Latviešu oriģinālprozas sadaļā lasāmi jau iepriekš prozā debitējušā Mārtiņa Pommera un Aivara Tabūna stāsti. Kādreizējos latviešu un lietuviešu trimdiniekus pārstāv Baņuta Rubess ar nesen rakstītu darbu un Antans Šķēma ar 1948. gada stāstu, kas satricināja pēckara lietuviešu bēgļu sabiedrību.

Tāpat lasāma Svena Birkerta eseja Ievas Lešinskas tulkojumā. Tulkojumu sadaļā vēl piedāvājam ar Pulicera prēmiju apbalvotās amerikāņu rakstnieces Džumpas Lāhiri stāstu Jāņa Vādona tulkojumā, kā arī mūsdienu ukraiņu kulta rakstnieka Ļjubko Dereša stāstu Amandas Aizpurietes tulkojumā.

Dzejas sadaļā – Elīnas Līces, Daiņa Deiģeļa, Elīnas Vendijas Rībenas publikācijas, savukārt Edvīna Raupa atdzejā var iepazīt Latvijā dzīvojošā spāņa Rafaela Martina Kalvo jaunāko dzeju. Speciāli Domuzīmei Ingmāra Balode atdzejojusi Česlava Miloša dzejas ciklu Teikumi.

Vēl žurnālā lasāma intervija ar Ingūnu Beķeri – daiļliteratūras tulkotāju no angļu un japāņu valodas, bet recenzijas par grāmatām uzrakstījuši Kārlis Vērdiņš, Agita Misāne, Aija Cālīte, Sintija Kampāne un citi.

Apaļā galda sarunā, kurā piedalās Jānis Braunfelds, Kristīne Irtiševa, Miķelis Grīviņš, Arta Krūze, Vanda Visocka un Guntars Kitenbergs, iztirzāts jauno zinātnieku redzējums par apstākļiem, kādos veidojas Latvijas jaunā intelektuālā elite.

Par Eiropas literatūras vēstures hrestomātijas jaunāko izdevumu, kuru rudenī atvēra Francijā, uzrakstījusi valodniece un tulkotāja Astra Skrābane. Vēsturniece Vita Zelča latviešu preses divsimtgadē veltījusi eseju “Latviešu Avīžu” ceturtajam redaktoram Rūdolfam Šulcam.

Literatūrzinātniece Zanda Gūtmane aizraujošā apcerē lūko, kā aizvēsture un viduslaiki attēloti igauņu, lietuviešu un latviešu rakstnieku prozā.

Vēstures sadaļā Andreja Gusačenko raksts par Latvijas krieviem, kurus pārsteidza 1917. gada februāra revolūcija Krievijā. Folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis publikācijā par latviešu buramvārdiem uzsver to kultūrvēsturisko nozīmi un vietu plašākā kultūras mantojuma kontekstā.

Par satura, kvalitātes un atbildības atšķirībām, kādas pastāv starp sociālajiem tīkliem un klasiskajiem medijiem, atgādina komunikācijas un tehnoloģiju jomā strādājošā Ieva Treija.

Domuzīme tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Anna Zvaigzne, Rūta Briede, Anita Rupeika.

Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.

2022. gadā žurnāla redakcija laidīs klajā sešus numurus — februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.

Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime/. Iespējams nopirkt arī vienu atsevišķu numuru.

Abonēt žurnālu iespējams Latvijas pastā vai ir.lv/abonesana/ir-domuzime/

 

Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa
+371 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com