Sabiedrības zināšanas un informētība par kultūras mantojumu patlaban ir nepietiekamas, bet saliedētība var notikt tikai un vienīgi uz kopīgu vērtību pamata, kas arī veido piederības sajūtu valstij.

Lai īstenotu šo mērķi, darba grupa rosina veidot pastāvīgu starpinstitucionālu kultūras kanona padomi, kas izstrādātu tālāko kanona attīstības stratēģiju un prioritātes, kuras būtu nepieciešams finansēt, vadoties pēc uzrunājamās mērķauditorijas (skolēni, mazākumtautības u.c.). Padome arī lemtu, cik bieži būtu papildināmas vai nomaināmas atsevišķas kanona sadaļas, jo laika gaitā ikvienā sabiedrībā rodas jaunas vērtības.

 

Darba grupa uzskata, ka šobrīd nebūtu lietderīgi kā prioritāti izvirzīt 2008. gadā tapušā kultūras kanona, kas balstīts 99 Latvijas kultūru raksturojošās vērtībās, rediģēšanu, bet būtu papildināms ar jaunām sadaļām par vēsturi, zinātni un dabu. Jaunās sadaļas, līdzvērtīgi kā esošā kanona versija, tiktu veidota pēc līdzīgiem kritērijiem, kurus noteiktu attiecīgās nozares eksperti. Tas ļautu plašāk un objektīvāk pozicionēt Latvijas unikālās vērtības, tās veiksmīgāk integrējot gan vietējās sabiedrības apziņā, gan arī pasaules kontekstā.

 
Ņemot vērā to, ka šogad ir Dziesmu un deju svētku gads, bet nākamgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, pašreizējā kanona versija, kas ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums (ietver tautas tradīcijas, vizuālo mākslu, skatuves mākslu, mūziku, literatūru, arhitektūru, dizainu un kino), būtu izdodama grāmatas veidolā vairākās valodās. Tā kā esošā kultūras kanona izstrāde notika veselu gadu, šāda izdevuma sagatavošana nebūtu iespējama, ja tiktu nolemts to pārstrādāt vai veidot no jauna.

 

Savukārt pašreizējā kanona mājaslapa www.kulturaskanons.lv (var iepazīties arī www.letonika.lv, www.kultura.lv)  būtu papildināma, veidojot interaktīvu saturu vēsturiskā griezumā (audiovizuālie materiāli u.c.) un mērķtiecīgi to integrējot formālajā un neformālajā izglītībā.

Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju plānots izveidot speciālas kanona modificētās versijas Latvijas izglītības iestādēm kā papildinošu izziņas un mācību materiālu, kā arī izstrādāt kanona versijas dažādām mērķgrupām: bērniem, jauniešiem, nepilsoņiem u.tml.

Saskaņā ar darba grupas iesniegtajiem priekšlikumiem, laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam paveicami 18 uzdevumi, lai papildinātu un popularizētu kanonu. Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ir iezīmēts arī indikatīvs finansējums kultūras kanona iedzīvināšanai 0,89 miljonu latu apjomā.