2019. gada 3. oktobrī Jelgavā notika “Skola2030” konference par vērtībām izglītībā “Pasaule skolā – skola pasaulē”. Konference pulcēja skolotājus no visas Latvijas, taču konferenci apmeklēt un savas zināšanas par jauno izglītības modeli papildināt bija aicināts ikviens interesents.

Konferenci Jelgavas kultūras namā atklāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Viņš atzina, ka Jelgavā skolu tīkla reforma ir notikusi veiksmīgi un tiek intensīvi domāts par mācību kvalitāti. Katrai skolai mācību gada sākumā ir jānosaka savi mērķi – tādā veidā pašvaldība var noskaidrot katras skolas individuālos plānus nākamajam mācību gadam. Vēl A. Rāviņš uzsvēra, ka skolotājiem jāveic savu tehnoloģisko prasmju revīzija, jo mūsdienu skolēni tehnoloģiju jomā ir daudz zinošāki nekā skolotāji. Runājot par vērtībām, viņš aicināja par tām domāt pirmām kārtām ģimenes līmenī, jo skola nevar iedot bērniem to, ko var iedot vecāki, skola tikai papildina vecāku ieguldījumu. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks atgādināja par to, kā izglītība ir attīstījusies pēdējo 80 gadu laikā un kādas ir bijušas galvenās vērtības katrā laika posmā. Skolotājiem ir jāsaprot, ko viņi vēlas ar savu darbu paveikt, kādam ir jābūt gala rezultātam. G. Catlaks pauda atziņu, ka skolas absolventa veiksmes atslēga ir nevis iegūto zināšanu apjoms, bet gan tas, ko viņš ar šīm zināšanām spēj izdarīt turpmākā dzīvē. Nav gatavas receptes, kā iemācīt skolēniem zināšanas, prasmes, attieksmes un vērtības, katram skolotājam būs sava individuāla pieeja un risinājums atkarībā gan no skolotāja, gan skolēnu personības. Savukārt “Skola2030” mācību satura ieviešanas vecākā eksperte Inga Pāvula uzsvēra, ka vērtības ir jāpiedzīvo līdzdarbojoties.


Sarunas par vērtībām

“Skola2030” mācību satura izstrādes vecākā eksperte, VISC projekta “Mācīties būt” vecākā eksperte-pētniece un Rīgas pilsētas sākumskolas direktore Solvita Lazdiņa savu priekšlasījumu sāka ar jautājumu par to, KAS un KUR skolā definē vērtības. Pie sadaļas KAS lektore minēja skolas personālu, skolēnus, vecākus un sabiedrību, savukārt pie KUR – vidi un telpas. Diemžēl nevienā no šiem punktiem netika pieminēta ne skolas bibliotēka, ne skolas bibliotekārs. S. Lazdiņa dalījās ar interesantiem piemēriem no skolotāju un skolas vadības ikdienas un iedrošināja skolotājus ļauties jaunajām izmaiņām, ļaut ienākt skolā jaunām lietām, aktīvi tvert visu jauno un to izmantot savā darbā.

Ārzemju lektors – Lielbritānijas organizācijas “Vērtībās balstīta izglītība” dibinātājs – Nīls Hokss (Neil Hawkes) ir skolotājs, viņš arī dalījās savā pieredzē par to, ka savu profesiju izvēlēties tāpēc, ka pats savulaik mācījies pie ļoti laba un iedvesmojoša skolotāja. N. Hokss uzskata, ka skolēni savus skolotājus atceras vēl ilgi pēc skolas beigšanas. Taču ar ko ir jāsāk, lai, skolu pabeidzot, skolēni būtu zinoši un spētu izmantot iegūtās zināšanas? Pirmkārt, ir jābūt labām attiecībām. Skolotājam ir jāuzklausa skolēni, jāveido uzticamas attiecības, kā arī jāsadarbojas ar kolēģiem, jāstrādā kopā – tikai tad notiks pārmaiņas. Otrkārt, ļoti svarīga ir patiesa pozitīva attieksme un empātija. Skolotājiem jābūt patiesiem pret bērniem, un jāsmaida ne tikai ar lūpām, bet arī ar acīm. Ja skolēni redzēs, ka skolotājs dara savu darbu ar degsmi, tad skolēni ar prieku nāks uz mācību stundām un labāk apgūs mācību vielu. Treškārt, jāveic regulāra sava darba izvērtēšana; arī regulāras tikšanās ar kolēģiem palīdz attīstīties un augt savā nozarē. Ja agrāk skolotāji tikai mācīja mācību priekšmetu, tad mūsdienās ir jāmāca arī vērtības un kā tās izmantot turpmākajā dzīvē. Lektors mudināja runāt par vērtībām un, mācot ikvienu mācību priekšmetu, rosināt skolēnus saskatīt tās. Vēl N. Hokss mudināja skolotājus un vecākus būt klātesošus – būt klātesošiem gan mācību stundās, gan mājās, darboties ar bērnu, jo vērtības bērni mācās kā no ģimenes, tā no skolas.

“Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa savā uzrunā pauda, ka skolā un skolēnu ikdienā ir jāievieš vērtībās balstīti ieradumi, kas arī ir mācību satura daļa. Vērtības mācību saturā ir visur. Ja ieradumi mācību saturā jau ir iekļauti, tad, īstenojot jauno mācību modeli, papildus būs jāievieš arī vērtības. Mācot vērtības, mācīšanas mērķis ir izaudzināt atbildīgus sabiedrības dalībniekus, radošas un pašapzinīgas personības. Patiess prieks bija dzirdēt, ka Z. Oliņa piemin arī skolas bibliotēkas. Kur skolā atrodas bibliotēka? Uz šo jautājumu būtu jāzina atbilde ikvienam skolēnam un skolotājam, kā arī jāizmanto bibliotēku sniegtie pakalpojumi mācību procesā.

Mācīties darot

Konferences lekciju daļai sekoja praktiskās darbnīcas, diskusijas un pieredzes stāsti. Darbnīcu “Vide, kurā mācīties ar prieku” vadīja Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas matemātikas skolotāja Laura Pope un VISC projekta “Mācīties būt” skolu konsultantes Zinta Biseniece un Elita Šneidere. Iesaiste projektā ļāva skolotājiem paskatīties uz savu darba ikdienu citādāk un deva ierosmes, kā strādāt ar skolēniem, izmantojot neierastas metodes. Projekta laikā skolotāji attīstīja savas sociāli emocionālās prasmes, apguva sociāli emocionālo mācīšanos, ieguva prasmi analizēt sevi, lai pilnveidotu savu darbu ar skolēniem. Viena no būtiskākajām projekta laikā gūtajām atziņām ir, ka skolotājam ir svarīgi būt vienā līmenī ar skolēniem.

Darbnīcā “Medijpratība kā logs uz pasauli” Izglītības attīstības centra (IAC) programmu autore un pasniedzēja, Smiltenes vidusskolas vēstures skolotāja Daina Zelmene un IAC programmu autore un pasniedzēja, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un tiesību skolotāja Ingūna Irbīte iepazīstināja ar IAC izstrādātajiem medijpratības materiāliem, kurus var izmantot ikdienas darbā. Darbnīcā pārrunājām, cik daudz patiesībā mediji ir iesaistīti jaunajā izglītības sistēmā. Teju katrā caurviju prasmē un arī vērtībās ir ietverta medijpratība. Kā piemērs tika apskatīts vides aktīvistes Grētas Tūnbergas (Greta Tintin Eleonora Ernman Thunberg) atspoguļojums medijos. Izvērtās interesantas diskusijas par jaunietes aktivitātēm un to, ko no tām varam mācīties. IAC ar šo piemēru vēlējās parādīt, ka ikvienu aktuālo tēmu var pārrunāt ar skolēniem. Uzdevumi var būt dažādi – atrast tekstu, to analizēt, nošķirt viltus ziņas no patiesas informācija, pārdomāt, ko šīs ziņas vai informācijas var iegūt, uzzināt utt.

Darbnīcā “Pasaules lielākā mācību stunda”, kuru vadīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izglītības vadītāja Ilze Dalbiņa, tika runāts par pilsoniskās līdzdalības kompetenci, kas arī ir neatņemama vērtību izglītības sastāvdaļa. Tika rosināts domāt, runāt, diskutēt par cilvēci vienojošām vērtībām un izaicinājumiem, kas ietverti ANO ilgtspējības attīstības mērķos, kā arī spriests par to, kā par šiem jautājumiem strādāt ar dažāda vecuma bērniem. Darbnīcas dalībniekiem tika dots uzdevums izvērtēt mācību stundas plānu, kurš atbilst ilgtspējības attīstības mērķim “Novērsts bads”. Vērtējām, vai stundas plāns atbilst caurviju kompetences “līdzdalība” iezīmju aprakstam un sasniedzamajiem rezultātiem.

Aizraujoši izzinoša bija darbnīca “Kultūras vērtību rašanās un mantojuma jaunrade vakar, šodien, rīt”, kuru vadīja Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore Anda Laķe un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca. Darbnīcā tika aktualizēta kultūras vērtību un mantojuma daudzveidība un katra indivīda izpratne par to, kā arī mantojuma klātbūtne ikviena cilvēka ikdienas kultūras praksē. Notika arī dalīšanās pieredzē stāstu veidošanā, aicinot skolotājus veidot stāstus skolēniem par kultūras vērtībām.

Konferences apmeklējums bija ļoti vērtīgs un iedvesmojošs, jo ļāva iepazīt tuvāk skolotāju darbu un pašus skolotājus, kas ir gan skolas bibliotēkas mērķauditorija, gan arī sadarbības partneri. Daudzas konferencē dzirdētās atziņas un praktiskos piemērus var izmantot arī bibliotēku darbā. Tika gūts daudz vērtīgu ideju, kā strādāt ar skolu bibliotekāriem, lai viņi neapjuktu projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) mērķos, bet spētu iekļauties un būtu spēcīgs atbalsts mācīšanās procesā.

 

Informāciju sagatavoja:
Ilze Kļaviņa
Madara Freivalde
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka