Komponista Gija Kančeli sadarbība ar Latvijas koriem, Valmieras teātrī iestudētā Otari Bagaturijas luga “Karalis Līrs nabagmājā”, kā arī rakstnieces Noras Ikstenas romāna “Dzīves svinēšana” tulkojums gruzīnu valodā ir tikai daži piemēri no līdzšinējās bagātīgās starpvalstu sadarbības kultūras jomā. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzskata, ka šādam līgumam sen jau vajadzēja tapt un līdz ar juridisko pamatu nostiprināšanu sadarbība kļūs vēl ciešāka un aktīvāka. Starpministriju vienošanos par sadarbību kultūras jomā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi parakstīja S. Ēlerte no Latvijas puses un Gruzijas kultūras un pieminekļu aizsardzības ministrs Nikolozs Rurua.

“Latvijas un Gruzijas valstu vēstures likteņi un rietumu ģeopolitiskā orientācija ir mūsu kopīgās vērtības. Tieši pēdējo gadu laikā esam pārliecinājušies, cik svarīga ir laba sadarbība un atbalsts brīdī, kad tiek apdraudēta valsts pastāvēšana,” norāda S. Ēlerte. Gruzija ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm Eiropas kaimiņu politikā un Austrumu partnerībā, kā arī Latvijas attīstības sadarbības politikas kontekstā. Līgumā valstis apņemas veicināt un sekmēt tiešus kontaktus, apmaiņu un sadarbību starp organizācijām, institūcijām un personām, kas darbojas kultūras jomā. Vizītes laikā kultūras ministre piedalīsies Gruzijas Nacionālā muzeja atklāšanā kopīgi ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, tiksies ar Tbilisi mēru Georgiju Ugulavu, kā arī piedalīsies debatēs par muzeju un kultūras institūciju lomu pārejas demokrātijas valstīs un apmeklēs Starptautisko Literatūras forumu.

Latvijā tradicionāli ir liela interese par Gruzijas kultūru un nenoliedzami ir potenciāls sadarbības projektu veidošanai starp Latviju un Gruziju. Mūzikas jomā Latvijas Nacionālā opera un Gruzijas Operas un baleta teātris šobrīd izvērtē iespējas apmainīties ar baleta un operas solistiem repertuāra izrādēs, savukārt Liepājas simfoniskais orķestris labprāt īstenotu orķestru diriģentu apmaiņu, uzaicinātu pianisti Eliso Virsaladzi uz starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu un sniegtu vieskoncertus Gruzijā, atskaņojot latviešu mūziku kopā ar gruzīnu diriģentu.

Gruzīnu valodā tulkoti vairāki latviešu literatūras darbi. Gruzijas literāti regulāri piesakās strādāt Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī. Ventspils māja sadarbībā ar Maiu Gogoladzi īsteno projektu par latviešu prozas izlases sagatavošanu gruzīnu valodā. 2009.g. Latvijas Literatūras centrs īstenoja projektu latviešu dzejas tulkošanai un izdošanai gruzīnu valodā. Gruzīnu rakstnieks un tulkotājs Levans Beridze atdzejo U. Bērziņa, J. Rokpeļņa, P. Brūvera, A. Aizpurietes u.c. dzejnieku darbus, veidojot latviešu dzejas antoloģiju gruzīnu valodā, ko paredzēts izdot Gruzijā. Tuvākajā laikā Gruzijā iznāks Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas”.

Viena no interesantākajām lappusēm Latvijas un Gruzijas kultūru saskarsmē saistās ar latviešu lietišķās mākslas meistara, mākslinieka Jūlija Straumes (1874-1970) personību. Straume Gruzijā ir pavadījis nozīmīgu mūža daļu – 16 gadus (1907-1923), pētījis gruzīnu tautas mākslas tradīcijas, bijis viens no Kaukāza Lietišķās mākslas muzeja Tbilisi dibinātājiem un muzeja vadītājs. Turpmāk Latvijas Nacionālais mākslas muzejs varētu īstenot izstāžu apmaiņu ar Gruzijas Nacionālo muzeju, organizējot Jūlija Straumes mākslas darbu izstādi Gruzijā, apvienojot abās valstīs glabātās kolekcijas.

Neformāla sadarbība ar Gruzijas dokumentālo filmu producentiem ir ikgadējā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma ietvaros. 2010. gadā demonstrēta dokumentālā filma par Krievijas – Gruzijas karu “Russian Lessons“, ko prezentēja režisors Andrejs Ņekrasovs. Foruma rezultātā noslēgumam tuvojas Latvijas-Gruzijas dokumentālā kopražojuma filma “Palavani”,