“Kas bijis bibliotēkā, tas paliek bibliotēkā”: romantiski stāsti no bibliotekāru ikdienas
Gaidot Valentīna dienu, Latvijas Bibliotēku portāls aicināja bibliotēkas visā Latvijā iesūtīt spilgtākos, skaistākos, komiskākos stāstus par to, kā bibliotēka ir kalpojusi par vietu romantikai. Liela daļa no stāstiem apliecina, cik liela ietekme var būt bibliotēkai uz cilvēku dzīvi. Sirsnīgs paldies katram, kas atsaucās un padalījās! Mēs mīlam bibliotēkas!
💘 Sandra Brantevica, Turlavas pagasta bibliotēka: “Ļoti priecājamies, ka Turlavas bibliotēka bijusi par satikšanās vietu negantos laika apstākļos vairākiem vecāko klašu skolēnu pārīšiem. Bibliotekāre saprotoša, pacienājusi ar tēju un našķīti un centusies lieki netraucēt. Kāds no pāra arī bijis kā grāmatu lasītājs. Mums ir tāds teiciens: “Kas bijis bibliotēkā, tas paliek bibliotēkā.” 🙂”
Skolas bibliotēka – strauji pukstošā skolas sirds
💘 Anonīma skolas bibliotekāre: “Skolā notika muzikāli dzejiskā dueta “GraBulis” koncerts, kurā Andris Bulis lasīja savu dzejoli “Bibliotēka” vai “Bibliotēkā“, vai tamlīdzīgi*. Ir vērts atrast to dzejoli, droši vien no viņa grāmatas “Erotērika”. Gan bibliotēka, gan romantika, gan erotika pilnā mērā!”
- Dzejoli sauc “Grāmata”, tas publicēts aktiera un dzejnieka Andra Buļa dzejas krājumā “Erotērika” (2020). Fragments: “Šajā telpā / Īpašajā / Kur miljoniem vārdu / Lielisku domu / Salauztu siržu / Vēlmju / Tik pamatotu / Ar pirkstu pār grāmatu mugurām / Slīdu / Dažas tik kailas / Bez apakšveļas / Kuplas un kārnas / Kliedz: / “Paņem mani!” / “Atver!” / “Izlasi skaļi!” (..)”
💘 Anonīma skolas bibliotekāre: “Skolas bibliotēkā jau otro gadu darbojas Valentīna dienas pasts. Nedēļu pirms šī datuma jaunieši raksta, veido, zīmē, līmē un sūta romantiskus apsveikumus viens otram, skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem. Ir interesanti paklausīties sarunas, kādas notiek pārsvarā meiteņu starpā: varbūt aizsūtīsim tam puisim, jo viņam ir skaisti mati, ir interesants, smaidīgs, viņš uz mani paskatījās utt., bet tikai uzrakstīsim ne savu vārdu, lai uzmin, no kuras tas ir. Izrādās, ka konkrētais puisis patīk vairākām meitenēm, rezultātā ir daudz apsveikumu, un viņam jāpadomā, kas tad ir sūtītājas. Arī man kā bibliotekārei lūdz padomu – kā labāk uzrakstīt, kādas krāsas sirsniņas līmēt, kā noformēt, un līdz ar to jūtos iesaistīta jauniešu romantiskajās attiecībās. Zēni nāk un jautā, vai meitenes viņiem jau ir uzrakstījušas apsveikumus, ko rakstīja, vai parakstīja ar savu vārdu. Skolēni paši veidoja Valentīna dienas pasta kastīti, afišu, apsveikumus, aploksnes, un skolas pašpārvalde ir atbildīga par apsveikumu nogādāšanu adresātiem.”
💘 Anonīma skolas bibliotekāre: “Skolas bibliotēka ir tā vieta, kur var ar draudzenēm uzzināt, kurās klasēs iet un kā sauc simpātijas, kad viņi nodod grāmatas.🙂”
💘 Anonīma skolas bibliotekāre: “Bibliotekārei bieži vien nākas novērot kādu jauku un romantisku “parādību”. Vidusskolas klasēs ir daži tādi puiši, kuri vēlas izpelnīties meiteņu atzinību un uzmanību. Zēni mēdz nākt uz skolas bibliotēku un nodot meiteņu vietā viņu grāmatas. Citreiz tā arī pasaka: “Es atnesu Madaras grāmatu, jo viņa negribēja nākt lejā no trešā stāva.” Citreiz kautrīgi atnāk, nodod grāmatu tāds liels un varens puisis, nekā nesaka, bet pēc svītrkoda nopīkstināšanas redzu, ka puisi sauc Maija🙂 Cerams, meitenes novērtēs savu kavalieru uzmanīgās rūpes.”
💘 Daiga Raļļa, Olaines 2. vidusskolas bibliotēka: “Tas bija pirms deviņiem gadiem. Olaines 2. vidusskolas bibliotēkā strādāju pirmo gadu un pirmo reizi rīkoju Bibliotēkas nakts pasākumu, veltītu kādas muižas Baltajai dāmai. 9. klases meitene Anželika rūpējās par gaumīgu galda klājumu un allaž siltu tēju, bet 10. klases skolēns Jevgeņijs turēja rūpi par tehnoloģijām. Pēc šī pasākuma ievēroju, ka jaunieši turas kopā, uz bibliotēku nāca kopā, vēlāk arī studēja vienā augstskolā un fakultātē, bet pagājušajā vasarā apmainījās ar gredzeniem. Jaunieši vēl tagad iegriežas ne tikai paviesoties skolas bibliotēkā, bet atgriežas Bibliotēkas nakts pasākumā kā interaktīvās spēles veidotāji. Uz manu jautājumu – vai tiešām tā pirmā Bibliotēkas nakts bija viņu draudzības un mīlestības sākums – jaunieši atbildēja apstiprinoši.”
Līgavas un līgavaiņi
💘 Līga Rābante, Plāņu pagasta Jaunklidža bibliotēka: “Bibliotēkas telpās, sadarbībā ar Dzimtsarakstu nodaļu, ir notikušas vairākas svinīgas laulību reģistrācijas ceremonijas.”
💘 Ligita Kalniņa, Jūrkalnes bibliotēka: “Bibliotēkā notika laulību ceremonija. Jaunais pāris vēlējās, lai būtu sniegs un balta kāzu diena, jo kāzas notika ziemā, bet sniedziņš viņus pievīla, tāpēc bibliotēkā gaisotne tika radīta balta un gaisīga kā ziemas pasakā. Pāris uz bibliotēku cenšas atbraukt savā kāzu dienā. Līdz šim nebiju dzirdējusi par laulībām bibliotēkā. Tas notika 2016. gadā! Savukārt, šogad, 14. februārī, bibliotēkā godināsim tos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši vairāk nekā 30 gadus. Izsniegsim Pagodināšanas listi par laulības solījuma godā turēšanu, kā arī veltīsim nelielu koncertu šīm stiprajām ģimenēm. Šogad pat ir divi pāri, kuriem ir Zelta kāzu jubileja!”
💘 Anna Lazdāne, Jēkabpils novada Zīlānu bibliotēka: “Pirms 11 gadiem marta mēnesī Zīlānu bibliotēku savā kāzu dienā apmeklēja divi jauni un skaisti jaunieši – Nadīna un Alvis. Šo pārsteigumu viņiem sagādāja vedējmāte Santa. Pa šo laiku ģimenīte kļuvusi kuplāka, jo divi mazi cilvēciņi prasa mīlestību un rūpes. Lai viss , kas iecerēts izdodas un daudz jauku, mīļuma pilnu gadu turpmāk! “
💘 Anonīma pielāgotās literatūras bibliotēkas bibliotekāre: “Romantiskākais darbs manā bibliotekāres karjerā. Stāstu publicēju ar galveno varoņu atļauju. Tas notika 2018. gada vasarā. Ceturtdienas pēcpusdienā saņēmu zvanu no topošā vīra, kurš sestdien gatavojās precēt neredzīgu jaunieti. Kāzās paredzēts rakstīt mīlestības vēstuli jaunajai sievai. Problēma tāda, ka jaunā sieva parasto iespiedrakstu nevar izlasīt, bet saprot Braila rakstu. Vai bibliotēka var palīdzēt? Protams, bibliotēka vienmēr var palīdzēt, jo mums ir atbilstošs aprīkojums. Jaunais cilvēks e-pastā atsūtīja sastādīto vēstuli, tā tika izdrukāta Braila rakstā un ar ierakstītu vēstuli izsūtīta adresātam uz kaimiņu novadu.”
Kaislīgie lasītāji
💘 Anonīma publiskās bibliotēkas bibliotekāre: “Man bija 21. Tikko izkāpusi no skolas sola, sāku strādāt bibliotēka. Jauna, naiva, tikla bibliotekārīte. Saprotu, ka bibliotēka ir vienīgā iespēja laukos, kur cilvēks var saņemt informāciju un pakalpojumus, ar kuriem ikdienā netiek galā. Esmu ļoti atvērta, cenšos izdibināt katra vajadzības un vēlmes, lai saprastu, kā bibliotēkai kļūt par visu iespēju vietu. Reiz ierodas pusmūža vīrietis un jautā: “Ko lai daru, ja nekad mūžā man nav bijusi sieviete?” Protams, es samulsu, neko tādu nebiju gaidījusi. Bet, tā kā bija jāattīsta 3td.lv lietošana u.c. datoriemaņas, piedāvāju iemācīties strādāt ar datoru un meklēt sievieti iepazīšanās portālos un sociālajos tīklos.”
💘 Dzintra Ūdre, Pastendes bibliotēka: “Ieraksts ieteikumu kladē no lasītāja: “Ja Tu neiemīlies, tad nav vērts, Bibliotēkas Meitenes, es Jūs mīlu, jau astoņus gadus ar patiesu prieku nāku uz šo bagāto oāzi, ko pats dēvēju par Dieva dārzu, jo vārds ir no Dieva, cipars no Velna. Mīlas dzejoļus raksta tie, kuri “nedabojas”. Dzejoļi nāk no nepiepildītas mīlestības, un man nav bijis nekad laika rakstīt par mīlestību, tādēļ mūsu mājas bijusī saimniece dzejniece Monika Zariņa man piedos, ka nevaru Debesīm lūgt atļauju atstāt te “Viņas Veltījumu” Pastendes bibliotēkai – Ilgāk vairs nevaru stāvēt paceltām rokām, it kā padotos, vai turot zvaigznes, vai stāvot par balstu Debesu velvei- manu sirdi neapmierina vairs tikai tas, kas virs galvas – manām rokām vajag noliekties, noliekties pie zemes, Plūkt puķes, sēt laukus, Vajag zemes, nestāvēšu vairs paceltām rokām: Dodiet man Darbu, pie zemes. – Patiesā cieņā, lasītājs JURIS.””
💘 Sandra Nikolajeva, Ogres Centrālā bibliotēka: “Reiz Bērnu literatūras nodaļā ienāca ģimene – tētis, mamma un bērns. Kamēr bērns rotaļājās spēļu istabā, vecāki klusajā lasīšanas zonā ērti uz paklājiņa ļāvās ļoti romantiskai masāžai un bučām. Gaisā virmoja ne tikai mīlestība, bet arī acīmredzama iekāre. Tā kā tobrīd uz vietas bija vien daži apmeklētāji – bērni, kā bibliotekāres jutāmies patiesi mulsinoši. Palūgt pieaugušajiem cilvēkiem mīlestības izpausmes turpināt citā vietā mums bija kaut kā neērti. Kādu laiku samulsušas romantisko pārīti paturējām redzeslokā. Viss beidzās ar to, ka “aizmirstais” bērns sāka darīt blēņas, un mums bija jālūdz mammu un tēti iesaistīties. Lieki piebilst, mīlestība turpinājās arī nākamajā telpā, līdz romantiskā noskaņojumā trijotne devās mājup.
💘 Otrs novērojums. Janvāra vakarā pirms bibliotēkas slēgšanas pie ārdurvīm pamanījām rosīšanos, pa attālumu pētījām, kas tur notiek, līdz sapratām, ka ļoti iemīlējies pārītis pie bibliotēkas iespējams bija sarunājuši satikties, vai arī devās uz bibliotēku, bet līdz ienākšanai ēkā tā arī nemaz netika. Skūpsts bija tik ilgs, ka varētu uzstādīt rekordu “ilgākais skūpsts pie bibliotēkas”.”
Priecīgu Valentīna dienu!
Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv