Izpildot Kultūras ministrijai (KM) doto uzdevumu izvērtēt bibliotēku nozares politikas īstenošanu un pārskatīt bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto KM padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus, KM sagatavoja konceptuālo ziņojumu „Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem,” kurā iekļauti 3 iespējamie risinājuma varianti KM padotības iestāžu darbības pilnveidošanai.

No tiem valdība 3. maija sēdē atbalstīja risinājumu, kas paredz reorganizēt Latvijas Neredzīgo bibliotēku, turpinot īstenot tās specifiskās funkcijas un uzdevumus, t.sk. lietotāju apkalpošanu Rīgā, Strazdumuižas ielā 80, savukārt bibliotēkas reģionālās filiāles pārveidojot par attiecīgo reģionu centrālo bibliotēku struktūrvienībām, saglabājot šobrīd sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Vērtējot iespējamās pārmaiņas, vadījāmies pēc pamatprincipa – nodrošināt nemainīgi augstu bibliotēku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem visā Latvijas teritorijā, it īpaši apdzīvotajās vietās, kurās dzīvo augsts īpatsvars cilvēku ar redzes traucējumiem, tostarp Rīgā, Strazdumuižas apkaimē, un saglabāt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzkrāto kompetenci darbā ar šo Latvijas sabiedrības daļu,” uzsver KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.

Atbalstītais risinājums paredz, ka pašvaldības pārņems Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas Balvos, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. Bibliotēkas reorganizācijas rezultātā valsts budžeta transferta finansējuma ietvaros šīm pašvaldībām tiks nodrošināts finansējums esošo telpu nomas, darba līgumu un komunālo pakalpojumu un sakaru pakalpojumu līgumu pārņemšanai, kā arī administratīvo izdevumu segšanai un preču iestādes darbības nodrošināšanai iegādei. Šim mērķim ik gadu transferta pārskaitījuma veidā paredzēts piešķirt finansējumu 163 142 eiro apmērā.

Savukārt lai uzlabotu bibliotekāro pakalpojumu pieejamību un kvalitāti apmeklētājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju tajās Latvijas pašvaldībās, kurās neatrodas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiāles, risinājums paredz īstenot apmācību programmu bibliotēku speciālistiem, izveidot darbu pielāgotā formāta darbu krājumu visās reģionu galvenajās bibliotēkās, attīstīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pētniecisko, metodisko un konsultatīvo darbu, tostarp, stiprinot tās kompetenci attiecībā uz citu iedzīvotāju grupu ar funkcionālajiem traucējumiem bibliotekāro un informatīvo apkalpošanu un pielāgotu pakalpojumu attīstīšanu kultūras iestādēs, izglītības iestādēs un citviet publiskajā telpā, kā arī stiprināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kapacitāti pielāgotā formāta darbu sagatavošanā un reproducēšanā, tai skaitā mācību līdzekļu izstrādē bērniem ar disleksiju.

KM valdībā apstiprināto risinājuma variantu ir saskaņojusi ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Neredzīgo biedrību, Latvijas Nedzirdīgo savienību, biedrību „Vieglās valodas aģentūra” un biedrību „Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO,” saņemot atbalstu KM piedāvātajam redzējumam.

 

Informāciju sagatavoja:

Lita Kokale
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv