Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
29. jūnijā Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone pēc Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministra Oleksandra Tkačenko uzaicinājuma piedalījās tiešsaistes sanāksmē ar Ukrainas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas Kultūras ministriju pārstāvjiem.
Sanāksmē ministriju pārstāvji apsprieda desmit valstu kopīgo stratēģiju Krievijas agresīvās politikas ietekmes mazināšanai kultūrā, kā arī vienojās par kopīgu deklarāciju sadarbības mērķtiecīgai padziļināšanai Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā, kultūras un plašsaziņas līdzekļu aizsardzībā pret kara propagandu un vienotā starptautiskā nostājā pret Krievijas agresiju Ukrainā.
Deklarācija parakstīta 29. jūnijā.
“Katra valsts individuāli sniedz būtisku atbalstu Ukrainai, un informāciju par to uzklausījām tikšanās reizē, taču, apvienojot spēkus un pūliņus, ieguldījumam būs lielāks efekts. Esmu gandarīta, ka visi Latvijas puses priekšlikumi, gatavojot deklarāciju, tika ņemti vērā un jāatzīst, ka koordinēts atbalsts konkrētām vajadzībām, ko Ukrainas kultūras ministrs identificēja, būs mērķtiecīgs valstu kopīgs pienesums, ” uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Deklarācija paredz arī izvērtēt iespēju izveidot īpašu fondu Ukrainas kultūras mantojuma un plašsaziņas līdzekļu darbības atbalstam, kā arī izvērtēt iespējas nodrošināt Ukrainas televīzijai steidzami nepieciešamo aprīkojumu telekomunikāciju iekārtām, lai kara laikā uzturētu darba kārtībā kritiski nepieciešamo informatīvo infrastruktūru, kas šobrīd tiek mērķtiecīgi iznīcināta.
Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas karadarbības noliegšanas vai attaisnošanas apkarošanai, lai kopīgi turpinātu Eiropas Savienības pasākumus pret Krievijas kara propagandu, tostarp pagarinātu vai ieviestu jaunus ierobežojošus pasākumus (sankcijas) pret Krievijas organizācijām un personām, kas turpina atbalstīt Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu, tīši izplatot dezinformāciju un melus par karadarbību. Tiek paredzēta arī informācijas apmaiņa par konstatēto kultūras vērtību nelikumīgu tirdzniecību.
Šobrīd Ukrainas puse ir īpaši lūgusi Latvijas atbalstu, daloties mūsu kultūras mantojuma digitalizācijas pieredzē, līdz ar to, kā jau KM iepriekš informēja, Latvijas eksperti ar KM finansiālo atbalstu Ukrainā ir veikuši 3D skenēšanu, lai dokumentētu un saglabātu Ukrainas kultūras mantojumu pēc Krievijas karaspēka ofensīvas, kā arī sniegtu Ukrainas kultūras mantojuma speciālistiem atbalstu un zināšanas.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Kultūras ministrija
