2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības un privāto ziedotāju atbalstu savā 80-tajā dzimšanas dienā izdota atjaunotā Pītera Stroda “Pareizraksteibas vōrdneica”. Pirmo reizi tā izdota 1933.gadā. Vārdnīca atkārtoti laista klajā, lai uzsvērtu Latgales kultūrmantojuma un valodas unikalitāti un atgādinātu par tās aizsardzību un saglabāšanu.
Vārdnīcas 950 eksemplāri tiks dāvināti Latvijas reģionālajām bibliotēkām, Rīgas Centrālajai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kā arī ar Latgali saistītām skolu bibliotēkām.
“Pareizraksteibas vōrneicu” pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības pasūtījuma izdevis “Latgolas Kultūras centra izdevnīceiba” Rēzeknē, mūsdienīgojot tās salikumu un papildinot ar informāciju par autoru.
LNB Atbalsta biedrības valdes loceklis Georgs Turlajs saka: “Ir patiesi neaprakstāma gandarījuma sajūta, ka mūsu ģimenes – arī māmiņas Renātes un sievas Lilitas nolēmums uzsākt šo Vōrdneicas atgriešanas darbu, ir īstenojies. Protams, tas bija iespējams tikai pateicoties saprotošu cilvēku un organizāciju līdzatbalstam, par ko saku lielu PAĻDIS. Šajā “Pareizrakstības vōrdneica” ir pamatu pamati, uz kuriem balstījās un balstās latgaļu rakstu valoda, jo visus ilgos padomijas gadus daudziem ļaudīm Latgalē garīgā rakstura un lūgšanu grāmatas bija vienīgais latgaliskās rakstības pieturas punkts, kas palīdzēja to saglabāt. Tāpēc daļu Vōrdneicas papildus metiena ziedojām Rēzeknes-Aglonas diecēzei. Novēlu ikkatram no mums kaut ko labu paveikt, lai uz pieminekļa „Latgales Māra” Rēzeknē rakstītie vārdi “Vienoti Latvijai” tiktu piepildīti ar saturu!”
Atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu par skolēnu un skolotāju nodrošināšanu ar digitālajiem mācību līdzekļu, šim Vōrdneicas izdevumam tika izveidota arī brīvpieejas digitālās grāmatas versija, kas bezmaksas ir lietojama uz dažādām elektroniskajām iekārtām. Šo iniciatīvu atbalstīja izdevniecība “Lielvārds”. Digitālā formātā vārdnīca pieejama – www.ldb.lv/pspv .
Pīters Strods kā 1928. gadā Izglītības ministrijas ieceltais Latgaliešu valodas pareizrakstības komisijas priekšsēdētājs tieši 80 gadus atpakaļ sastādīja un izdeva latgaļu izloksnes pareizrakstības vārdnīcu, kas balstās uz 1929. gada 19. jūnijā ministrijas apstiprināto komisijas izstrādāto ortogrāfijas projektu. Vōrdneicas ievadā ir sniegti galvenie pareizrakstības likumi un vārdu locīšanas paraugi. Atkārtots 1933. gada grāmatas izdevums Daugavpilī gaismu ieraudzīja arī 1990. gadā.
