvijas personību” angļu izdevuma vāks