Taču tās nemaz nav bibliotēkas darbinieku “paslēpes” ar grāmatām vai lasītājiem. Lai taptu skaidrāks, kāpēc tā notiek, sniegšu nelielu ieskatu elektroniskā kataloga tapšanas un veidošanas aizkulisēs.

 

Daudzus gadu desmitus bibliotēka dzīvoja uz kartīšu katalogiem. Katrai grāmatai, laikrakstam, skaņu platei vai attēlam bija sava kartīte (iedomājieties, cik daudz kartīšu vajag 4 miljoni vienību lielam bibliotēkas krājumam!). Taču 20. gadsimta deviņdesmitajos sākās interneta ēra, kas visu sagrieza kājām gaisā. Tā, protams, bija attīstība pozitīvajā virzienā, taču vienlaikus nesa līdzi arī milzum daudz neskaidrību un problēmu, ņemot vērā nacionālās bibliotēkas krājuma apmērus. Bija jāsāk domāt – kā visu to informāciju, kas ir uz kartītēm, pārvērst elektroniskā formā un padarīt izmantojamu.

 

Elektronisko katalogu sākām veidot 1995. gadā, taču toreiz sistēma vēl neļāva atrādīt ievadītos datus tādā formā, lai lietotāji tos varētu izmantot. Tāpēc bija paralēli jāveido arī kartīšu katalogi, kurus beidzām veidot tikai 2000. gadā, kad LNB un citas  Latvijas valsts nozīmes  bibliotēkas pārgāja uz ALEPH bibliotēku informācijas sistēmu (tā joprojām ir pamatā LNB elektroniskajam un arī Valsts nozīmes kopkatalogam).

 

Savukārt 2005. gadā, sākot  esošo LNB kartīšu katalogu pārveidošanu elektroniskā  formā jeb digitalizēšanu, mēs secinājām, ka bibliotēkas krājumos iekļautais milzīgais  resursu  apjoms, prasīs ļoti daudz laika, darba un līdzekļu, lai pilnīgi visi kartīšu katalogi tiktu digitalizēti vienā piegājienā. Bija  jāizvēlas prioritātes – ko digitalizāt vispirms un kas var pagaidīt. Un mēs definējām šādas prioritātes:

 

1) literatūra, kas LNB jaunā ēkā būs brīvā pieejā (katrs pats varēs pieiet pie plaukta un sameklēt vajadzīgo grāmatu)

 

2) Latvijā izdotie resursi.

 

Definējuši prioritātes, šo izdevumu bibliogrāfisko aprakstu konvertēšanu elektroniskajā katalogā mēs sākām 2007. gadā.

 

Šobrīd var teikt, ka LNB  elektroniskajā katalogā  ir iekļauti visu to resursu  (izņemot rokrakstu, seniespiedumu un atsevišķu sīkdarbu un attēlizdevumu veidu) bibliogrāfiskie apraksti latviešu valodā un svešvalodās, kas bibliotēkas krājumā  ienākuši, sākot no 1994. gada. Bibliogrāfiskie apraksti krievu valodā – no 2000. gada. Elektroniskais katalogs visu laiku tiek papildināts ar biežāk pieprasīto agrākajos gados saņemto izdevumu bibliogrāfiskajiem aprakstiem visās valodās. Tāpat arī atrodami visi apraksti izdevumiem latviešu valodā, kuru autori vai nosaukumi sākas ar alfabēta burtu A līdz burtam K (ieskaitot). Arī LNB jaunajā ēkā brīvpieejā  plānoto izdevumu aprakstu  lielākā daļa ir jau atrodami elektroniskajā katalogā. Turpinām  strādāt, neskatoties uz krasi ierobežotiem resursiem  un samazināto darba laiku (strādājam tikai 4 dienas nedēļā) un ceram, ka līdz tam, kad pārcelsimies uz jauno ēku, šis uzdevums būs pabeigts.

Vienlaicīgi ar šīm prioritātēm sākām arī bibliotēkas  alfabētiskā kartīšu kataloga atsevišķu daļu skenēšanu. Pašlaik pieejami:

  • Grāmatu krievu valodā alfabētiskais katalogs (1800-2000 )
  • Nošu alfabētiskais katalogs (līdz 2008).

 

Tuvākajā laikā sāksim skenēt Grāmatu angļu valodā alfabētisko katalogu un plānojam uzsākt arī Grāmatu franču valodā un vācu valodā alfabētisko katalogu skenēšanu.

 

Ceram, ka līdz darba sākšanai LNB jaunajā ēkā lietotājiem būs pieejami internetā arī visi skenētie bibliotēkas publiskie alfabētiskie katalogi, kuros ar tīmekļa lietojumprogrammas palīdzību būs iespējams pārlūkot un meklēt kataloga informāciju.

 

Vēl tikai mazliet jāpaciešas un daļu izdevumu joprojām jāmeklē  kartīšu katalogā, lai gan mēs intensīvi strādājam, lai šo situāciju uzlabotu .