LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova dalījās pieredzē par lasīšanas veicināšanas programmu “Bērnu un jauniešu žūrija”. Tās panākumi Latvijā ir saistīti gan ar tradīcijām, gan regulāriem jauninājumiem – iedibināta Lielo lasīšanas svētku tradīcija, sabiedrībā populāri cilvēki kļuvuši par programmas vēstniekiem, organizētas reklāmas un publicitātes kampaņas. Lasīšanas veicināšanas programma aptver plašu lasītāju loku, tā sekmē arī integrācijas procesus. Kopš 2012. gada grāmatu vērtēšanā piedalās arī vecāku žūrija. Ja vecāki lasa, arī bērni lasīs! Labas prakses piemēri apliecina, ka vecākiem jālasa priekšā saviem bērniem jau no dzimšanas, jāvelta laiks kopā ar grāmatām.  

Kopš 2014. gada lasīšanas veicināšanai Latvijā iedibināta arī programma vismazākajiem “Grāmatu starts” jeb pirmā tikšanās ar bibliotēku. Tās uzdevums ir stimulēt interesi par lasīšanu un grāmatām, iepazīstināt pirmskolas vecuma bērnus un viņu vecākus ar bibliotēkas piedāvātajām iespējām. Lai attīstītu lasīšanas paradumus, svarīgi nodrošināt piekļuvi grāmatām jau agrā bērnībā, vēlāk skolas gados pieejamo lasāmvielu dažādojot.

Kā atzina Silvija Tretjakova, lasīšanas veicināšana ir ilgtermiņa ieguldījums lasīšanas paradumu stiprināšanā, izglītībā un sabiedrības kopējā attīstībā. Sekmīgai šo programmu attīstībai nepieciešami jauni un atraktīvi risinājumi, jo īpaši lasīšanas riska grupām, piemēram, zēniem. Secināts, ka lasīšanas veicināšanas programma veicinājusi ne tikai bērnu un jauniešu interesi par grāmatām – tā atstājusi pozitīvu ietekmi arī uz Latvijas grāmatu tirgu, veicinot grāmatu satura un vizuālā izpildījuma uzlabošanos.

Pārvarot lasīšanas apdraudējumus

Igaunijas Bērnu literatūras centra vadītāja Trīna Sone (Triin Soone) norādīja, ka lasīšanas popularitāte bērnu un jaunieši vidū saistīta ar trim galvenajiem pīlāriem – atlasītās literatūras kvalitāti, tās pieejamību un lasīšanas veicināšanu. Runājot par galvenajiem riskiem, tika atzīmēts, ka mūsdienās grāmatas kļūst par aizvien ekskluzīvāku produktu, jo grāmatu tirgus ir mazs un izdevumu cenas pieaug. Grāmatas ir pieejamas bibliotēkās, tomēr jārēķinās, ka pieejamo eksemplāru skaits nav liels. Bērnu auditorijai netop daudz e-grāmatu, un tā visa rezultātā rodas situācijas, kad bērni un grāmatas vienkārši nesatiekas.

Lai sekmētu lasīšanas popularitāti, Igaunijas Bērnu literatūras centrs sadarbībā ar bibliotēkām un citām institūcijām jau vairākus gadus īsteno dažādas lasīšanas programmas un aktivitātes. Daži piemēri idejām: grāmata-dāvana jaundzimušajiem, speciāls marķējums Igaunijas Bērnu literatūras centra ieteiktajām bērnu grāmatām, īpaši pasākumi bibliotēkās un ārpus tām. Šīs aktivitātes ir veicinājušas lasīšanas popularitāti bērnu un jauniešu vidū, ko apliecina arī Igaunijas publisko bibliotēku statistikas rādītāji.

 

Lietuvas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra galvenā bibliotekāre Egle Baliutavičiūte (Eglė Baliutavičiūtė) rosināja domāt, kā mūsdienās visveiksmīgāk realizēt jau labi pazīstamas un pārbaudītas lasīšanas veicināšanas metodes – grāmatu lasītāju un recenzentu klubus. Tajos tiek iepazīta un iztirzāta dažāda veida lasāmviela, vienlaikus izzinot arī literatūras vēsturi un citu konteksta informāciju. Speciāliste raksturoja vairākus piemērus, kā dalība lasītāju klubā pozitīvi ietekmējusi personības attīstību – mācoties izteikt savas domas, juzdamies saprasti un uzklausīti, pusaudži pamazām pārvar kautrību un nostiprina savu pašapziņu. Lasīšanas veicināšanai Lietuvā tiek rīkotas arī tikšanās ar jaunajiem autoriem, bērni iepazīstās ar grāmatu tapšanas procesu izdevniecībās un tiek iesaistīti daudzās citās aktivitātēs.

 

Izaicinājumi darbā ar Z paaudzi (Generation Z)

Igaunijas Nacionālās bibliotēkas Mācību centra vadītāja Hela Ojasāra (Hela Ojasaar) dalījās pieredzē par informācijpratības un rakstpratības apmācībām gados jaunajiem lietotājiem – Z paaudzei. Galvenās iezīmes – spēj veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi, dod priekšroku interaktīvām nodarbībām, raksturīga ne-lineāra domāšana, mācās digitāli un vizuāli, labāk jūtas veidojot un attīstot zināšanas paši, nevis sekojot instrukcijām. Informācijas meklēšanā ir diezgan virspusēji, svarīgi, lai šis process būtu ērts un ātrs, tāpēc šie lietotāji lielā mērā paļaujas uz Google meklēšanas iespējām. Tomēr, kā novērots, mācību un pētniecības procesā šīs paaudzes pārstāvji sastopas ar vairākām grūtībām – to vidū ir grūtības definēt tematu, atlasīt piemērotākos informācijas avotus un izvērtēt informācijas atbilstību. 

Šādas situācijas rosina domāt, kā bibliotekāri var sekmēt informācijpratību, vienlaikus veicinot arī bibliotēkas pakalpojumu izmantošanu. Lietotāju mācību centra rīkotajos kursos Igaunijā apmācāmie uzlabo informācijas meklēšanas efektivitāti, iepazīstās ar bibliotēkas daudzveidīgajiem pakalpojumiem, datu bāzēm, katalogiem, salīdzina internetā un bibliotēkā pieejamos resursus, atklājot bibliotēkas sniegtās priekšrocības. Galvenie secinājumi: pamatzināšanu apguvei jābūt kvalitatīvai un stingrai; sadarbojoties ar citām institūcijām, piemēram, skolām, informācijpratības apmācību var veiksmīgi integrēt dažādu citu tematisko kursu saturā; jauniešu apmācībā īpašu nozīmi jāpievērš bibliotēkās pieejamo digitālo un elektronisko resursu izmantošanai.

Skype grāmatu klubi un digitālā apmācība bibliotēkās

Tallinas Centrālās bibliotēkas Ārzemju literatūras departamenta vadītāja Kristela Palka (Kristel Palk) stāstīja par savu pieredzi, īstenojot dažādas alternatīvas lasīšanas veicināšanas metodes. Tā, piemēram, Skype lasīšanas klubs guvis lielu atsaucību jauniešu vidū, mudinot lasīt, dalīties gūtajos iespaidos un diskutēt ar lasītājiem citās valstīs. Šī projekta ietvaros notikusi sadarbība ar bibliotēkām un to lasītājiem Lielbritānijā, Krievijā un Latvijā, katru reizi izvēlot lasīšanai un apspriešanai nelielu teksta izvilkumu. Savukārt mazāki lasītāji labprāt piedalās lasīšanas programmā, kurā paši izvēlas tīkamāko lasāmvielu, lasa, analizē, veido radošus apskatus, sadarbojas, sacenšas komandās, un labākie darbi tiek publicēti. Lasīšanas veicināšanu var īstenot visdažādākajos veidos un to ilustrē, piemēram, radoša pieeja darbā ar kavētājiem – soda naudas maksāšanas vietā mazie lasītāji var tikt aicināti brīdi palasīt grāmatu.

Reaģējot uz sabiedrības interesi un vajadzībām, Tallinas Centrālajā bibliotēkā interesentiem ir iespēja apgūt dažādu digitālo ierīču lietošanu. Bibliotēkas speciāliste Kristīna Meosa (Kristiin Meos) informēja, kā lietotāji apgūst pamatprasmes darbā ar datoriem, planšetēm un viedttālruņiem, iepazīst dažādas operētājsistēmas, aplikācijas, mācās skicēt ar grafiskajām planšetēm. Mācību dalībnieki var saņemt informāciju arī par Facebook iespējām, maksājumu veikšanu internetā, kā arī tiek instruēti galvenajos drošības jautājumos. Prasmīgākiem lietotājiem tiek rīkotas dizaina un programmēšanas nodarbības. Secinājumi: bibliotēkām jātiecas būt daudzpusīgām, piedāvājot programmas dažāda vecuma mērķauditorijām. IT kursi ir pievilcīgs bibliotēku pakalpojums, šāda tipa aktivitātes iespējams veiksmīgi īstenot sadarbībā ar citām organizācijām.

Dalia Pupšaite (Dalia Pupšytė) no Fridriha Bajoraiša publiskās bibliotēkas Šilutē stāstīja par bibliotēkas pieeju, lasīšanas veicināšanas nolūkos organizējot dažādus pasākumus un sadarbību ar citām institūcijām. Atsaucību guvuši vairāki projekti, piemēram, ceļojums lasīšanas vilcienā, Eiropas dienu svinēšana un Literatūras svētki rudenī. Lasītājus piesaista arī dažādi lasīšanas konkursi, stāstu pasākumi, tikšanās ar autoriem, jauno grāmatu prezentācijas un rakstniecības nodarbības.

Secinājumi

  • Lasītprieks jāiepazīst jau mazotnē. Lasīšanas veicināšana ir ilgtermiņa ieguldījums, tās atbalsta programmās bērni jāiesaista jau no agras mazotnes, jātiecas stiprināt lasīšanas paradumus ģimenē. Bibliotēkām ir ļoti nozīmīga loma lasīšanas paradumu veidošanā un attīstīšanā – ar dažādu radošu aktivitāšu, pasākumu un interaktīvu nodarbību palīdzību iespējams piesaistīt jaunus lasītājus, rosinot tālāku izziņu un vēlmi aktīvi līdzdarboties. 

 

  • Informācijas tehnoloģiju nozīme apmācībā. Lasīšanas veicināšana mūsdienās ir cieši saistīta ar dažādu informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Izprotot jaunās paaudzes informācijas lietošanas ieradumus, iespējams efektīvāk atbildēt auditorijas vēlmēm un vajadzībām. Par neatņemamu bibliotēkas darba sastāvdaļu kļuvusi rakstpratības un informācijpratības attīstīšana, vienlaikus palīdzot lietotājiem atklāt un apzināt bibliotēkas resursu priekšrocības.

 

  • Daudzpusība, elastība, sadarbība. Augstākminēto mērķu īstenošanā nepieciešama daudzpusība un elastība, izmantojot gan labi pārbaudītas, gan jaunas un alternatīvas metodes. Programmu  realizēšanā svarīgs valsts atbalsts, sadarbība ar izglītības un kultūras nozares institūcijām, kā arī starpnozaru vidē. Baltijas bibliotekāru kongresa dalībnieki atzinīgi novērtēja iespēju dalīties ar idejām un gūt jaunas ierosmes komunikācijā ar citvalstu kolēģiem.

 

Lasīt par citiem apspriestajiem jautājumiem.

 

Drīzumā arī par citām konferencē paustajām tēmām.