“Viens no pirmajiem darbiem kultūras ministra amatā bija iestāties par to, lai 2012. gada valsts budžeta konsolidācija neapdraudētu kultūras nozares pamatfunkciju veikšanu. Tas izdevās. Tomēr nepieciešamība sekmīgi pabeigt lielos projektus un mērķdotācija amatiermākslas kolektīvu vadītājiem jautājumu par finansējumu liek atkārtoti iekļaut dienas kārtībā,” atzīst Žaneta Jaunzeme-Grende.

Valdības pirmās 100 dienas skaidri iezīmēja prioritātes, starp tādiem lielajiem projektiem kā XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ierindojot arī Latvijas Nacionālo operu (LNO).

Pēc LNO funkciju audita un vadības priekšlikumu saņemšanas attiecībā uz strukturālajām izmaiņām, iekšējo kontroli būs jāpieņem virkne izšķirošu lēmumu un jāiegulda intensīvs darbs operas finanšu situācijas uzlabošanā. LNB projekts prasa sistemātisku uzraudzību un regulāru iesaistīto pušu dialogu, savukārt Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 – savstarpēji atbalstošu sadarbību iesaistīto pušu starpā.

Gaidāmais referendums par valsts valodu priekšplānā izvirza sabiedrības integrāciju, kuras pamats saskaņā ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm ir latviešu valoda un cieņa pret Latvijas unikālo kultūrtelpu. Ieguldījums integrācijas jomā bijis šīs valdības laikā nevalstiskā sektora organizāciju aktivitātēm 2012. gadā piešķirtais finansiālais atbalsts vairāk nekā 28 tūkstoši latu apmērā.

Veiksmīga sabiedrības integrācija nav iedomājama bez reģionu iesaistes. Tādēļ ministre apņēmusies turpināt aktīvu dialogu ar pašvaldībām. Līdz šim jau iepazītā Liepājas, Rēzeknes, Jūrmalas un Siguldas pieredze apstiprina, ka pašvaldības veiksmīgi var īstenot projektus, kas saistīti ar kultūras infrastruktūru, bet valsts pienesums ir būtisks attiecībā uz kultūras saturu un pieejamību.

Diskusijas ap Valsts Kultūrkapitāla fondam piešķirtajiem VAS “Latvijas valsts meži” līdzekļiem nosaka to, ka KM ir jāizstrādā savs, kultūrvides aktualitātēs balstīts redzējums, domājot gan par naudas sadalījumu, gan pašu nozaru spēju piesaistīt finanšu līdzekļus.

“Viena no 100 dienu atziņām ir, ka visam līdz šim uzsāktajam nepieciešams radīt ilgtspējīgu ietvaru un iespējas piesaistīt ES finansējumu. Tā būs starpnozaru stratēģija “Radošā Latvija”, un pirmais solis ceļā uz to būs radošās darbības nedēļa RADI!, ko šā gada martā organizē Kultūras ministrija kopā ar Lielbritānijas padomi, citām ministrijām un sadarbības partneriem,” norāda ministre.