Nenoliedzami, ka izglītojošā darbība visdažādākajās izpausmēs un nopietnības pakāpēs bibliotēkās notiek arvien vairāk, tātad bibliotēkās ir kāds vai kādi, kas šim uzdevumam velta visu savu darba laiku vai nozīmīgu daļu no tā. Amatu nosaukumi šiem cilvēkiem ir vai varētu būt, droši vien, visdažādākie – izglītības speciālists, vecākais bibliotekārs, pedagogs, mācību centra vadītājs u. c. Vienkāršiem vārdiem varam teikt, ka tas ir bibliotekārs–izglītotājs – cilvēks, kas sava bibliotekāra darba ietvaros mēdz īstenot arī izglītojošas norises. Bet diskusijas vērts ir jautājums par konkrētu jaunu amatu bibliotēkā un/ vai tam atbilstošu profesiju, kuru, ņemot piemēru no muzeju nozares, varētu dēvēt par bibliotēkpedagogu (turpmāk – BP) vai bibliotēkandragogu (izglītotāju, kas strādā ar pieaugušo auditoriju).

Lai gan BP varētu interpretēt arī šaurākā nozīmē kā bibliotekāru, kas pārzina vispārējās izglītības saturu un piedāvā tādus pakalpojumu un bibliotēkas resursus, kas atbalsta šī satura mācīšana procesu skolā (piemēram, zina, kurā klasē kurā mācību jomā vai priekšmetā ko māca: brīdī, kad skolā māca par Otro pasaules karu, piedāvā skolotājam vai skolēnam daiļliteratūru, kurā aprakstīts šis vēstures periods), šajā rakstā uz BP skatīšos plašāk. Angļu valodā dažādos avotos tiek lietots koncepts “teacher-librarian”, kura amatu raksturo aptuveni šāda “formula”: kvalificēts bibliotekārs + treniņš, pieredze un iemaņas izglītošanā un mācīšanā. Šajā gadījumā ar “kvalificēts” (certified) saprotams, ka ir iegūta izglītība bibliotēku nozarē, bet to varētu aizstāt arī ilgstoša profesionālā pieredze darbā bibliotēkā. Šajā “formulā” svarīgi, ka tieši šis ir nosaukts kā pirmais – zināšanas par bibliotēku darbu ir primārās (kas šo speciālistu atšķir no muzeja, pirmsskolas, sporta u. c. pedagogiem). Citiem vārdiem sakot, ja muzejpedagogs veido muzeja izglītojošo piedāvājumu, balstoties uz muzeja krājumu un izstādēm, tad bibliotekāram-izglītotājam primāri jāveido piedāvājums, iesaistot un izmantojot to, kas unikāls bibliotēkai – tās krājums, resursi un kultūras mantojums. Bibliotēka var fokusēties uz tādu izglītojošo darbību, kas atbalsta mūžizglītību, kompetenču izglītību, kā arī informācijpratības, medijpratības un digitālās pratības, un lietpratības kopumā stiprināšanu.

Bibliotekāro izglītību šim cilvēkam papildina treniņš (jeb iegūta pieredze, attīstītas iemaņas) tieši izglītojošajā darbā, kas var būt gan iegūta formāla izglītība (piemēram, bakalaura grāds pedagoģijā) vai sertifikāts par tiesībām veikt pedagoģisko darbību, vai jebkādā citā veidā nemitīgi uzkrāta pieredze, iegūtas un papildinātas zināšanas un attīstītas prasmes izglītības jomā. Abas komponentes ir vienlīdz svarīgas.

Avotos, kas raksturo “teacher-librarian”, tiek minētas ne vien tālāk rakstā nosauktās, arī uz BP attiecinātās, funkcijas, bet arī izceltas tādas funkcijas un kompetences kā:

  1. Bibliotēkas krājuma veidošana un papildināšana, lai tajā iekļautu tādus dokumentus un resursus, kas palīdz īstenot izglītojošo darbību bibliotēkā un atbalsta izglītības nozari (piemēram, dokumenti ar saturu par mūžizglītības kompetencēm);
  2. Informācijpratības pārzināšana un informācijas pakalpojumu sniegšanas spēja (kas ir visu bibliotēkas pakalpojumu pamatā);
  3. Digitālo tehnoloģiju brīva pārvaldīšana – šim bibliotekāram būtu jāspēj konsultēt pedagogi un andragogi par IKT un digitālo platformu, rīku lietošanu.

Tātad BP darba lauks jeb galvenās darbības jomas un funkcijas būtu šādas: pirmkārt, BP pats ir izglītotājs bibliotēkā. Tas nozīmē, ka BP pats vada dažādas nodarbības, kā arī spēj tās organizēt un par to spēj konsultēt citus, pārzina mācību metodes un rīkus, arī tehnoloģijas. Otrkārt, šis cilvēks ir arī partneris citos izglītības procesos, palīdzot veidot mācību procesu, piemēram, konsultējot citus reģiona bibliotekārus vai atbalstot skolotājus skolā.

BP ir arī bibliotēkas īstenoto izglītības programmu veidotājs un sagatavotājs, kā arī vispār bibliotēkas izglītojošās darbības virzītājs, aktivitāšu satura veidotājs, pētītājs, tendenču noteicējs, attīstības plānu veidotājs, resursu plānotājs. Būtībā BP ir līderis bibliotēkā izglītojošās darbības jomā, kas sadarbojas ar pārējiem bibliotēkas darbiniekiem un arī ārpus bibliotēkas, lai ieceres īstenotu un virzītu. Būtiska sastāvdaļa ir arī vietējās kopienas jeb lietotāju vajadzību izpēte un apzināšana, lai veidotu atbilstošus pakalpojumus. Darbs ietver arī mācību vecinošas bibliotēkas vides veidošanu, var iekļaut arī projektu izstrādi izglītības jomā, kā arī bibliotēkas izglītojošās darbības popularizēšanu. Liela daļa funkciju, protams, ietver ciešu sadarbību ar kolēģiem un vadību. Diskutējams ir jautājums, cik lielā mērā šim speciālistam būtu jāveic arī “ikdienas” bibliotekāra darbi un pienākumi (piemēram, grāmatu izsniegšana), vai tomēr būtu jāstrādā tikai izglītošanas jomā.

Kopumā varētu teikt, ka šim speciālistam jābūt izpratnei par izglītības veidiem un izglītības sistēmu valstī, arī izglītības saturu kopumā (piemēram, kurā klasē ko māca, kādas tēmas apskata), jāspēj veidot neformālās izglītības piedāvājumu tā dažādās formās, kā arī jāveido atbilstošu vidi un materiāltehnisko nodrošinājumu bibliotēkā. Būtu jābūt izpratnei arī par nodarbību sagatavošanu un vadīšanu un izglītības programmu licencēšanu. Izglītības aktivitāšu nodrošināšana bibliotēkā ne vienmēr nozīmē pašiem vadīt nodarbības – BP jāspēj arī piesaistīt citus specialistus (ekspertus, vieslektorus) un sadarboties ar tiem, lai sasniegtu izvirzītos mācību rezultātus (ko nodarbības dalībnieks zinās, pratīs pēc nodarbības, kā nodarbība ietekmēs viņa zināšanas, tālākās rīcības un dzīvi kopumā).

Tādējādi varam secināt, ka cilvēks, kas strādātu šādā BP amatā, ir ieguvis noteiktu zināšanu un izglītību kopumu, kas iegūtas dažādās kombinācijās, taču pamatā būtu šāda “formula”: formāla izglītība bibliotēku nozarē + izglītība un prasmes izglītošanā (var nebūt formālā izglītība). Ideālā gadījumā šis speciālists mācījies izglītības programmā, kur abas šīs lietas ir apvienotas. Ir valstis, kurās bibliotēku nozares augstākās izglītības studiju ietvaros tiek piedāvāts padziļināts kurss tieši izglītojošajā aspektā. Latvijā gan pagaidām tieši šādas iespējas nav, taču izglītojošā darbība arvien vairāk kā temats parādās dažādās bibliotekāriem paredzētās izglītības programmās. Taču atsevišķas bibliotēkpedagoga profesijas un tai atbilstošas izglītības programmas pagaidām Latvijā nav.

Šobrīd cilvēki, kas strādā par bibliotekāru–izglītotāju, kompetences attīsta paši. Kaut arī nozarē nav konkrēti definēti profesionālās kompetences, kritēriji izglītojošā darba veicējiem, saprotams, ka šāda amata pārstāvim ir svarīgi uzlabot un papildināt savas kompetences (izglītotāja profesionālā kompetence ir zināšanu, spēju un pieredzes kombinācija, spēja zināmo un pieredzēto pielietot konkrētajā situācijā). Kādas ir BP nepieciešamās kompetences?

Izglītotāja (bibliotēkā) profesionālā kompetences ietver, pirmkārt, zināšanas par tēmu un saturu, kuru iekļauj nodarbībā, un, otrkārt, vispārējas zināšanas par pedagoģiju un andragoģiju, taču arī daudzas citas kompetences. Nosaukšu vairākas no tām: informācijas analīzes un sintēzes spējas; prasme lietot zināšanas praksē un vēlme ar tām dalīties; prasme strukturēt informāciju, lai veidotu nodarbību vai izglītības programmu; plānošanas prasmes; komunikācijas un valodu prasmes; digitālās prasmes; mācīšanās un pētīšanas prasme; elastīgums; empātija un tolerance; radošums; spēja risināt problēmas un spēja reflektēt (par sevi un citiem); prasme uzstāties.

Papildinoši varam minēt arī tādus aspektus kā līderība un spēja uzņemties atbildību; prasme strādāt komandā un patstāvīgi; vēlme sasniegt rezultātus; spēja veidot labvēlīgu mācību vidi. Mūsdienās noder arī spēja strādāt starptautiskā kontekstā un veidot projektus.

Protams, ka katram izglītotājam, neatkarīgi no viņa pieredzes, ir savs stils, pieeja procesam. Un ne visiem piemitīs viss augstāk nosauktais – ideālu izglītotāju nav, mēs visi nemitīgi mācāmies un attīstāmies. Ikviena izglītotāja spējas un talants attīstās pakāpeniski – sākam ar pirmo mazo soli un ejam uz priekšu. Esam vienmēr ceļa vidū, nemitīgi analizējot savus panākumus un neveiksmes, lai varam uzlabot sava darba kvalitāti. Turam atvērtu prātu, esam zinātkāri un baudām mācību procesu.

Pati galvenā BP īpašība būtu gatavība pedagoģiskajai vai andragoģiskajai darbībai. Jo patiesībā nav tik svarīgi, vai bibliotekāram ir maģistra grāds pedagoģijā vai viņš pats entuziastiski studē avotus par šo tēmu, vai arī tikai praktiskajā pieredzē ir ieguvis prasmes, “simtreiz” ejot auditorijā. Galvenais, ka viņš ir sagatavojies procesam (sagatavojis sevi, saturu, materiālus, vidi).

*E-grāmata tikko publicēta un lasāma šeit.

Ilustrāciju autore: Laura Lukeviča

Rakstu sagatavoja:
Agnese Pašāne
Kompetenču attīstības centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
agnese.pasane@lnb.lv
macies.lnb.lv