Konferenci atklāja tās vadītāji Valdis Zuters (Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs) un Inese Vilciņa (Valmieras Pārgaujas valsts ģimnāzijas sociālo zinību un kultūras skolotāja). Ar fizikas eksperimentiem un radošu pieeju konferences vadītāji aizrāva ikvienu, kurš atradās zālē un vēroja konferenci klātienē. Kā pirmais uzstājās Ogres novada domes priekšsēdētaja vietnieks Gints Sīviņš, kurš bija patiesi priecīgs, ka konferences dalībnieki var satikties Ogrē, iepazīstināja ar Ogres pašvaldības piedāvātajiem pakalpojumiem skolotājiem un skolotājiem un novēlēja ikvienam izbaudīt laiku Ogrē un konferencē. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks savu uzrunu konferences dalībniekiem sāka ar to, ka arī viņam ir prieks satikties klātienē. Viņš atzina, ka šis laiks ir saspringts un stresa pilns, taču neskatoties uz to, mēs esam nozīmīgu pārmaiņu sākumposmā. Cilvēki kļūst prasīgāki ne tikai pret sevi, bet arī pret apkārtējo vidi, skolēniem un skolotājiem. Savas uzrunas noslēgumā G. Catlaks aicināja koncentrēties uz katra indivīda stiprajām pusēm un tās izmantot.

Skola2030 vecākais eksperts Jānis Vilciņš pastāstīja to, kā mainās zināšanas par matemātikas izpratni. Nav noslēpums, ka skolēni mūsdienās domā citādāk, mazāk spēj atcerēties, viņu zināšanas nav noturīgas. Ņemot vērā šos aspektus, ir svarīgi veidot mācību saturu tādu, lai skolēnam mācību procesa laikā rodas jautājumi, viņš vēlas domāt līdzi skolotāja stāstītajam. Bieži vien problēma ir tāda, ka skolēns mācību procesā apgūst daudz jaunu lietu, taču tās neizprot. J. Vilciņš aicināja skolotājus vairāk skaidrot lietas būtību, formulas, sakarības, to nozīmi. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas angļu valodas skolotājs Jānis Zeimanis stāstīja par stratēģijām, kuras viņš izmanto mācību procesā. Viņš minēja praktiskus piemērus, kurus izmanto savās angļu valodas stundās – gan skolēnu rakstītprasmes, gan lasītprasmes attīstībai, aicinot skolēnus domāt, analizēt tekstu, argumentēt un pārrunāt izlasīto.

Pirmās daļas noslēgumā uzstājās bijušais Britu Kolumbijas Kanādā izglītības ministra vietnieks, nesenās mācību satura reformas vadītājs Rods Alens (Rod Allen). Neskatoties uz to, ka Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas PISA (Programme for International Student Assessment) pētījumos Britu Kolumbija atrodas saraksta augšgalā, tik un tā bija nepieciešamas izmaiņas izglītības sektorā, kas skaidrojams ar to, ka ir jāmaina attieksme pret skolēnu iesaisti mācību procesā. R. Alens uzskata, ka visi ir learners (tulkojot no angļu valodas – cilvēki, kuri izglītojas), jo ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem ir nepieciešamas pārmaiņas. Viņš atzina, ka skolēni vēlas izprast lietas, nevis tikai tās zināt. R. Alens iepazīstināja konferences dalībniekus ar mācību satura reformu Britu Kolumbijā.

Konferences otrajā daļā tās dalībniekiem bija iespēja izvēlēties divas darbnīcas. Pirmā darbnīca – “Stratēģijas mācību procesā”. To vadīja Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Agita Ozoliņa un krievu valodas skolotāja Irīna Ivanova. Darbnīcā tika runāts par to, kas ir stratēģija un kā tā noder mācību procesa organizēšanā. Darbnīcas sākumā dalībniekiem tika vaicāts, kas, pēc viņu domām, ir stratēģija. Sākotnēji atbildes bija grūti nodefinēt, taču darbnīcas beigās tika secināts, ka stratēģija ir darbību kopums, kas palīdz sasniegt mērķi. Kā labas prakses piemēru darbnīcu vadītājas minēja valodu skolotāju sadarbību. Sadarbojoties latviešu, angļu un krievu valodas skolotājiem, tika veikts eksperiments. Latviešu valodas skolotājs dalījās ar savu pieredzi, kādu stratēģiju viņš izmanto mācību stundās. Angļu valodas skolotājs turpināja latviešu valodas skolotāja iesākto un papildināja ar savu stratēģiju. Krievu valodas skolotājs izmantoja abu iepriekšējo skolotāju stratēģijas, un rezultātā visi valodu skolotāji bija atraduši veiksmīgu scenāriju, kā iemācīt skolēniem mācību vielu.

Otrā darbnīca – “Katra bērna sociāli emocionālā izaugsme”. To vadīja Rīgas pilsētas sākumskolas skolotājas Elita Šneidere un Inga Beltiņa. Viņas runāja par to, kā skolā mācīt bērniem nosaukt vārdā emocijas, analizēt problēmsituācijas un pārrunāt tās. Skolēniem ir svarīgi mācīties vidē, kur viņi jūtas labi, prast nosaukt emocijas vārdā un pastāstīt, kā jūtas. Skolā tiek domāts ne tikai par bērniem, bet arī par atbalsta grupu skolotājiem. Katru piektdienu notiek tikšanās, kuras laikā ir iespēja atbrīvoties no nedēļas laikā uzkrātajām emocijām un izrunāt aktuālās problēmsituācijas. Mūsu ikdienas dzīvē ir gana daudz dažādu problēmsituāciju. Viens no veidiem, kā šādas situācijas risina Rīgas pilsētas sākumskolā, – ar video palīdzību un tā pārrunāšanu pēc noskatīšanās.

Konferences noslēguma daļā varēja dzirdēt personiskus pieredzes stāstus no dažādiem izglītības jomas pārstāvjiem. Cēsu 2. pamatskolas skolotāja Marita Dzene savā darba pieredzē bija pieradusi plānot visu skolēnu vietā, taču pēdējos gados sapratusi, ka ir jāpajautā skolēniem viņu viedoklis un jāmudina skolēnus jautāt – kāpēc mēs kaut ko darām? Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane pastāstīja, kā viņa ir izvirzījusi skolotājus līderus savā skolā, kuri veido atbalsta grupas. Šajās grupās ir apmēram 4 skolotāji, kuri pārrunā un risina sev interesējošos jautājumus. Gulbenes novada izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa izteica pavisam vienkāršu, taču ļoti vērtīgu atziņu – lai pamanītu skolēna labās īpašības, skolas vadībai vispirms ir jāpamana un jāizceļ skolotāja labās īpašības, lai pēc tam šis skolotājs varētu pamanīt un izcelt skolēna labās īpašības.

Konference bija ļoti vērtīga, jo tajā sastaptie cilvēki bija savas jomas entuziasti – ar nerimstošu vēlmi uzzināt citu pieredzi, lai to pēc tam izmantotu savā mācību iestādē. Man kā bibliotekārei šī konference ļāva saprast to, cik nozīmīgs atbalsts skolotājiem jaunajā mācību saturā būs skolas bibliotekārs, un tieši tāpēc turpinās darbs sadarbībā ar Skola2030 komandu, lai arī skolu bibliotekāriem būtu informācija un iedvesma, kā organizēt savu darbu turpmāk, jo viņu loma šajā procesā ir neatsverama.

• Konferences ieraksts
• Atskats uz konferenci no organizatoru puses
• Intervija ar R. Alenu pirms uzstāšanās konferencē

 

Informāciju sagatavoja:
Madara Freivalde
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
madara.freivalde@lnb.lv