Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Kultūras ministrija (KM) ir pieņēmusi lēmumu par infrastruktūras 1. kārtas būvdarbu iepirkuma pārtraukšanu (un sarunu procedūras uzsākšanu), ņemot vērā valsts budžetā pieejamo līdzekļu apjomu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) infrastruktūras izbūvei.
Lēmums balstīts ekspertu un būvniecības procesu uzraugošo institūciju rekomendācijās, ņemot vērā valstisku nepieciešamību projektu pabeigt līdz 2013.gada nogalei.
Šis ir juridiski korekts risinājums, kas vienlaikus ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, kā arī pabeigt ēku līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, jo mazina iespējamos riskus būvniecības nobeiguma posmā. Valstiskā atbildība saistīta arī ar Latvijas pirmo Eiropas Savienības prezidentūru 2015.gada pirmajā pusē, kad LNB ir plānota kā prezidentūras norises vieta.
KM norāda, ka lēmums bija jāpieņem, lai nepalielinātu LNB projekta izmaksas.
Iepirkuma pārtraukšanu un sarunu procedūras uzsākšanu ar esošo būvdarbu veicēju – Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA) par valstij izdevīgāko risinājumu atzinusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība, būvuzraugs “Hill International”. Notikušas regulāras konsultācijas ar sabiedrību par atklātību “Delna”, lai rastu kopīgu risinājumu situācijā, kad esošā iepirkuma īstenošana nav iespējama tā vairākkārtīgas apstrīdēšanas dēļ, bet jaunu tik apjomīgu valsts iepirkumu sludināt nav iespējams ierobežoto būvniecības termiņu dēļ.
Gaismas pils projekts atklātības un sabiedrības iesaistes ziņā līdz šim ir bijis paraugs ikvienam citam sabiedriskas nozīmes būvniecības projektam un KM mērķis ir, lai šāda situācija saglabātos līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā.
