Latvijas bibliotēkas var lepoties ar ESIF finansējuma apguvi dažādās programmās arī iepriekšējos plānošanas periodos. Apkopojot informāciju, ko bibliotēkas sniedz savos gada pārskatos, kā arī veicot nelielu aptauju Latvijas bibliotēku vidē, īpaši publiskajās bibliotēkās, bija iespēja izdarīt secinājumus par šo projektu raksturu.

Pārsvarā bibliotēkas ir bijušas partneri INTERREG pārrobežu projektos (50 % aplūkoto gadījumu). Pārējie projekti realizēti, izmantojot dažādus finanšu instrumentus – Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (EAFRD) Latvijas Lauku attīstības programmu vai ERASMUS programmu; ir arī atsevišķu bibliotēku pieredze Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma apguvē, t. sk. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Projektu tēmas un rezultāti ir dažādi, taču spilgti parāda Latvijas publisko bibliotēku ieguldījumu arī ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā: 28 % no apzinātajiem 2014.–2020.gada plānošanas perioda projektiem ir bijuši sociāli atbildīgi pasākumi (pasākumi senioriem, mazinot sociālo izolāciju, interaktīvās izglītības telpas kā nelabvēlīgu ģimeņu bērnu sociālās integrācijas veids, brīvprātīgā darba veicināšana cilvēkiem vecumā 50+, sabiedrības veselības veicināšana u. c.); 24 % projektu orientējušies uz praktiskiem rezultātiem – infrastruktūras uzlabojumiem (jaunas bibliotēkas ēkas būvniecība un/vai aprīkojuma iegāde). Tikpat daudz projektu aktivitāšu saistītas ar bibliotēku izglītojošo darbību un prasmju apguvi (neformālās izglītības programmas, profesionālā pilnveide, prasmju apguve, piemēram, digitālās prasmes); 18 % projektu ieviesuši inovatīvus pakalpojumus (interaktīvas pasākumu formas, digitālo aktivitāšu centri u. c.); 8 % bibliotēku ar šiem projektiem iesaistījušās vietējās vides veidošanā un popularizēšanā (vide un dabas tūrisms, publiskās ārtelpas veidošana pie bibliotēkām u. c.). Publisko bibliotēku sniegumam var pievienot Latvijas Nacionālās bibliotēkas ESIF projektu tēmas, kas ir kultūras mantojuma digitalizācija (rezultātus sk. Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā) un profesionālās kompetences pilnveide.

Attiecībā uz jauno ESIF periodu Latvijā, jaunajam periodam ir sagatavots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programmas projekts, kas vēl tiks diskutēts un precizēts nacionālā līmenī, lai indikatīvi 2021. gada maijā varētu tikt uzsākta saskaņošanas procedūra ar Eiropas Komisiju. Darbības programmas apstiprināšana plānota 2021. gada otrajā pusē vai pat gada beigās, bet atlases izsludināšana un projekta iesniegumu sagatavošana un iesniegšana – 2022. gadā.

Vebinārā savu skatījumu uz jaunā plānošanas perioda iespējām, prioritātēm un bibliotēku nozari deva arī dažādu Latvijas ministriju pārstāvji, kas atbild par kultūras, izglītības un zinātnes, kā arī reģionālo attīstību. Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Zanda Saulīte vērsa uzmanību uz vairākiem politikas plānošanas dokumentiem Latvijā, kas iezīmē kultūras un līdz ar to arī bibliotēku attīstības virzienus. Tāds ir virziens “Kultūras telpas saglabāšana, mijiedarbība un bagātināšana” Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030), kas aicina “saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi”. Arī Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam rīcības virzienā “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” ir noteicis mērķi – “kultūra un sports veicina Latvijas ekonomikas un sociālo izaugsmi, veidojot radošu un ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību”. Topošo Valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam virsmērķis arī ir Latvijas kultūras ilgtspēja un pieejamība, sabiedrības iesaiste kultūras procesos. Konkrētāk runājot par ESIF 2021–2027 mērķiem – Viedāka Eiropa (PO1), Zaļāka Eiropa (PO2), Savienotāka Eiropa (PO3), Sociālāka Eiropa (PO4) un Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa (PO5) – ieguldījumi koncentrēsies uz pirmo un otro mērķi. Šīm prioritātēm tiks piešķirti 65–85 % ERAF un Kohēzijas fonda resursu atkarībā no dalībvalstu relatīvās labklājības.

Domājot par prioritātēm šobrīd, Kultūras ministrija ir vērtējusi kultūras patēriņa tendences un Covid-19 pandēmijas radītās sekas. Veiktajā aptaujā 24 % aptaujāto pētījuma dalībnieku norādījuši, ka aizvadītā gada laikā ir maksājuši par kultūras un izklaides aktivitātēm internetā, t. sk. 7 % to ir darījuši pat 3 vai vairāk reižu. Tāpat pētījuma dati apliecina, ka trešdaļa (33 %) Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi maksāt par digitālo kultūras patēriņu. No tiem iedzīvotājiem, kuri iepriekš nav maksājuši par digitālo kultūras patēriņu, 21 % būtu gatavi to darīt nākotnē. Dati parāda arī to, ka kultūras sektora organizācijas aktīvi adaptējušās Covid-19 situācijai, mainot darbības stratēģijas, 95 % kultūras sektora pārstāvju ir veikuši kādus pasākumus organizācijas iekšienē kā reakciju uz pandēmijas radītajām sekām; 68 % ir bijuši spiesti pārtraukt dažādus iesāktos projektus un aktivitātes, 31 % apturējuši vai iesaldējuši savu darbību, 29 % aicinājuši savus darbiniekus doties ikgadējā atvaļinājumā, bet 22 % pārtraukuši iesāktās partnerības. Atbilstoši Covid-19 ietekmei būtiski samazinājies klātienes kultūras patēriņš: lai gan kopumā 80 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes, būtiski ir palielinājies arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri gada laikā nav bijuši nevienā kultūras pasākumā – ja iepriekš šis rādītājs bija vien 5–8 %, šogad tas Covid-19 ietekmē sasniedz 20 %. Tāpēc potenciāls kultūras nozarei, t. sk. bibliotēkām, saistāms arī ar mērķiem Sociālāka Eiropa (PO4) un Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa (PO5). Tā, piemēram, viens no uzdevumiem ir kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās, un tā ietvaros var tikt atbalstīti projekti, kas veicina sabiedrības, īpaši mazāk aizsargāto grupu, sociālo iekļaušanos, lai ar kultūras pieredzes un pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību. Tāpat tiks atbalstīta kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana, tostarp sociāli aktuālu tēmu integrācija kultūras piedāvājumā un integrētu kultūras pieredžu veidošana, vienlaikus atbalstot plašāku digitalizācijas iespēju izmantošanu.

Cits uzdevums ir pakalpojumu pilnveide – sociāli iekļaujošu kultūras un kultūrā balstītu pakalpojumu, produktu un programmu (projektu) attīstība, t. sk. digitālajā vidē; sabiedrību izglītojošu, sabiedrības integrācijas procesu un nodarbinātību veicinošu pakalpojumu attīstība (mūžizglītība un prasmes, it īpaši bērniem un jauniešiem, senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām sociālās aktivitātes atbalsts); kultūras prasmes un zināšanas attīstošu pakalpojumu attīstība, kas veicina iedzīvotāju un kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Uzdevumi zem PO4 mērķa paredzēs arī kultūras nozarē strādājošo profesionālo kompetenču pilnveidošanu, nodrošinot aktuālās vajadzības pieaugušo izglītības sektorālajā profesionālajā pilnveidē, iezīmējot šī resora nozīmi kultūras nozares un tautsaimniecības attīstībā un sociālajā iekļaušanā, papildus nodrošinot kultūras institūcijās strādājošo vecāka gadagājuma cilvēku papildus prasmju, t. sk. digitālo, pilnveidi. Kapacitāte tiks stiprināta, atbalstot arī jaunu kultūras produktu un pakalpojumu izveidi (piemēram, muzeju izstādes un muzejpedagoģiskas aktivitātes, bibliotēku pasākumi, kultūras centru pasākumi).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks norādīja uz tuvākā nākotnē plānoto Latvijas bibliotēku lomu vienotā pakalpojumu nodrošināšanas ietvarā. “Vienas pieturas aģentūras” (VPA) principa ieviešana pakalpojumu saņemšanā gan klātienē, gan digitāli ir noteikta kā Latvijas valdības prioritāte. Šis princips paredz iespēju iedzīvotājiem vienuviet saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus, un tajā būtiska loma ir valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla darbībai, turpmāk – arī Latvijas publiskajās bibliotēkās, kas kalpo par pamatu pakalpojumu sistēmas attīstībai.

Kāpēc tas ir tik nozīmīgi tieši šobrīd? Jo digitālo pakalpojumu attīstība samazina digitāli mazāk prasmīgiem iedzīvotājiem piekļuvi pakalpojumiem. Lai gan arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju veic darbības tiešsaistē, saskaņā ar DESI indeksu par 2020. gadu, iedzīvotājiem Latvijā trūkst digitālo prasmju visos līmeņos, sākot no pamatprasmēm līdz augstākam līmenim, kā tas konstatēts, veidojot Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Nerisinot šo piekļuves jautājumu, digitālās vides neizbēgamā izplešanās nostāda digitāli mazāk prasmīgo sabiedrības daļu sliktākā situācijā, faktiski izraidot to no Latvijas sociālekonomiskās telpas. Tāpēc, sniedzot iedzīvotājiem iespēju pieprasītākos valsts pakalpojumus pieteikt ne tikai pašvaldību klientu centros, bet arī bibliotēkās, plānots panākt sistēmisku klientu apkalpošanas politiku – viens tīkls, vienota pieeja, vienveidīgs pakalpojuma sniegšanas standarts. Tas nodrošinās iedzīvotājiem klātienes pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību un atbalstu pakalpojumu pieteikšanā.

Līdz ar to bibliotekāri kļūs par digitālajiem aģentiem, kuri ne tikai paši apguvuši un izmanto valsts iestāžu e-risinājumus dažādu dzīves situāciju risināšanā, bet arī palīdz iedvesmot to izmantošanā citus. Bibliotekāru mācības par digitālajiem aģentiem ir uzsāktas jau 2018.–2020. gadā, kad mācībās piedalījās 1444 bibliotekāri. Savukārt 2021. un 2022. gadā tiek realizēta programma “Mana Latvija. Dari digitāli!” (ar ERAF atbalstu), kas turpina digitālo aģentu/līderu mācības. Digitālo aģentu (mentoru) pieeja iecerēta arī nākamajā plānošanas perioda projektos.

Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta vecākā eksperte Liene Kupča izcēla bibliotēku lomu izglītības jomas digitālajā transformācijā. Viņa vērsa uzmanību uz tēmām, kas turpmākajos gados būs svarīgas un attīstāmas, piemēram, bibliotēkas un to pakalpojumi skolās: pakalpojumu koplietošana, informācijpratība skolēniem un skolotājiem, kas varētu būt daļa no jaunā mācību satura un skolvadības finansējuma programmām. Otra svarīga tēma ir bibliotēkas un augstākā izglītība, īpaši – resursu koplietošana augstākajā izglītībā, ar to saprotot efektīvāku resursu iegādi, abonēšanu un koplietošanu. Augstākās izglītības jomā svarīga būtu arī jaunu pakalpojumu veidošana, piemēram, digitālie pakalpojumi augstskolu studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem. Savukārt zinātnes un pētniecības jomā sadarbības lauku starp bibliotēkām un augstskolām paver valsts pētījumu programmas un ESIF. L. Kupča vērsa Latvijas bibliotēku uzmanību uz Somijas bibliotēku sadarbības modeli ar augstskolām, kas tiek realizēts caur digitālo platformu “Finna.fi”, kur pēc vienotiem standartiem pārvaldīti un koplietoti dažādu institūciju resursi, kas pieejami vienkopus ikvienam studentam, mācībspēkam un pētniekam, tādējādi nodrošinot drošu un pārbaudītu piekļuvi zināšanām, kas veicina to demokratizāciju.

Kopsavilkumā var secināt, ka bibliotēku nozīme cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanā ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā turpmākajos gados pieaugs, kas dos iespēju tām pretendēt uz dažādu finanšu instrumentu atbalstu, lai pilnveidotu savu pakalpojumu klāstu un sniegtu ieguldījumu arī kopīgajos centienos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

 

Informāciju sagatavoja:
Katrīna Kukaine
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta direktore