Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Iznācis literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla Domuzīme 2020. gada otrais numurs. Tā 80 lappusēs lasāmi latviešu autoru prozas un dzejas jaundarbi, atdzeja, kā arī tulkotā proza, refleksijas un raksti par vēstures tēmām.
Šajā numurā ar eksperimentālu tematiku saistīts gan Dainas Tabūnas prozas darbs “Visu laiku dižākais mīlas stāsts”, gan Ineses Dreimanes stāsts “Ko vēsturnieki jums nestāsta”. Arī grieķu rakstnieks Hrists Hrisopuls aprakstījis kāda zinātniski psiholoģiskā eksperimenta dalībnieka stāvokli un izjūtas brīvprātīgā ieslodzījuma laikā kosmiskajā stacijā uz zemes.
Introvertāki iekšējās esības stāvokļi aplūkoti Jāņa Timošenko stāstā “Zobi” un Ilzes Jansones “Ģirts aizmirsa šalli”, tāpat norvēģu rakstnieka Jana Grūes autobiogrāfiskās apceres fragmentos.
Ar debijas stāstu “Ellišķīgi skaisti noslēpumi” latviešu literatūrā sevi piesaka jaunā autore Rute Kārkliņa.
Publicēti arī divu pasaulslavenu rakstnieku, Nobela prēmijas laureātu, darbi – Olgas Tokarčukas romāna “Vecveclaiks un citi laiki” fragmenti Ingmāras Balodes tulkojumā no poļu valodas, un Josifa Brodska eseja “Nepieticīgs piedāvājums” Jāņa Vādona tulkojumā no angļu valodas.
Žurnālā lasāmas Eināra Pelša, Ievas Rupenheites un Ingas Pizānes jaunākās dzejkopas, iepazīstinām arī ar jaunās autores Agneses Blauas dzeju. Amerikāņu rakstnieka Viljama Karlosa Viljamsa dzeju latviskojis Kaspars Zalāns.
Par to, kāpēc dzīve latviešu literatūrā kļuvusi interesantāka, intervijā stāsta literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis.
Refleksijas par literārām tēmām uzrakstījuši Anda Baklāne un Mārtiņš Mintaurs. Par Latvijas reģionu kultūrvēsturiskajām identitātēm kā neizmantotu potenciālu savas domas pauž Ainārs Dimants.
Vēstures rubrikā trīs interesanti raksti un spoži autori: Gints Apals publicējis pārdomas par starptautiskā konteksta trūkumu Latvijas jaunāko laiku vēstures izpratnē, savukārt Andrejs Gusačenko stāsta par krievu pretboļševiku kustības sākumiem starpkaru Latvijā. Grāmatniecības vēsturnieks Viesturs Zanders sniedz ieskatu latviešu grāmatniecības procesos nacistu okupācijas gados.
Domuzīme tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Anna Zvaigzne, Patrīcija Māra Vilsone, Dagne Devjatnikova, Elīna Krima, Elīna Skrapce, Rūta Briede, Estere Betija Grāvere
Domuzīmes galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Nākamais žurnāla numurs iznāks septembrī. 2020. gadā par VKKF piešķirto finansējumu iznāks četri žurnāla numuri.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi ir.lv/zurnali/domuzime
Abonēt žurnālu iespējams Latvijas pastā vai ir.lv/abonesana/ir-domuzime
Papildu informācija:
Rudīte Kalpiņa
Tālr.: 29207937
E-pasts: redakcija.domuzime@gmail.com
