2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Bibliotēkas ir nozīmīgs spēlētājs sabiedrības lasīšanas veicināšanā, vispārējā kultūras un izglītības līmeņa celšanā, redzesloka paplašināšanā. Jau vairāk nekā 6 gadus Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izdevums “Literatūras ceļvedis” top kā informatīvs padomdevējs Latvijas bibliotekāriem kvalitatīvas un daudzveidīgas literatūras izvēlē, bibliotēku krājumu kvalitātes pilnveidošanā, bibliotekāru, lasītāju, citu interesentu lasīšanas kultūras veicināšanā.
2024. gada 18. oktobrī Vaboles pagasta bibliotēkā un Skrindu dzimtas muzejā notika pasākumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Kultūras ministrija (KM) ir apkopojusi nesēja atlīdzības darba grupas dalībnieku priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka iekārtas un informācijas nesējus, par kuriem maksājama nesēja atlīdzība.
Priekšlikumi ir sagatavoti, balstoties uz KM izveidotās darba grupas izskatītajiem pētījuma rezultātiem par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai.
KM apkopotie priekšlikumi atspoguļo atšķirīgus darba grupas locekļu viedokļus par nesēja atlīdzības regulējuma vēlamo saturu, ņemot vērā darba grupā pārstāvēto sabiedrības grupu intereses. Sagatavojot MK noteikumu grozījumus, viens no uzdevumiem bija panākt līdzsvaru gan starp autoru un blakustiesību īpašnieku, gan pārējās sabiedrības interesēm. Izstrādātais grozījumu projekts tiks nosūtīts citām ministrijām saskaņošanai un tad tiks virzīts uz MK.
KM vērtēja gan darba grupas dalībnieku iesniegtos priekšlikumus, gan darba grupas sanāksmju diskusiju laikā paustos viedokļus. Faktiskās situācijas noskaidrošanai tika veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai. Atbilstoši pētījuma rezultātiem tikai 13% respondentu 2012. gada laikā ir veikuši šādu kopēšanu, savukārt 85% aptaujāto iedzīvotāju to nav veikuši, bet 2% respondentu nav snieguši noteiktu atbildi.
Sagatavotajā grozījumu projektā ir piedāvāts atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz vairākām iekārtām, kas var tikt izmantotas autordarbu pārrakstīšanai, taču praksē šim mērķim tiek izmantotas ļoti reti vai vispār netiek izmantotas. Tās ir – DVD atskaņotāji ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojami CD un DVD disku rakstītāji, MP3 atskaņotāji ar integrētu cieto disku un citas iekārtas. Tāpat paredzēts atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz minidiskiem, kā arī mūsdienās reti izmantotiem nesējiem – audiokasetēm un videokasetēm.
Plānots, ka nesēja atlīdzība arī turpmāk būs jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, kā arī paredzēts to attiecināt uz USB zibatmiņām. Nesēja atlīdzību nav plānots attiecināt uz dažāda veida atmiņas kartēm. Vienīgā iekārta, uz kuru atbilstoši sagatavotajam MK noteikumu grozījumu projektam plānots attiecināt nesēja atlīdzību, ir personālais dators. Ne mobilie telefoni, ne arī citas iekārtas, kas varētu tik izmantotas autordarbu pārrakstīšanai, praksē netiek lietotas likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanai tādā apjomā vai citādi, lai būtu pamatoti noteikt, ka par šīm iekārtām jāmaksā nesēja atlīdzība.
Pašreiz nesēja atlīdzības noteikumi paredz nesēja atlīdzību kā fiksētu samaksu par vienu vienību (piemēram, 20 santīmi par tukšu DVD disku). Šāds tiesiskais regulējums nenodrošina nesēja atlīdzības pielāgošanos nesēju un iekārtu cenu izmaiņām. Tādējādi rodas risks, ka nesēja atlīdzības īpatsvars attiecīgo nesēju un iekārtu cenās kļūst nesamērīgi liels, kas negatīvi ietekmē nesēju un iekārtu tirgu Latvijā. Grozījumu projekts minēto trūkumu novēršanai paredz nesēja atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijas teritorijā. Noteikumu projekts paredz, ka procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem.
Saskaņā ar Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija spriedumu nesēja atlīdzības lietā MK noteikumu grozījumi jāveic līdz šā gada 31. oktobrim.
