Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir Latvijas lielākā folkloras vākšanas, saglabāšanas, publicēšanas un izpētes institūcija. Tās pārziņā ir viens no Eiropā apjomīgākajiem folkloras arhīviem ar aptuveni 3 miljoniem folkloras vienību. Pēc 51 Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnē pavadīta gada LFK ar tās lielāko simbolisko vērtību – Krišjāņa Barona Dainu skapi – šoruden pārcēlās uz jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

Svētkus ievadīs LFK vadītājas Ritas Treijas atskats LFK vēsturē. Pasākuma dalībniekus apsolījušies uzrunāt LU rektors Mārcis Auziņš, LNB direktors Andris Vilks, LZA prezidents Ojārs Spārītis, LR IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa un LR KM Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktore Jolanta Treile.

Jubilejas reizē LFK darbinieki iepazīstinās ar trim jaunākajiem sava darba rezultātiem.

Par kolektīvo monogrāfiju Latviešu folkloristika starpkaru periodā (607 lpp.) stāstīs tās sastādītāja un zinātniskā redaktore – LU LFMI direktore Dace Bula. Grāmatas pirmajā daļā aplūkoti procesi tā laika Eiropas folkloras pētniecībā un kā tajos iekļāvās Latvijas folkloristi, kāda tolaik bija folkloras vieta valsts kultūrpolitikā, kā izveidojās un strādāja LFK un kā notika folkloras studijas un pētniecība LU. Tālāk seko šajā periodā nozīmīgāko pētniecisko virzienu un metožu raksturojums. Plaši pētījumi veltīti tā laika ievērojamākajām personībām folkloristikā – Annai Bērzkalnei, Kārlim Straubergam, Pēterim Šmitam, Ludim Bērziņam, Jānim Albertam Jansonam, Arvedam Švābem, Pēterim Birkertam un Emilim Melngailim.

Izmantojot bagāto LFK foto arhīvu, tapis albums Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās (sastādītājs – LU LFMI pētnieks Aigars Lielbārdis). Tajā ir iekļauti 223 foto uzņēmumi no LFK fondiem, kuros atspoguļota folkloras vākšana – ievērojami teicēji, folkloras vācēji, pierakstītāji un ieskaņotāji, kā arī folkloras pierakstīšanas situācijas no dažādām Latvijas vietām. Fotogrāfijas sakārtotas hronoloģiski – no 1925. līdz 1992.gadam, sniedzot iespēju izsekot folkloras vācēju darbam cauri laikiem.

LFK jaunais digitālais arhīvs garamantas.lv piedāvā ne tikai iespēju lasīt, skatīties un klausīties tautasdziesmas, teikas, pasakas, sakāmvārdus u. c., bet arī iepazīt folkloras materiālu kolekcijas kā unikālu nemateriālās kultūras vērtību, ko veidojušas un LFK iesūtījušas Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personības, daudzas Latvijas skolas, augstskolas un citas organizācijas. Šeit var aplūkot arī unikālas Latvijas mazākumtautību folkloras kolekcijas – vācu, krievu, čigānu, baltkrievu un ebreju folkloras vākumus. Garamantas.lv piedāvā ikvienam iesaistīties digitālā arhīva pilnveidošanā, palīdzot atšifrēt manuskriptus, atpazīt fotogrāfijās redzamos cilvēkus un vietas, precizēt folkloras pierakstītāju un teicēju vārdus un dzīvesgājumu, papildināt arhīvu ar saviem folkloras vākumiem. Par to vairāk pastāstīs LU LFMI pētniece Sanita Reinsone.

Muzikālā ziņā pasākumu kuplinās postfolkloras kopa Rikši. Būs arī LFMI un izdevniecības “Zinātne” grāmatu galds.

LFK dibināta 1924. gada 2. decembrī pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes pēc skolotājas un folkloristes A. Bērzkalnes ierosmes. A. Bērzkalne bija pirmā LFK vadītāja. No 1929. līdz 1944. gadam LFK vadīja K.Straubergs. 1945.gadā LFK nonāca LU pārziņā un tika pārdēvēta par Folkloras institūtu, kas 1946.gadā tika iekļauts LZA. 1950. gadā izveidoja LZA Etnogrāfijas un folkloras institūtu, ko sadalīja 1956. gadā, izveidojot Folkloras sektoru, vēlāk – Folkloras daļu Valodas un literatūras institūtā. 1992. gadā LFK atguva tās vēsturisko nosaukumu un kopš 1999. gada ir LU LFMI sastāvdaļa.

LFK pašlaik strādā 12 zinātņu doktori un notiek aktīva zinātniskā darbība. Turpina iznākt akadēmiskais izdevums Latviešu tautasdziesmas, grāmatu sērijas Novadu folklora un Folkloristikas bibliotēka, pētnieki piedalās projektos, konferencēs un publicē pētījumus institūta žurnālā “Letonica”, zinātniskos žurnālos, grāmatās un rakstu krājumos Latvijā un ārzemēs.

LFK arhīva kolekcijai un cilvēkresursiem ir ne tikai zinātniska, bet arī liela kultūras un sociāla vērtība. Arhīva materiāli sniedz priekšstatu par dažādu sabiedrības slāņu un Latvijā dzīvojošo tautu kultūru. Lai iepazītos ar folkloru un tās vākšanu, šurp nāk skolēni, studenti un novadpētnieki, LFK darbinieki lasa lekcijas, sniedz konsultācijas un kā eksperti piedalās nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas projektos.

Par Latvijas Universitāti

Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurā studē 15 tūkstoši studentu. Visas vairāk nekā 130 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 19 institūtos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.