Pagaidām gan kultūras kanoni izveidoti tikai trīs Eiropas Savienības valstīs: Dānijā, Nīderlandē un Latvijā. Citviet, piemēram, Zviedrijā un Somijā, par kanona izveidi notikušas tikai karstas diskusijas parlamentā un sabiedrībā. Izskanējuši arī viedokļi par kopīga Eiropas Kultūras kanona veidošanu, kas piedāvātu Eiropas kultūru raksturojošas un vienojošas vērtības. (11)

Latvijas kultūras kanona paraugs – Dānijas kultūras kanons

Ir atzīts, ka ierosme idejai par Latvijas kultūras kanona veidošanu gūta no Dānijas kultūras kanona. (9; 14; 15) Ja izseko Dānijas kultūras kanona veidošanas procesam un to pavadošajiem notikumiem, kļūst redzams, ka Latvijas kultūras kanons gandrīz identiski atkārto Dānijas pieredzi. Tāpat kā Latvijā, arī Dānijā kultūras kanona izveidi ievadīja diskusijas par vēstures kā mācību priekšmeta saturu un pozīciju citu mācību priekšmetu vidū skolās. (6) Globalizācijas un imigrācijas kontekstā aizvien aktuālāks kļuva jautājums par nāciju un identitāti, kas tik mazā valstī kā Dānija rada īpaši labvēlīgu vidi politiskām manipulācijām.

Pirmoreiz Dānijas kultūras kanona iniciatīva sabiedrībai tika paziņota 2004. gada decembrī, tās autors bija toreizējais Dānijas kultūras ministrs Brians Mikelsens (Brian Mikkelsen). Darbs pie kanona izveides tika sākts 2005. gadā, tā vadību un koordināciju uzņēmās Dānijas Kultūras ministrija. 2005. gada sākumā tika izveidotas septiņas ekspertu komisijas atbilstoši galvenajām Kultūras ministrijas atbildības jomām: literatūra, mūzika, skatuves māksla, kino, arhitektūra, vizuālā māksla, dizains un daiļamatniecība. (3) Katrā ekspertu komisijā darbojās pieci eksperti, kuriem bija jānosaka 12 kanona vērtības savā nozarē. Pēc vērtību izvirzīšanas katrai komisijai bija jāsagatavo ziņojums par vērtību izvēles procesu un kritērijiem. Tā kā kopēji un vienoti kanona kritēriji netika noteikti, katra ekspertu komisija kanonā iekļaujamo vērtību atlasei varēja izvēlēties savus kritērijus atkarībā no attiecīgās nozares specifikas. (9) Vienīgais, kas bija jāievēro, – izvirzītajai vērtībai jāsatur nozīmīga jaunajām paaudzēm nododama pieredze, kā arī jāatspoguļo dāņu kultūras veidošanās un mijiedarbība ar Eiropas un pasaules kultūru. (8) Līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā par galvenajiem kritērijiem izkristalizējās augsta mākslinieciskā kvalitāte un dānisko vērtību nesējs. Sabiedrība kanona izveidē netika iesaistīta. (3; 9; 16)

2006. gada janvārī kultūras ministrs svinīgi paziņoja ekspertu sagatavoto Dānijas kultūras kanonu. Tas tika prezentēts kā dāvana valsts iedzīvotājiem – vislabāko, ietekmīgāko un nezūdošāko Dānijas kultūras mantojuma vērtību apkopojums, kam jāveicina diskusijas un citas sabiedriskās aktivitātes, kas saistītas ar nacionālo identitāti, kā arī mākslas kvalitātes vērtēšana. (4; 5; 8) Kopumā Dānijas kultūras kanonam tika izvirzīti vairāki mērķi:

  • būt par kvalitātes etalonu un ceļvedi Dānijas kultūras un mākslas vēsturē;
  • veicināt izpratni par dāņu identitāti un kultūras vēsturi;
  • noteikt īpaši saglabājamas Dānijas kultūras mantojuma vērtības;
  • veicināt diskusijas un domu apmaiņu;
  • stiprināt sociālo iekļautību un kopības izjūtu. (3; 8)

Pēc vērtību izsludināšanas Dānijas kultūras kanons tika izdots grāmatā, kas iznāca kopā ar multimediju disku. Kopumā tika izdoti 175 000 grāmatas eksemplāri, no kuriem 150 000 bez maksas tika izplatīti izglītības un kultūras iestādēm, tajā skaitā bibliotēkām. (4; 10; 17) Izdevums komplektā ar DVD bija nopērkams arī veikalos un maksāja 99 dāņu kronas (~ 10 latu). (9)
Sākotnēji kanons sastāvēja no 96 vērtībām septiņās iepriekš minētajās kategorijās. Vēlāk tas tika papildināts ar 12 bērnu kultūras vērtībām, un 2008. gadā to veidoja 108 vērtības astoņās nozarēs. Divas sadaļas – literatūra un mūzika – ietver vairāk par 12 vērtībām. Katrā no šīm kategorijām ir vairāki vērtību saraksti, taču šāda risinājuma pamatojums nav zināms. (2; 9)

Tika izveidota arī speciāla kultūras kanona tīmekļa vietne ar dažāda līmeņa un veida materiāliem: filmām, mūzikas ierakstiem, informāciju par kanonā iekļautajām vērtībām u. c. 2012. gadā tīmekļa vietne tika slēgta. Šobrīd vispilnīgāko informāciju par Dānijas kultūras kanonu tiešsaistē iespējams gūt Dānijas Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē, kur bez maksas PDF formātā lejupielādējams kanona 2006. gada izdevums, kā arī papildinātā versija. Papildinformācijai izmantojama tīmekļa vietne „Kulturkanon.dk”, „Wikipedia” un slēgtās tīmekļa vietnes arhivētā jeb rasmotā versija.

Kultūras kanons un tā veidošana izraisīja lielu Dānijas sabiedrības interesi un plašas (jāsaka, arī diezgan asas) diskusijas. Tā kā kanona ideja bija nākusi no labēji nacionālistiskās Konservatīvās Tautas partijas (Det Konservative Folkeparti) puses, pret kanona izveidi skaļi iebilda opozīcijas partijas. Kanona izveides gaitā atklāti tika kritizēts gan kultūras ministrs, gan kanona veidotāju grupa. (9) Kanonam tika pārmesta patriarhālu vērtību uzturēšana, mazākumtautību kultūras neiekļaušana un konservatīvi tradicionāla Dānijas tēla veidošana. (6) Kā nacionālo vērtību saraksts, kura mērķis ir stiprināt dāniskās vērtības un dāņu kultūras kopienas apziņu, kanons ieguva politisku – pamatā nacionālistisku un antidemokrātisku – nokrāsu un kontraversālu slavu. Novērots, ka pretinieku kanonam bija ievērojami vairāk, nekā piekritēju. Pret kanonu iestājās pat vairāki tajā ietvertie mākslinieki, piemēram, pasaulslavenais kinorežisors Larss fon Trīrs (Lars von Trier). (5) Tā kā kanons tika izmantots politiskiem mērķiem, tas Dānijas sabiedrību sašķēla, nevis vienoja. To drīzāk var uzskatīt par izcilāko mākslas darbu un kultūras vērtību nomināciju dažādās nozarēs, bet ne par visas sabiedrības kanonu, kas tiek pieņemts, lietots un ir saprotams. Taču, neskatoties uz negatīvo Dānijas sabiedrības noskaņojumu, kopumā Dānijas kultūras kanona izveide vērtējama pozitīvi. Tiek uzskatīts, ka kultūras kanona devums vairāk redzams nevis piedāvātajā vērtību sarakstā, bet izraisītajā sabiedrības interesē un diskusijās par kultūras jautājumiem. (9)

Interesanti, ka Dānijas kultūras kanons izraisīja veselu kanonu veidošanas vilni, kas nākamajos gados pārņēma visu valsti un plašsaziņas medijos tika uztverts pat humoristiskā gaisotnē, – laikā no 2005. līdz 2008. gadam vismaz reizi pusgadā tika prezentēts kāds jauns kanons: sporta kanons (svarīgākie notikumi un personības Dānijas sporta dzīvē), vēstures kanons (svarīgākie notikumi Dānijas un pasaules vēsturē), cilvēku ar īpašām vajadzībām kultūras kanons (raksturīgākie mākslas darbi, kas atklāj, kā ir būt cilvēkam ar dažāda veida traucējumiem), dabas kanons, rūpniecības kanons (nozīmīgākie notikumi Dānijas rūpniecības vēsturē). Sarakstu noslēdza Dānijas valdības 2008. gada pavasarī izsludinātais demokrātijas kanons no 35 demokrātijas vērtībām. (5)

Diemžēl Dānijas kultūras kanons, kas lielā mērā kalpoja par piemēru Latvijas kultūras kanonam, šobrīd faktiski ir beidzis funkcionēt un tiek uzskatīts par noietu etapu. Pozitīvas tā lietošanas iespējas tika saskatītas izglītībā, taču, tā kā kanona saturs netika iekļauts obligātajās izglītības programmās (A), iespējams, trūka motivācijas un papildmateriālu, lai skolotāji to aktīvi izmantotu savā darbā. Dānijas pieredze rāda, ka ar kanona izveidi vien nepietiek, ir jādomā arī par tā iedzīvināšanu: tas jāuztur procesā, to nepārtraukti jāpilnveido, tādējādi saglabājot sabiedrības interesi. (B) (9)

Veiksmīga un rezultatīva kanona piemērs – Nīderlandes vēstures un kultūras kanons

Kad 2006. gadā Latvijas sabiedrībā izraisījās diskusijas par Latvijas vēstures nozīmi nacionālās identitātes veidošanā un patriotisma audzināšanā, šīs diskusijas aprobežojās ar vēstures mācību priekšmeta pasniegšanas metodes apspriešanu – mācīt to atsevišķā mācību priekšmetā vai integrēti kopējā vēstures kursā. Taču tikpat svarīgi, ja ne vēl svarīgāk, ir noskaidrot saturu, izkristalizēt galvenos notikumus un procesus, kas kalpotu par norādēm un ikvienam Latvijas iedzīvotājam palīdzētu izprast un pieņemt savas valsts vēsturi. (12) Lielisks piemērs šajā situācijā ir Nīderlandes vēstures un kultūras kanons.

Diskusiju par kanona izveides nepieciešamību Nīderlandē izraisīja augošā imigrantu plūsma un bažas par Nīderlandes sabiedrības sliktajām vēstures un kultūras zināšanām. Šo divu iemeslu dēļ aktualizējās jautājumi: „Ko nozīmē būt nīderlandietim?” un „Kas ir kultūras mantojums tik daudznacionālā valstī, kāda šobrīd ir Nīderlande?”. (13)

Kanona izveide tika sāka 2005. gada septembrī pēc Nīderlandes Izglītības, kultūras un zinātnes ministres Marijas van der Hūvenas (Maria van der Hoeven) iniciatīvas. (13) Tika izveidota kanona komiteja no astoņiem neatkarīgiem dažādu jomu ekspertiem, kas pamatā bija vēstures un kultūras vēstures pētniecībā specializējušies profesori un akadēmiķi. Komitejai tika dots gads, lai izveidotu kanona melnrakstu un vīziju, kā šo kanonu izmantot izglītības sistēmā. Kanona izveides gaitā eksperti intensīvi konsultējās ar nozares profesionāļiem un kanona interesentiem – diskusiju forumi internetā deva iespēju ikvienam Nīderlandes iedzīvotājam izteikt savu viedokli. (9)

Kanona izveides galvenie mērķi bija uzlabot iedzīvotāju kultūras un vēstures zināšanas, saliedēt sabiedrību, palīdzēt ienācējiem izprast zemi un valsti, kurā tie dzīvo. (13) Lai panāktu šos mērķus, tika nolemts identificēt tos vēsturiskos un kultūras notikumus, kas ir pamatā šodienas Nīderlandei, tās iedzīvotāju kolektīvajai atmiņai, iepazīstināt sabiedrību ar Nīderlandi kā daļu no Eiropas un pasaules, kā arī raksturot citu kultūru ietekmi Nīderlandes vēsturē un kultūrvēsturē. Kanonam būtu jānodrošina vienota izpratne par Nīderlandes kultūru un vēsturi (tajā skaitā Nīderlandes vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā), jāsniedz pārskats par to, kas ikvienam jāzina par Nīderlandes vēsturi un kultūru, jāpiedāvā modelis vēstures mācīšanai Nīderlandes skolās. (1; 9)

Lai gan sabiedrībai valdības apstiprinātais Nīderlandes vēstures un kultūras kanons tika prezentēts jau 2006. gada rudenī, kanona galīgā – pārstrādātā un pilnveidotā – versija kopā ar plakātu un kanona tīmekļa vietni tika izziņota tikai 2007. gadā. (1) Taču kanona izveidi nevar uzskatīt par pabeigtu – reizi piecos vai desmit gados to ir paredzēts pārskatīt. (13; 17)

Kanons ietver 50 svarīgākos notikumus un procesus Nīderlandes vēsturē un kultūrā. Lai gan kanons tika izdots arī grāmatas veidā (C), galvenā tā informācijas platforma ir kanona tīmekļa vietne, kas piedāvā hronoloģiskā kārtībā uz laika ass izvietotus galvenos Nīderlandes vēstures un kultūrvēstures pieturas punktus. Šie pieturas punkti atveidoti arī vizuālā veidā – kā 50 „logi”, kurus atverot, var uzzināt galvenos notikumus Nīderlandes vēsturē, kultūrā, sabiedrībā un pēc vēlmes vai vajadzības padziļināt ieskatu šajās tēmās. Tīmekļa vietne piedāvā patiešām daudzveidīgus resursus dažādām mērķgrupām un auditorijām: aprakstus, attēlus, audio un video datnes, papildtēmas, ieteikumus, kā konkrēto tēmu apskatīt un sasaistīt ar tagadnes notikumiem, vietas, kuras apmeklēt (piemēram, muzejus), literatūras un saistošo tīmekļa vietņu sarakstus. Pie katra kanona „loga” ikviens var pierakstīt savu komentāru.

Tīmekļa vietnē ir arī sadaļa „Interneta veikals”, kur var iegādāties dažādus materiālus, kas saistīti ar kanonu: sienas plakātu, A5 formāta kartiņas, ilustrētu grāmatu ar stāstiem jaunākā vecuma bērniem, humoristisku grāmatu, izdevumu, kurš stāsta, kā kanona pagātnes notikumi ietekmē mūsdienu dzīvi, kompaktdisku ar dziesmām par kanonu, puzles, galda spēles u. c.

Ja runā par kanona vērtību atlases kritērijiem, arī Nīderlandes vēstures un kultūras kanonam tādi netika izvirzīti. Kanona ekspertu darba grupa izmantoja Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas Izglītības padomes 2005. gadā izstrādātajā ziņojumā „Situācija Nīderlandes izglītībā” minēto kanona formulējumu „nozīmīgi mūsu kultūras un vēstures aspekti, kurus vēlamies nodot nākamajām paaudzēm caur izglītību”. Eksperti gan uzsver, ka ir svarīgi šķirt jēdzienu „kanons” un „identitāte”, jo, viņuprāt, kanons var atspoguļot valsts kolektīvo atmiņu, bet ne identitāti. Tā kā kanona veidošanas pamatauditorija bija skolēni, tas arī noteica kanona izveides principus. Ekspertuprāt, kanonam jābūt iedvesmojošam pamatam, kas tiek ielikts skolēnā, un vārds „iedvesmojošs” attiecas tiklab uz kanona saturu, kā pasniegšanas formu. Vēl viena mērķgrupa bija imigranti un tie, kas iziet naturalizācijas kursus. Tomēr kanona autori uzsver, ka kanons nav adresēts tikai imigrantiem, bet gan visiem Nīderlandes iedzīvotājiem, jo vispārīgās kultūras un vēstures zināšanas ir vājas visās iedzīvotāju grupās. (9)

2008. gada rudenī tika nolemts, sākot ar 2009. gada 1. augustu, Nīderlandes vēstures un kultūras kanonu ieviest vispārizglītojošo skolu obligātajās mācību programmās. Tā kā kanona veidotāju mērķis nebija veikt fundamentālas izmaiņas izglītības sistēmā, bet iekļaut kanonu mācību vielā, respektējot pastāvošo izglītības sistēmu, kanons netika veidots kā atsevišķs mācību priekšmets, bet integrēts dažādos mācību priekšmetos. Kanona ieviešanas dēļ gan nācās pārstrādāt šo priekšmetu mācību grāmatas. (1; 7; 9)

Nīderlandes kanona veiksmes stāstu sekmēja vairāku nosacījumu izpilde:

  1. kanonam tika noteikts konkrēts un samērā šaurs mērķis – izmantošana izglītībā; tas ekspertu komisijai deva skaidrus atlases kritērijus (lai gan tie netika precīzi definēti), un uzreiz tika izstrādāta vairākām vecuma grupām atbilstoša kanona izmantošanas metodika;
  2. kanonu ierosināja un īstenoja viena apvienota – Izglītības, kultūras un zinātnes – ministrija, kas deva iespēju veiksmīgi sadarboties kultūras un izglītības nozares pārstāvjiem;
  3. kanona īstenošana Nīderlandē tika normatīvi regulēta – iekļauta izglītības programmās;
  4. turpmākajos gados tika īstenota lielākā daļa no kanona ekspertu ierosinātā – veidoti didaktiskie un vizuālie materiāli, uzturēta un pilnveidota tīmekļa vietne, kanona īstenošanā iesaistījās arī kultūrpolitikas veidotāji un kultūras institūcijas (piemēram, nodrošinot skolēniem muzeju apmeklējumu bez maksas), tika uzņemtas, demonstrētas un kanona tīmekļa vietnē ievietotas īsfilmas par katru kanona vērtību. (D) (9)

Nīderlandes kanona veidotāji uzskata, ka vislabāk to iespējams izprast caur lokālām vērtībām. Tāpēc tika rosināts veidot lokālos kanonus, par pamatu izmantojot vietējo kontekstu, notikumus, cilvēkus. Ideja guva lielu atsaucību un pamazām radās visdažādākie kanoni – reģionālie un lokālie kanoni, mūzikas, kino, matemātikas, reliģijas, sporta u. c. jomās. (9) Nīderlandes reģionu vēstures un kultūras kanoni ir aplūkojami atsevišķā tīmekļa vietnē „Regiocanons.nl”. Visu kanonu vizuālajā atveidē izmantoti vienoti principi un izvietojums laika skalā.

 

(A) Ir gan ziņas, ka kultūras kanons tika iekļauts obligātajā skolu programmā tādos priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības un kristietība. (6)

(B) Plašāku Dānijas kultūras kanona analīzi sk. biedrības „Culturelab” un Latvijas Kultūras akadēmijas novērtējuma pētījumā „Latvijas kultūras kanona veidošanas metodoloģiskie kritēriji un principi” (2013).

(C) Sk. grāmatas versiju angļu valodā.

(D) Plašāku Nīderlandes vēstures un kultūras kanona analīzi sk. biedrības „Culturelab” un Latvijas Kultūras akadēmijas novērtējuma pētījumā „Latvijas kultūras kanona veidošanas metodoloģiskie kritēriji un principi” (2013).

Izmantotie informācijas avoti

  1. Canon of Dutch History. Wikipedia [tiešsaiste] : the free encyclopedia. 24 September 2013 [skatīts 2013. g. 12. dec.]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Canon_of_Dutch_History
  2. Danish Culture Canon. Wikipedia [tiešsaiste] : the free encyclopedia. 22 October 2013 [skatīts 2013. g. 12. dec.]. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Danish_Culture_Canon
  3. Duelund, Peter. National Cultural Canons as a Cultural Policy Response to Globalisation? Compendium [tiešsaiste] : Cultural Policies and Trends in Europe, [2009] [skatīts 2013. g. 12. dec.]. Pieejams: http://www.culturalpolicies.net/web/compendium-topics.php?aid=149
  4. Duelund, Peter. Nordic Cultural Policies, a Critical View [tiešsaiste]. Department of Arts and Cultural Studies University of Copenhagen [skatīts 2013. g. 12. dec.]. Pieejams: http://www.nordiskkulturinstitut.dk/pdf/nordic_cultural_policies_a_critical_view.pdf
  5. Falconer, Iben. Fairy Tales of Resistance : the Danish Culture Canon, Lars von Trier, and the Emperor’s New Clothes. Conditions [tiešsaiste] : independent scandinavian magazine on architecture and urbanism, July 2, 2010 [skatīts 2013. g. 12. dec.]. Pieejams: http://www.conditionsmagazine.com/archives/1803
  6. Kanon och kulturarv: historia och samtid i Danmark och Sverige. Red. Lars-Eric Jönsson, Anna Wallette & Jes Wienberg. Göteborg : Makadam, 2008. 327 lpp. ISBN 9789170610509.
  7. Kazlauskiene, Lana. Dusošā skaistuļa modināšana. Diena (piel. „Kultūras Diena un izklaide”), Nr. 27 (2013, 7. febr.), 8.–9. lpp. ISSN 1407-1290. Raksts pieejams datubāzē „Lursoft”.
  8. Koivunen, Hannele, Marsio, Leena. Fair Culture? [tiešsaiste] : ethical dimension of cultural policy and cultural rights. Finland : Ministry of Education. Department for Cultural, Sport and Youth Policy, 2007. 125 lpp. ISBN 9789524853835. Pieejams: http://www.culturalpolicies.net/web/files/47/en/FairCulture.pdf
  9. Latvijas kultūras kanona veidošanas metodoloģiskie kritēriji un principi [tiešsaiste] : „Vienotu Latvijas Kultūras kanona veidošanas metodoloģisko principu un kritēriju noteikšana” : novērtējuma pētījums. Biedrība „Culturelab”; Latvijas Kultūras akadēmija; vadošās pētnieces: Anda Laķe, Agnese Hermane, Baiba Tjarve. Rīga : Kultūras ministrija, 2013 [skatīts 2014. g. 9. janv.]. 90 lp. Pieejams: https://docs.google.com/file/d/0B8gS7ZbvLd0eclNUYkVIdmJwbHM/edit?pli=1
  10. Latvijas kultūras kanons. Kulturaskanons.lv [tiešsaiste] [skatīts 2013. g. 9. dec.]. Pieejams: http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/
  11. Matisāne, Inese. Kas ir Latvijas Kultūras kanons? Latvijas Vēstneša portāls [tiešsaiste]. 02.03.2009. [skatīts 2013. g. 10. dec.]. Pieejams: http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=188452
  12. Miltiņa, Agnese. Kultūras kanona nozīme kultūrizglītības aspektā. Latvijas kultūras kanons – saliedētas sabiedrības stūrakmens [tiešsaiste]. Rīga : Kultūras ministrija [skatīts 2013. g. 22. nov.]. Pieejams: http://www.km.gov.lv/lv/masas/kultura_referati.html
  13. Moderno kultūras kanonu piemēri. Kulturaskanons.lv [tiešsaiste] [skatīts 2013. g. 9. dec.]. Pieejams: http://www.kulturaskanons.lv/lv/3/
  14. Radzobe, Zane. Kas latvietim svarīgs? : ar pirmo Kultūras ministrijas veidotā Kultūras kanona variantu sabiedrību iepazīstinās rudenī. Diena, Nr. 132 (2008, 7. jūn.), 19. lpp. ISSN 1407-1290. Raksts pieejams datubāzē „Lursoft”.
  15. Radzobe, Zane. Tradīcijas, kas veido Latviju. Diena, Nr. 282 (2008, 3. dec.), 20. lpp. ISSN 1407-1290. Raksts pieejams datubāzē „Lursoft”.
  16. Skudra, Mārīte. Būt vai nebūt kultūras kanoniem? Kultūras Forums, Nr. 49 (2007, 14./21. dec.), [1.] lpp. ISSN 1691-1946.
  17. Sprance, Baiba. Kultūras kanons : kādēļ tas vajadzīgs Latvijas sabiedrībai? Kas notiek Latvijā? [tiešsaiste]. 11.08.2008. [skatīts 2013. g. 12. dec.]. Pieejams: http://www.knl.lv/raksti/490/

Attēlā: Nīderlandes vēstures un kultūras kanona tīmekļa vietnes sākumlapa