1920. gada 9. maijs – Tautas augstskolas biedrības rīkoto bibliotekāru kursu noslēgumā lektori un klausītāji vienojas par Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) dibināšanas nepieciešamību. Tiek izvēlēta biedrības statūtu sastādīšanas komisija.

1923. gada 21. marts – Rīgas Apgabaltiesā reģistrēti LBB statūti, kuros fiksēti mērķi, uzdevumi, tiesības un citi biedrības darbību regulējoši noteikumi.

1923. gada 29. aprīlis – Izglītības ministrijas namā Nikolaja ielā (šobrīd – Valdemāra iela) 36A, Rīgā, notiek LBB dibināšanas sapulce, kurā piedalās ap 20 topošās organizācijas biedru. Sapulces dalībnieki apstiprina LBB statūtus, ievēl valdi un revīzijas komisiju.

1923. gada 18.–20. augusts – Rīgas pilsētas savienotajā pirmmācības skolā Totlēbena bulvārī (šobrīd – Kalpaka bulvāris) 8 notiek Latvijas bibliotekāru 1. kongress, kurā tiek pieņemtas tēzes un rezolūcijas par nozares svarīgākajiem uzdevumiem, tajā skaitā Bibliotēku likuma izstrāde un pieņemšana, augstākās padomdevējinstitūcijas – Latvijas Bibliotēku padomes – nodibināšana, bibliotēku tīkla plāna izstrāde un ieviešana, bibliotēku profesionālās izglītības sistēmas izveide, bibliotēku konsultatīva amata (instruktora) izveide nodibināšana Izglītības ministrijā un nozares žurnāla izdošana. Konferences telpās tiek atklāta 1. Latvijas Republikas grāmatu izstāde, kurā eksponēta kopš valsts proklamēšanas izdotā literatūra (vairāk nekā 1900 nosaukumu).

1930. gada 12.–14. oktobris – Biedrības “Ressource” telpās Rīgā notiek LBB organizētā Baltijas valstu bibliotekāru 1. konference, kurā pulcējas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vadošie bibliotēku speciālisti (Latviju tajā pārstāv 14 bibliotēku darbinieki, bet Igauniju un Lietuvu – seši delegāti no katras valsts). Konferencē tiek apspriesta Baltijas valstu bibliotēku attīstība, tiesiskais un materiālais stāvoklis, ieskicēti svarīgākie turpmākās sadarbības virzieni (savstarpējā iespieddarbu apmaiņa, grāmatu patapināšana, un bibliogrāfiskā darba unificēšanas iespējas). Konferencē ierosināta Baltijas valstu bibliotekāru biroja izveidošana. Tajā vadošie nozares speciālisti apspriestu un vienotos par kopīgām nostādnēm un darba principiem.

1937. gada aprīlis – Iznāk pirmā latviešu bibliotēku nozares žurnāla “Bibliotekārs” 1. numurs. Līdz 1940. gada pavasarim izdoti 13 “Bibliotekāra” numuri (ik gadu bija paredzēti četri numuri), ietverot LBB hroniku, pētnieciskas ievirzes rakstus un esejas, statistisku informāciju par bibliotēkām, kā arī ieteicamās literatūras sarakstus. Žurnāla izdošana tiek pārtraukta līdz ar padomju okupāciju. Padomju okupācijas laikā tas tiek aizliegts, žurnāla saglabāšana ierobežotā eksemplāru skaitā atļauta tikai lielāko zinātnisko bibliotēku specfondos.

1940. gada jūlijs – Iestājoties Centrālajā arodbiedrību savienībā, LBB tiek pārveidota par Latvijas PSR Bibliotekāru arodbiedrību. Novembrī tā savu darbību pārtrauc, jo tiek integrēta jaundibinātajā Valsts iestāžu darbinieku arodbiedrībā.

1988. gada 30. novembris – Kuldīgā notiek Latvijas PSR rajonu un pilsētu centrālo bibliotēku direktoru republikāniskais seminārs. Semināra dalībnieki un Kuldīgas rajona centrālās bibliotēkas darbinieki pieņem rezolūciju par LBB darbības atjaunošanu ar mērķi konsolidēt bibliotekāro sabiedrību un sekmēt bibliotēku attīstību republikā. Nolemts sasaukt Latvijas bibliotekāru 3. kongresu. Tiek izveidota Iniciatīvas grupa, kurai noteikts uzdevums – sarīkot kongresu, izstrādāt dokumentus un veikt citus LBB atjaunošanai nepieciešamos priekšdarbus.

1989. gada 5. maijs – Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras namā (šobrīd – Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”) notiek Latvijas bibliotekāru 3. kongress. Kongresa dalībnieki pieņem deklarāciju par padomju okupācijas ietekmi uz Latvijas bibliotēkām un vairākas rezolūcijas, tajā skaitā rezolūciju “Par Latvijas Bibliotekāru biedrības atjaunošanu”. Kongress apstiprina LBB statūtus, ievēl LBB valdi un tās priekšsēdētāju, kā arī revīzijas komisiju.

1989. gada 1. jūlijs – Pateicoties Lielbritānijā dzīvojošās latvietes Ineses Auziņas-Smitas (Smith) atbalstam, LBB atkal iestājas Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijā (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA). Latvijas bibliotekāri atjauno dalību starptautiskās norisēs, uzsāk tiešus sakarus ar citu valstu bibliotēku speciālistiem un ved pārrunas par turpmākām sadarbības iespējām.

1991. gada 20.–22. jūnijs – Mazajā ģildē un Žurnālistu Savienības (Reiterna) namā Rīgā notiek LBB sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas bibliotekāru biedrībām organizētais Baltijas bibliotekāru 4. kongress – 50 gadus vēlāk, nekā tas sākotnēji bija iecerēts (1941. gadā Rīgā). Kongresa laikā atjauno Baltijas bibliotekāru biroju. Turpmāk saglabāta Baltijas bibliotekāru kongresu tradīcija, kongresi notiek ar triju līdz piecu gadu starplaiku kādā no Baltijas valstīm.

1997. gada 14.–19. aprīlis – Pēc LBB iniciatīvas norisinās pirmā Latvijas Bibliotēku nedēļa, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību bibliotēkām, atklāt un popularizēt bibliotēku iespējas. Turpmāk Bibliotēku nedēļa (līdz 2000. gadam – Latvijas Bibliotēku nedēļa) norisinās katru gadu. Pirmās Latvijas Bibliotēku nedēļas laikā 1997. gada 16.–17. aprīlī Jūrmalas sanatorijā “Marienbāde” notiek arī pirmais LBB sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku rīkotais Latvijas pagastu bibliotekāru kongress. Turpmāk laikā līdz 2008. gadam ar divu līdz trīs gadu intervālu notiek pieci Latvijas pagastu bibliotekāru kongresi, arī 1999. gada kongress notiek Latvijas Bibliotēku nedēļas laikā. 2021. gadā tiešsaistē notiek Latvijas pagastu bibliotekāru 6. kongress.

2007. gada 27. februāris – Rīgas Latviešu biedrības namā notiek LBB 12. konference, kurā pirmo reizi pasniedz LBB Gada balvu. Izsludinātās balvas “Gada bibliotekārs 2006” mērķis – sumināt un darīt zināmus sabiedrībai labākos bibliotēku nozares speciālistus. Balvu “Gada bibliotekārs” LBB pasniedz arī 2008. gadā.

2007. gada 9. jūlijs – LBB rod iespēju kļūt par Eiropas bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju biroja (European Bureau of Library Information and Documentation Associations, EBLIDA) pilntiesīgu biedru. Līdz tam LBB reģistrēta EBLIDA nemaksājošā biedra statusā saistībā ar ciešo sadarbību un dalību EBLIDA koordinētos projektos.

2015. gada 20. aprīlis – Bibliotēku nedēļas laikā tiek izziņota LBB tīmekļvietne www.bibliotekari.lv. Sākotnēji vietni uztur Kultūras informācijas sistēmu centrs, 2022. gadā to pārņem Latvijas Nacionālā bibliotēka.

2015. gada 13. oktobris – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas bibliotekāru 17. konferences laikā notiek pirmais LBB rīkotais Bibliotēku ideju tirgus – atraktīvs un interaktīvs pieredzes apmaiņas pasākums, kura laikā bibliotēkas demonstrē labāko pieredzi, sasniegumus un idejas. Bibliotēku ideju tirgu LBB rīko arī 2016. gadā, turpmāk saglabāta tradīcija pasākumu rīkot ar divu gadu starplaiku.

2016. gada 19.–20. aprīlis – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek pirmais LBB rīkotais Latvijas Bibliotēku festivāls, kura laikā norisinās trīs savstarpēji saistīti pasākumi: Latvijas bibliotekāru 18. konference, Bibliotēku ideju tirgus, kā arī atjaunotās LBB Gada balvas pasniegšanas ceremonija. 2016. un 2017. gadā LBB pasniedz balvu kategorijā “Gada bibliotekārs”, bet no 2018. gada trīs kategorijās – “Gada bibliotekārs”, “Gada bibliotēka”, “Gada notikums Latvijas bibliotēkās”. Turpmāk Latvijas Bibliotēku festivāls, ietverot dažādas pasākumu formas, norisinās katru gadu (izņemot 2020. gadu, kad Covid-19 pandēmijas dēļ festivāla vietā notiek divi tiešsaistes pasākumi).

2019. gada maijs–septembris – LBB līdzdarbojas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) izstrādes darba grupā “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei”. Darba grupas sanāksmēs piedalās LBB priekšsēdētāja Māra Jēkabsone, vienīgā pārstāvot bibliotēku nozari. Darba rezultātā bibliotēkas pirmo reizi iekļautas galvenajā valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentā Latvijā.

2023. gada 25.–26. aprīlis – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek Latvijas Bibliotēku festivāls, kurā LBB atzīmē simtgadi kopš tās dibināšanas. Festivāla norises caurvij LBB simtgade – biedri atskatās uz biedrības darbu simts gados un sveic biedrību.

Pirmo bibliotekāru kursu lektori un klausītāji 1920. gada maijā. LNB Rokrakstu kolekcija

 

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Jana Dreimane, Latvijas Nacionālā arhīva Institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības departamenta vecākā eksperte Aiga Pīķe, LBB valdes priekšsēdētāja un Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone
www.bibliotekari.lv