Kā sevišķi svarīgu uzdevumu 2015. gadā KM izcēlusi nozarē strādājošo motivācijas un konkurētspējas veicināšanu, izlīdzinot atalgojumu tajās kultūras nozarēs, kurās šobrīd konstatēts viszemākais vidējais atalgojums pret citām iestādēm ar līdzīgu funkciju un pret vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošā darba samaksu, kas 2013. gadā bija 766 eiro. Šim mērķim budžetā plānoti 2,9 miljoni eiro.

Muzejos, arhīvos, kultūrizglītības iestādēs un Latvijas Neredzīgo bibliotēkā speciālistu vidējo atalgojumu plānots palielināt līdz 90%, savukārt pārējā personāla vidējo atalgojumu – līdz 60% no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā.

Koncertorganizācijās mūziķu atalgojumu plānots palielināt līdz 95% no Latvijas Nacionālās operas orķestra un kora atalgojuma, bet teātru tehniskā personāla atalgojumu – līdz 95% no Latvijas Nacionālās operas tehnisko darbinieku atalgojuma.

Tāpat plānots piešķirt finansējumu teātriem aktieru mainīgās daļas atalgojumam, ko ietekmē aktieru darba kvalitāte un noslogotība.

Finansējuma sadalījums būs attiecīgo institūciju vadītāju kompetencē, piemēram, stimulējot labākos darbiniekus ar papildu samaksu vai vienmērīgi sadalot atalgojuma izlīdzināšanai piešķirtos līdzekļus starp visiem darbiniekiem.

Kā nozīmīgas prioritātes KM izcēlusi arī Latvijas simtgades programmas izstrādi, Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa atjaunošanu un iesākto kultūras objektu atvēršanu (t.i., finansējums institūcijām, kas uzsāk darbu telpās pēc ES fondu ieguldījuma kā, piemēram, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, renovētie Raiņa un Aspazijas muzeji, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs u.c.).
Īpaša loma 2015. gada prioritātēs atvēlēta bērniem un jauniešiem, KM uzsākot darbu pie minimālā bezmaksas kultūras pakalpojumu klāsta bērniem un jauniešiem jeb projekta “Kultūras skolas soma” izstrādes, kuru paredzēts uzsākt 2018. gadā. Īpaši zīmīgi tas ir valdības četru gadu deklarācijas kontekstā, kur starp citiem kultūras uzdevumiem pirmo reizi aktualizēts jautājums par nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā, veidojot sabalansētu kultūrizglītības sistēmu, kas līdzsvarotu piedāvājuma un pieprasījuma attiecības darba tirgū un novērstu speciālistu trūkumu atsevišķās specifiskās kultūras profesijās.

Starp KM prioritātēm 2015. gadā ir arī radošo industriju klastera izveide, ES fondu apguve, plašsaziņas līdzekļu politikas pamatnostādņu izstrāde, atbalsta pasākumi ārvalstīs dzīvojošo tautiešu līdzdalībai un iesaistei un Nevalstisko organizāciju fonda koncepcijas izstrāde.

Tāpat KM informēja par būtiskākajām likumdošanas un plānošanas dokumentu iniciatīvām 2015. gadā, starp kurām ir, piemēram, Nemateriālā kultūras mantojuma likums, Radošo personu un radošo organizāciju likums, NVO atbalsta fonda koncepcija un mediju politikas pamatnostādņu izstrāde.

Kopā dažādām KM nozarēm budžeta projektā paredzētais finansējuma pieaugums 2015. gadā ir vairāk nekā 8,22 miljoni eiro, tai skaitā 2,9 miljoni eiro atalgojuma izlīdzināšanai, 1 miljons eiro Latvijas simtgades programmai, 1,12 miljoni eiro iesākto kultūras objektu atvēršanai (satura veidošanai institūcijām, kas uzsāk darbu telpās pēc ES fondu ieguldījuma), 400 000 eiro Raiņa un Aspazijas gada projektu īstenošanai, 78 000 eiro Stūra mājas darbības turpināšanai, kā arī iepriekšējā budžeta ietvara likumā paredzētais finansējuma pieaugums 2015. gadā – 1,29 miljoni eiro filmu uzņemšanai un 1,44 miljoni eiro VKKF darbībai.

1. decembrī ar šo prezentāciju iepazīstināta arī Nacionālā kultūras padome.