Pirms pieciem gadiem Daugavpilī tika organizētas pirmās kamišibai papīra teātra izrādes bērniem. Kas slēpjas aiz vārda „kamišibai” un kāpēc šī brīnumaina koka kastīte patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem?

Tulkojumā no japāņu valodas „kamišibai” nozīmē „papīra teātris”. Izmantojot kamišibai teātri, bibliotekārs ilustrē savu stāstu ar mainīgiem attēliem, kas ir ievietoti skatuvei līdzīgā ietvarā. Stāstīšana un priekšā lasīšana ar kamišibai papīra teātra palīdzību dod bibliotekāram iespēju uzturēt kontaktu ar lasītājiem un iesaistīt auditoriju sarunā par dzirdēto un redzēto.

2015. gadā es piedalījos pieredzes apmaiņas braucienā uz Magdeburgas Centrālo bibliotēku, kur iepazinos ar dažādām aktivitātēm, ko bibliotēka piedāvā saviem mazajiem apmeklētājiem: speciālajām grāmatām lasīšanai priekšā, bilžu grāmatu kino un kamišibai teātri.

 

 

 

 

 

 

Atgriežoties darbā, izstāstīju kolēģēm par papīra teātra priekšrocībām lasīšanas un stāstīšanas pasākumu organizēšanā. Iedvesmojoties no jauniegūtām zināšanām, bērnu nodaļas bibliotekāre Jeļena Panteļejeva izveidoja kamišibai teātri no konfekšu kārbas, un Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas ietvaros tika organizēta literārā pēcpusdiena, kuras laikā tika lasīti zviedru rakstnieces Rūses Lagerkrāncas grāmatas „Mana laimīgā dzīve” fragmenti. Pēc pasākuma tika atzīmēts, ka lasīšana, izmantojot šo metodi, izraisīja bērnos neviltotu interesi par grāmatu, kā arī tas ir bijis neparasts uzmanības piesaistīšanas piedzīvojums gan bērniem, gan bibliotekāriem.

Tika pieņemts lēmums iegādāties īsto kamišibai teātra ietvaru un stāstījumu attēlus A3 formātā. Latvijā to izdarīt nebija iespējams, tāpēc viss nepieciešamais tika pasūtīts Vācijā. Tika iegādātas trīs pasakas, kas bija piemērotas bibliotēkas aktīvākajiem literāro pasākumu apmeklētājiem – pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem: Susanne Brandt, Benno Bär (pasakas „Lācēns Benno” mērķauditorija ir 2-6 gadīgi bērni), Elisabeth Wagner, Quacki, der kleine freche Frosch (pasakas „Kvaki, ziņkārīgs vardulēns” mērķauditorija ir 2-6 gadīgi bērni), tautas pasaka „Das Rübchen”(Rācenis) bērniem vecumā no 2 gadiem.

2016. gada sākumā Latgales Centrālās bibliotēkas filiālē Ceriņu bibliotēkā tika ievesta jauna literāro pasākumu forma pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – kamišibai teātris bibliotēkā. Divu gadu laikā tika organizēti popularizēšanas pasākumi ģimenēm, pirmsskolēniem un jaunākā skolas vecuma bērniem. Kopš 2018. gada papīru teātris tika izmantots kā palīglīdzeklis literāro pasākumu veidošanā: LCB lasītveicināšanas programmā „Skaistā vasara bibliotēkā”, Bibliotēku nedēļā, īstenojot projekta “Mūsu mazā bibliotēka” aktivitātes vai plānojot programmas “Grāmatu starts” rotaļnodarbības.

Piemēram, radošajā darbnīcā bibliotekāri kopā ar čaklākajām bērnu nodaļas lasītājām izveidoja kamišibai papīra teātri pēc slovēņu rakstnieces Majdas Korēnas grāmatas „Uzvāri man pasaciņu!” motīviem. Vēlāk, izdevniecības „Liels un mazs” lasītveicināšanas programmas „Mūsu mazā bibliotēka” ietvaros, Daugavpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem tika novadīta lasīšanas stunda „Gardās pasaciņas”.

2019. gadā par godu izcilā latviešu pasaku meistara Kārļa Skalbes 140 gadu jubilejai pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi tika aicināti piedalīties bibliotekārajā stundā “Pasaka par pelīti”. Izmantojot kamišibai teātri, bērni tika iesaistīti Kārļa Skalbes pasakas lasīšanā un tās notikumu apspriešanā.

Priekšā lasīšanai un attēlu izveidei tika izmantotas arī bibliotēkas krājumā esošās grāmatas – pasakas, enciklopēdijas, dzejoļu grāmatas. Attēli tika veidoti no krāsaina kartona A3 formātā, nolietotiem kalendāriem, žurnāliem, no krāsaina papīra. Jāatzīmē, ka lielu atbalstu attēlu veidošanā sniedza pusaudži, kuri paši zīmēja ilustrācijas un rakstīja scenārijus kamišibai teātrim.

Kamišibai papīru teātris ir ļoti efektīva metode lasīšanas veicināšanā, jo mēs ne tikai iepazīstinām mazos lasītājus ar brīnumu pilno grāmatu pasauli, bet arī mudinām bērnus un viņu vecākus iesaistīties lasīšanas un satura veidošanas procesā. Bērni izrāda interesi par grāmatām un to varoņiem, mācās stāstīt un aprakstīt notikumus, savukārt vecāki aktīvāk apmeklē bibliotēku ar savām atvasēm, lai paņemtu grāmatas lasīšanai uz mājām vai piedalītos bibliotēkas norisēs un aktivitātēs.

Kamišibai teātrim ir plaša izglītojošā vērtība, kas nodrošina bērnu valodas un domāšanas attīstību, veicina radošumu, stiprina bērnu un pieaugušo mijiedarbību, attīsta valodas izjūtu, kas ir pamats runas un saziņas kultūras veidošanai. Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka kvalitatīvu pasākumu nodrošināšanai stāstniekam vai bibliotekāram jāattīsta zināšanas un prasmes pedagoģijā, psiholoģijā un izteiksmīgas runas veidošanas jautājumos, kā arī jābūt mākslinieka dotībām un noteikti jāmīl literatūra!

 

Izmantotie informācijas avoti:

1. Christine Hagemann, Kamishibai: Türen auf fürs freie Erzählen im Kindergarten und in der Grundschule. https://www.backwinkel.de/blog/kamishibai/
2. Benno Bär. Kamishibai Bildkartenset. Entdecken – Erzählen – Begreifen: Bilderbuchgeschichten. (Bilderbuchgeschichten für unser Erzähltheater). https://www.amazon.de/
3. Quacki, der kleine freche Frosch. Eine Klanggeschichte – Bildkarten für unser musikalisches Erzähltheater. https://www.amazon.de/
4. Das Rübchen – Bildkarten für unser Erzähltheater. Entdecken. Erzählen. Begreifen. Kamishibai Bildkartenset. https://www.amazon.de/

 

Informāciju sagatavoja:

Tatjana Zahare
Latgales Centrālās bibliotēkas filiāles
Jaunbūves bibliotēkas vadītāja
Tālr.: 65438173
e-pasts: tatjana.zahare@lcb.lv