Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Rīga, NOZARE.LV. Vakar ar svinīgu atklāšanas pasākumu Eiropas Savienības mājā visā Latvijā sākās gadskārtējā “E-prasmju nedēļa”, kuras ietvaros teju 100 novados plānoti vairāk nekā 800 pasākumu, e-prasmju apguvē iesaistot vairākus desmitus tūkstošus valsts iedzīvotāju – sākot no jauniešiem un beidzot ar senioriem.
Atklāšanā arī tika paplašināta 2013. gada “E-prasmju partnerība”, kur pievienosies vairāki nozares uzņēmumi, kā arī kampaņas reģionālie partneri. Šoreiz “E-prasmju nedēļai” fokusā būs izglītība tiem sabiedrības locekļiem, kas vēl nav ienākuši digitālajā pasaulē, kā arī e-prasmju pilnveidošana karjeras iespējām, tai skaitā arī cilvēkiem, kas to trūkuma dēļ bijuši spiesti pamest darba tirgu, norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Lai veicinātu cilvēku vēlmi iemācīties pilnvērtīgi izmantot biroja programmatūru, “Microsoft” šogad piedāvās 600 cilvēkiem bez maksas nolikt eksāmenu un saņemt īpašu sertifikātu, kas apliecina prasmes darbā ar “Microsoft Office” programmām. Kā norādīja “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, e-prasmes ir nevis priekšrocība, bet reāla nepieciešamība. Lai veicinātu šo prasmju nostiprināšanu no pēc iespējas agrāka vecuma, patlaban tiekot spriests, kā padarīt mūsdienīgāku skolā mācāmās informātikas priekšmeta saturu, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa. Tas ir īpaši aktuāli, jo nozīmīga problēma esot studentu atbirums no datorzinību studiju programmām, kas daļēji saistāms ar jauniešu pāragru izvēli par labu karjerai, kā arī ar to, ka, vidusskolu beidzot, vairums neesot gatavi studēt šo priekšmetu, norādīja Bāliņa. No klātesošajiem izskanēja arī viedokļi par to, vai Latvija nevarētu līdzināties ziemeļu kaimiņiem igauņiem un piedāvāt programmēšanas apmācības jau no sākumskolas pirmās klases.
“E-prasmju nedēļas” atklāšanas ceremonijas ietvaros augsta līmeņa nozares līderi un politikas veidotāji apkopoja gada laikā paveikto, kā arī sniedza ieskatu šī brīža iniciatīvās nacionālā un Eiropas mērogā. Tāpat pasākuma laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvji, vienojoties par sadarbību e-prasmju attīstības veicināšanā Latvijā, svinīgi parakstīja paplašināto memorandu par “E-prasmju partnerības” izveidi Latvijā. Tam pievienojās SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, “Microsoft Latvia” vadītājs Ēriks Eglītis un AS “RIX Technologies” vadītāja Eva Butāne, kā arī bibliotēku tīkls, ko pārstāv Kultūras informācijas sistēmas centrs.
Galvenie memoranda rīcības virzieni ir izglītība atbilstoši darba tirgus prasībām, jauniešu piesaiste IKT jomai, interaktīva un mūsdienīga mācību procesa nodrošināšana un sabiedrības izglītošana par digitālo prasmju nepieciešamību.
Latvija jau piekto gadu rīko “E-prasmju nedēļu”. Pagājušajā gadā visā Latvijā dažādos “E-prasmju nedēļas” pasākumos piedalījās 42 690 dalībnieki.
“E-prasmju nedēļas” galvenie partneri ir nozares uzņēmumi – SIA “Lattelecom” un AS “RIX Technologies”. Galvenais informatīvais partneris ir izglītības portāls Latvijā “e-klase.lv”, bet informatīvais atbalstītājs ir portāls “skolotajs.lv”.
