Klusie stāsti: Intervija ar Bruklinas publiskās bibliotēkas novadpētniecības projekta “Mūsu ielas, mūsu stāsti” veidotājiem
Nākamgad apritēs 10 gadi kopš Bruklinas publiskā bibliotēka (BPB) Ņujorkā, ASV, uzsāka novadpētniecības projektu, vācot, ierakstot un digitāli uzglabājot Bruklinas apkaimju iedzīvotāju stāstus. Vērienīgais un reizē intīmais projekts “Mūsu ielas, mūsu stāsti” (Our Streets, Our Stories) ir ikvienam pasaules iedzīvotājam ērti pieejams.
Bruklina ir Ņujorkas administratīvais rajons Longailendas salas rietumu daļā. Tas ir arī pilsētas visapdzīvotākais rajons ar aptuveni 2,5 miljoniem iedzīvotāju. Reiz noziedzības pārņemtā un noplukusī Bruklina līdz ar 21. gadsimtu kļuva par hipsteru subkultūras galamērķi. Rezultātā rajona pievilcība, popularitāte (un līdz ar to arī īpašumu cenas) auga tik strauji, ka šodien tur dzīvot var atļauties arvien turīgāki iedzīvotāji, un Bruklinas seja mainās. Pārmaiņu laikā novadpētniecība iegūst papildus vērtību.
Rūpīgais projekts “Mūsu ielas, mūsu stāsti” turpinās joprojām, gan uzklausot jelkuru stāstu, kāds Bruklinas iedzīvotājiem ir uz sirds, gan periodiski veicot tematiski mērķtiecīgu stāstu ierakstīšanu, piemēram, uzklausot COVID-19 pandēmijas laika atmiņas.
Jāpiebilst, ka pēdējos divos gados pandēmija nav bijis vienīgais izaicinājums, ar kuru ASV bibliotēkām ir bijis jātiek galā. 2022. gada janvārī The New York Times rakstīja, ka vecāki, aktīvisti, likumdevēji un bibliotēku lasītāji visā valstī cenzūrai piesaka grāmatas tik lielā apjomā, kāds vēl pēdējos divdesmit gados (kopš Amerikas Bibliotēku asociācija šādus skaitļus fiksē) nav pieredzēts. Pārsvarā aizliegumam pieteiktās grāmatas skar tādas tēmas kā rase, seksualitāte un dzimumu līdztiesība. No 18. līdz 24. septembrim ASV jau 40. reizi norisinājās Aizliegto grāmatu nedēļa, kurā tika aktualizēti jautājumi par to, kā visas grāmatas saglabāt pieejamas visiem. BPB ir viena no bibliotēkām, kuru eksprezidents un liels vārda brīvības aizstāvis Baraks Obama īpaši izcēla, Twitter ierakstos izsakot pateicību visiem tiem, kas cenzūrai pretojas.
Latvijas Bibliotēku portāla intervijā BPB bibliotekāre Taina Evansa (Taina Evans) vairākkārt uzsver, cik svarīgi ir arī tādā novadpētniecības projektā kā “Mūsu ielas, mūsu stāsti” dot iespēju runāt tiem, kurus sadzird vismazāk, kuru balsis ir visklusākās un kuriem nereti paejam garām. Tas ir būtiski ne vien lai šodienas kopiena justos sadzirdēta, bet arī lai nākamajām paaudzēm rastos pilnīgāks priekšstats par pilsētas apkaimes vēsturi. Portāls ir pateicīgs par BPB darbinieku tūlītējo atsaucību materiāla tapšanā.
Kāds ir projekta “Mūsu ielas, mūsu stāsti” galvenais mērķis?
Mūsu kā publiskas bibliotēkas misija ir vākt un glabāt kopienas stāstus. Bruklinā sabiedrība nemitīgi mainās. Tieši tālab BPB 2013. gadā uzsāka iniciatīvu “Mūsu ielas, mūsu stāsti” – lai ne vien fiksētu apkārtnotiekošās pārmaiņas, bet arī pierakstītu un glabātu apkaimju vēsturi pirms tā tiek aizmirsta. Tā kā projekts top sadarbībā ar BPB Senioru pakalpojumu departamentu, viens no projekta mērķiem ir arī stiprināt saites ar bibliotēkas vecāka gada gājuma lasītājiem – tiem, kuri ir galvenie rajona atmiņas glabātāji.
Pastāstiet vairāk par procesu: kā stāsti tiek dokumentēti?
Senāk mūsu Izbraukuma pakalpojumu departaments bija izvietojis pa galdam katrā no mūsu filiālēm (kopā to ir 61) visā apkaimē, lai ievāktu attiecīgās vietas stāstus. Intervētājs (visbiežāk BPB darbinieks) izmantoja ierakstīšanas iekārtas un vienmēr sāka ar galveno jautājumu: “Kāds ir tavs Bruklinas stāsts?”. Jautājums ar nolūku ir izvēlēts tik plašs. Tālāk intervija turpinājās jau runātāja izvēlētā virzienā un intervētājs attiecīgi uzdeva papildjautājumus. “Mūsu ielas, mūsu stāsti” ietvaros esam veikuši arī fokusētākus mutvārdu vēstures projektus, kuros mūs ir interesējis kas specifisks, piemēram, Brooklyn Jewish History Project, Greenpoint Environmental History Project, un mūsu nesenais Brooklyn COVID-19 Stories Project, kā arī daudzi citi.
Kopš pandēmijas pārorientējāmies uz mutvārdu vēstures ierakstu veikšanu attālināti, apvienojot vairākas metodes, piemēram, telefona sarunas, video zvanus, kā arī izmantojot brīvprātīgo komandas atbalstu. Atsaucās tik daudz cilvēku, kuri paši vēlējās aprunāties ar kaimiņiem par to, kā viņi jutās, dzīvojot Bruklinā pandēmijas sākumā.
Pēc tam, kad stāsti ir ierakstīti, intervētājs tos noklausās vēlreiz un ierakstā atzīmē laika zīmogus (timestamps) tematiem, kurus runātājs ir pieminējis. Šos laika zīmogus variet redzēt darbībā mūsu interaktīvajā kartē, kas ļauj klikšķināt cauri Bruklinas apkaimēm un noklausīties tematiski dažādu saturu. Laika zīmogi ļauj lasītājiem un klausītājiem uzmeklēt stāstus pēc atslēgas vārdiem, kā arī ir neatsverams rīks, ierakstus kataloģizējot (šajā posmā mums palīdz viens no krājuma bibliotekāriem). Visbeidzot, katrs mutvārdu vēstures ieraksts tiek pievienots bibliotēkas digitālajai kolekcijai, kas pieejama ikvienam, lai to izzinātu, klausītos un pēcāk dalītos.
Vai, pateicoties šim projektam, ir kā mainījusies saikne starp bibliotēku un kopienu?
Projekta mērķis ir aktīvi ievākt pēc iespējas plašāku stāstu loku no dažādām Bruklinas apkaimēm, lai nākotnes paaudzes varētu labāk izprast šī milzīgā Ņujorkas rajona vēsturi. Kā publisko bibliotēku tīklam mums ir dota unikāla priekšrocība glabāt Bruklinas balsis.
Pandēmijas laikā daudzi mūsu lasītāji vēlējās izmantot brīvprātīgo iespēju aprunāties un uzklausīt kaimiņus. Līdz ar ko var sacīt, ka mūsu veidotais arhīvs ne vien glabā stāstus, kuri citādi varbūt tiktu palaisti garām, bet arī palīdz iedzīvotājiem savā starpā dibināt saikni – turklāt laikā, kas bija ļoti vientuļš, ļoti baiss un ļoti satraucošs periods Bruklinas vēsturē.
Kādi ir lielākie izaicinājumi?
Mainās veids, kā cilvēki iegūst informāciju, kas savukārt liek bibliotēkām no jauna pārdomāt pakalpojumu veidus un arvien meklēt iespējas satikties ar kopienu. Vienlaikus vēl jo svarīgāka kļūst nepieciešamība veidot lokālu arhīvu, ņemot vērā, kā mainās mūsu kopienu demogrāfija – šobrīd Bruklinā un arī citos valsts urbānajos centros pārmaiņas notiek ārkārtīgi strauji.
Personai, kura ievāc stāstus, ir jābūt labai izpratnei par kopienu, kurā viņa strādā, kā arī jābūt apmācītai, kā ierakstīt mutvārdu materiālu (atstājot vietu klusumam, nepārtraucot, ļaujot runātājam sarunu virzīt tā, kā runātājs to vēlas utt.). Atkarībā no konkrētās kopienas, arī valoda var būt izaicinājums. Mēs gribētu ievākt stāstus ne tikai angļu valodā, un retos gadījumos mums tas ir izdevies, bet šādai ambīcijai nepieciešama vēl lielāka komanda, lai ievāktu, tulkotu un kataloģizētu stāstus svešvalodās. Ievākt apjomīgu materiālu ne tikai angliski ir viens no mūsu nākamajiem izaicinājumiem. Centīsimies rast iespējas to īstenot.
Katram no stāstiem piemīt vērtība, tomēr vai jūs varētu izcelt spilgtākos, kas uzrunāja?
Ir tik daudzi, no kā izvēlēties! Bet tā kā esam nesen apkopojuši COVID-19 stāstus, mana kolēģe, BPB podkāstu producente Virdžīnija Maršala (Virginia Marshall) varēs pastāstīt par dažiem no tiem vairāk : “Mani īpaši uzrunāja Lindas stāsts (Linda Cangieter): mūsu pilsētas lokdaunu viņa piedzīvoja kā cilvēks ar multiplo sklerozi un arī dzīvi līdz šim ir vadījusi lielākoties iekštelpās prom no pūļiem. Pusaudze Kristīna (Christina Li) runāja par rasismu, ko pandēmijas sākumā piedzīvoja kā Āzijas amerikāņu studente Bruklinā. Un visbeidzot, bruklinieša Maikla (Michael T. Mingo) stāsts – viņš ir agrākais ieslodzītais, kurš uztraucās par savu draugu drošību – to draugu, kuri joprojām atradās ieslodzījumā, kad COVID-19 nikni joņoja cauri pilsētas cietumiem.”
Ko jūs ieteiktu citām bibliotēkām, kuras apsver līdzīgā veidā vākt vietējās kopienas stāstus ? Vai gadu gaitā uzkrātā pieredze jums ļāvusi izkristalizēt kādus padomus?
Lai vāktu un atspoguļotu mutvārdu vēsturi, ir nepieciešama vesela komanda. Nepietiek vien ar cilvēku, kurš dodas ievākt intervijas, bet ir vajadzīgi arī darbinieki, kuri materiālu kataloģizē, kā arī tīmekļa resursu komanda, kas audio failus padara ērti pieejamus katram lietotājam.
“Mūsu ielas, mūsu stāsti” pārstāv inovatīvu un jaunu pieeju, kurai ir potenciāls ietekmēt to, kā kopiena izjūt saikni ne vien ar bibliotētku, bet stiprina saites arī savā starpā. Projekts nenoliedzami un būtiski papildina arī apkaimju arhīvus. Mūsu padoms citām bibliotēkām būtu tāds: neatlaidīgi turpināt veidot, glabāt un uzturēt kolekcijas digitālo saturu, kā arī būt aktīviem projekta dalībniekiem. Šis nekāda gadījumā nav komerciāls pasākums. Tā ir publiskās bibliotēkas iniciatīva pamest telpas, iznākt laukā, panākt pretim, lai apkaimju iedzīvotājiem palīdzēt apzināties savas dzīvesvietas vēsturi, kā arī lai rosinātu sarunas par to, kā vieta mainās.
Kādi ir labākie veidi, kā pēcāk materiālu popularizēt?
Viens no veiksmīgiem mūsu centieniem ir mutvārdu vēstures izmantošana bibliotēkas galvenajā podkāstā Borrowed. Tā kā raidījums pievēršas apkaimju stāstiem, tā ir lieliska iespēja izcelt konkrētus runātājus. Vēl fragmentus no mūsu COVID-19 mutvārdu vēstures var dzirdēt podkāstā Stories from the Pandemic, savukārt We’ve Been Here Before var noklausīties fragmentus par to, kā mainās demogrāfija un sabiedrība konkrētā Bruklinas rajonā. Vēl bez tā mūsu ievāktais materiāls ir iekļauts arī vietējo muzeju izstādēs, tostarp Ņujorkas pilsētas muzejā (Museum of the City of New York) un Bruklinas bērnu muzejā (Brooklyn Children’s Museum).
Kāda ir bibliotēku un bibliotekāru loma un atbildība, izzinot un glabājot reģiona un kopienas atmiņu?
Publiksās bibliotēkas uzdevums ir vākt stāstus, kā arī pārstāvēt, aizstāvēt un saglabāt dažādus skatījumus, arī tādus, kas citādāk, iespējams, tiktu palaisti garām vai pat ignorēti. Es mudinātu bibliotēkas uzsākt mutvārdu vēstures projektu, lai pievērstu uzmanību vietējot iedzīvotāju balsīm, jo īpaši tām, kuras ir klusas, bet gribētu tapt sadzirdētas, – lai tās nonāktu arī līdz nākotnes paaudžu ausīm.
Mūsu gadījumā noder filiālbibliotēkas, lai sasniegtu cilvēkus, kuru teiktais nenonāk nacionālajos medijos vai kuru balsis tādu vai citādu iemeslu dēļ ir pieklusinātas. Par klusajiem stāstiem bibliotēkām ir īpaši jārūpējas, tieši tos ir vissvarīgāk dokumentēt un glabāt.
Vai variet izcelt līdzīgus novadpētniecības projektus, kas jūs iedvesmo?
Iedvesmai bieži skatāmies, ko dara mūsu kolēģi Queens Memory Project. Kvīnsas publiskā bibliotēka un Kvīnsas koledža izdomā arvien jaunus projektus, kas ir rūpīgi piegriezti konkrētu apkaimju un kopienu vajadzībām. Vēl kā iedvesmojošus mutvārdu vēstures projektus Bruklinas tuvumā varam izcelt NYC Trans Oral History Project un Community Oral History Project, abus īsteno Ņujorkas publiskā bibliotēka, kā arī Kongresa bibliotēkas The American Folklife Center un StoryCorps.
Ceļojot cauri laika un cilvēku liecībām, ko jūs varat izsecināt: kāda ir Bruklina?
Bruklina mainās. Tas, visticamāk, būtu vienīgais secinājums, ko varētu izdarīt no simtiem interviju, kuras gadu gaitā esam savākuši. Mūsu arhīvs ir pilns stāstu par ģentrifikāciju, kopienas aktīvismu, par cilvēkiem, kuri izzina savas saknes, un par apkaimēm, kuru vairs nav dažādu iemeslu dēļ. Brukliniešiem ļoti rūp viņu kopienas. Viņi viens otram palīdz un viņi cits ar citu strīdās par to, kā vislabāk būtu turpināt kopienas attīstību. Bruklina mainās, un mēs esam liecinieki.
Ieskaties arī Bibliotēku portālā publicētajā novadpētniecības darba rokasgrāmatā.
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
portals@lnb.lv