Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Katru gadu vasarā Ķekavas novada bibliotekāri dodas pieredzes apmaiņas braucienā uz Latvijas bibliotekām. Šogad izvēlējāmies apciemot netālu esošās Jūrmalas un Engures novada Lapmežciema bibliotēkas.
Katra redzētā bibliotēka bija atšķirīga, ar savu darba stilu, krājuma izkārtojumu, telpu noformējumu. Kopīgā iezīme – visās bibliotēkās bija izstādītas skaistas vietējo mākslinieku gleznas.
Vispirms paviesojāmies Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā, kas rīta agrumā bija klusa un mājīga. Lai ieietu Slokas bibliotēkā, jāiziet caur interesantiem grāmatas vārtiem, kur attēloti A.Kronenberga grāmatu tēli. Bibliotēkā pašlaik bija apskatāma izstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”. Priecājāmies par skaisti iekārtoto bērnu nodaļu.
Pēc Slokas devāmies apskatīt netālu esošo Kauguru bibliotēku, kas pārsteidza ar lielo apmeklētību. Bibliotēka atrodas blīvi apdzīvotā rajonā, līdz ar to šeit ir liels lasītāju skaits, apmeklējums un notiek dažādas aktivitātes. Bibliotēkas bonuss ir iespēja rīkot āra pasākumus pļaviņā pie bibliotēkas.
Tālāk devāmies uz nelielo Lapmežciema bibliotēku, kur pirms pāris gadiem sākusi strādāt jauna, enerģiska darbiniece. Apjoma ziņā šī bibliotēka līdzinās mūsu Daugmales bibliotēkai. Bibliotēkas telpas iekārtotas ļoti gaumīgi un moderni, bet bibliotekārā darba ziņā vēl daudz darāmā.
Ragaciema kapos apmeklējām Tautas dzejnieka Imanta Ziedoņa atdusas vietu.
Foto no brauciena šeit.
