Krievija atsakās atdot Šneijersona bibliotēku ASV
Maskava, LETA–AFP. Krievijas tiesa ceturtdien noraidījusi ASV rīkojumu par ebreju grāmatu un rokrakstu krājuma – tā dēvētās Šneijersona bibliotēkas – nodošanu Savienotajām Valstīm un noteikusi Vašingtonai sodanaudu par to, ka tā paturējusi daļu kolekcijas.
ASV tiesa 2013. gada janvārī nosprieda, ka Maskavai jāmaksā iespaidīgs naudassods – 50 000 dolāru (37 000 eiro) dienā – par tās atteikumu atdot ebreju grāmatu un rokrakstu krājumu, uz kuru pretendē arī Savienoto Valstu ortodoksālo jūdaistu organizācija.
Krievijas tiesa šo ASV tiesas lēmumu noraidīja un tā vietā šodien noteica Savienotajām Valstīm 50 000 dolāru sodanaudu dienā par to, ka tā paturējusi vienu krājuma daļu, kas savulaik tika aizdota izstādīšanai ASV.
Šneijersona kolekcija ir senebreju grāmatu un rokrakstu krājums, kuru XX gadsimta sākumā izveidoja Ļubaviču hasīdu kopienas līderis Josifs Ichaks Šneijersons. Ļubaviči, kas atrodas Krievijā, mūsdienu Smoļenskas apgabalā, savulaik bijuši hasīdisma centrs.
Šneijersona garīgie mantinieki – reliģiskās kustības “Habad” biedri – mūsdienās dzīvo ASV un jau no 90.gadu sākuma pieprasa, lai viņiem tiktu atdota bibliotēka, kuru tie uzskata par svētu relikviju.
Vienu daļu Šneijersona bibliotēkas – 12 000 grāmatu – padomju vara nacionalizēja 1918. gadā, bet otru daļu – 25 000 rokrakstu – Šneijersonam izdevās izvest, kad viņš 1927. gadā no Padomju Krievijas emigrēja – no sākuma uz Latviju, bet 1934. gadā uz Poliju. 1939. gadā šī daļa nonāca nacistu rokās un tika aizvesta uz Vāciju. Savukārt pašam rabīnam ar amerikāņu palīdzību izdevās nokļūt ASV. Vācijā nonākusī Šneijersona bibliotēkas daļa pēc Trešā reiha sabrukuma līdz ar citiem trofeju dokumentiem nonāca Maskavā.
2013. gadā Maskava nolēma pārvest savu krājumu no Valsts bibliotēkas uz jauno ebreju muzeju Maskavā, kur tas pieejams sabiedrībai.