Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Otrdien, 12. novembrī, Ministru kabineta izbraukuma sēdē Alūksnē Kultūras ministrija sniedza pārskatu pār Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai piesaistīto līdzfinansējumu no Eiropas…
Otrdien, 12. novembrī, Ministru kabineta izbraukuma sēdē Alūksnē Kultūras ministrija sniedza pārskatu pār Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai piesaistīto līdzfinansējumu no Eiropas finanšu instrumentiem, kā arī ilustrēja šo ieguldījumu būtisko lomu reģionu ilgtspējīgā attīstībā un kultūras piedāvājuma kvalitātes pieaugumā.
Kopumā Kultūras ministrijas pārraudzībā Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai kopš 2007. gada īstenotas trīs vērienīgas atbalsta programmas, piesaistot ārvalstu finanšu instrumentu atbalstu vairāk nekā 198 milj. eiro apmērā.
Kopumā Kultūras ministrijas pārraudzībā kopš 2007. gada īstenotas trīs vērienīgas atbalsta programmas (ERAF divos plānošanas periodos un EEZ finanšu instruments), piesaistot ārvalstu finanšu instrumentu atbalstu vairāk nekā 198 milj. eiro apmērā un atjaunojot vai radot no jauna, kā arī piepildot ar jaunu saturu teju 90 kultūras mantojuma objektus.
No 2007. līdz 2013. gadam, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu gandrīz 49 milj. eiro apmērā, kopumā tika īstenoti projekti 25 kultūrvides objektos visā Latvijā. Lielākie no tiem – trīs reģionālo koncertzāļu būves – Latgales vēstniecība “GORS”, Vidzemes koncertzāle Cēsīs un koncertzāle „Lielais Dzintars” Liepājā. Tāpat programmas ietvaros veikti būtiski ieguldījumi piecos sociālekonomiski īpaši nozīmīgos objektos, tai skaitā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijā un Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā izveidē. Savukārt 17 projektu ietvaros atbalsts tika sniegts privātīpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanai, tai skaitā visām lielākajām Latvijas konfesijām piederošu nozīmīgu dievnamu atjaunošanai visā Latvijas teritorijā.
Ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta atbalstu 6,2 milj. eiro apmērā laikā no 2009. līdz 2014. gadam Latvijā jaunā kvalitātē atdzimuši astoņi kultūras mantojuma objekti, starp tiem Raiņa muzejs “Tadenava”, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā un māja Rīgā, ostas noliktavas ēka Brīvdabas muzejā, Ludzas lielā sinagoga un Rēzeknes Zaļā sinagoga.
Savukārt šajā plānošanas periodā, laikā no 2014. līdz 2020. gadam, ERAF līdzfinansējums 143,5 milj. eiro apmērā ļauj visā Latvijā atjaunot vairāk nekā 60 kultūrvēstures vietas – pilis un pilsdrupas, muižas, baznīcas, dabas takas, brīvdabas estrādes, industriālā mantojuma ēkas – un radīt tajās jaunus, mūsdienīgus tūrisma pakalpojumus. Savukārt Rīgā ar ERAF līdzfinansējumu top pieci lieli projekti, kas ar kultūras un sporta funkciju ļaus iedzīvināt degradētās Rīgas teritorijas.
Daudzu īstenoto projektu piemēri liecina par pārliecinošu pozitīvu ietekmi uz teritorijas ekonomisko aktivitāti, tūristu plūsmas, kā arī kultūras patēriņa pieaugumam veicinot apkārtnes uzņēmumu attīstību.
Piesaistītais līdzfinansējums ļāvis īstenot projektus, kas augstu novērtēti Latvijā un starptautiski. Tā, piemēram, par jauno ekspozīciju Alūksnes stacijas bagāžas šķūnī dizaina birojs “H2E” 2019. gadā saņēma SEGD Global Design Awards galveno balvu „Best of Show” un arī balvu kategorijā „Global Design Honor Awards”. Starptautiskus apbalvojumus saņēmuši arī tādi projekti kā Raiņa muzejs “Tadenava”, Daugavpils cietoksnis un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Informāciju sagatavoja:
Inita Kabanova
Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas referente
E-pasts: Inita.Kabanova@km.gov.lv
Tālr. (+371) 67330254, 28323460
