“Kad internetu lieto tu, atceries par drošību!” Atskats uz semināru bibliotekāriem par pirmsskolas vecuma bērnu digitālo drošību 

Medijpratība pirmsskolas vecuma bērniem paredz īpašu un niansētu pieeju interneta lietošanas jautājumu aktualizēšanā un izpratnē. Semināra laikā bibliotekāriem tika sniegta iespēja uzzināt vairāk par medijpratību konkrētajai auditorijai. Seminārs tika rīkots ar mērķi praktiski atspoguļot pētījumā balstītus datus par medijpratību pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī informēt bibliotekārus par pieejamajiem resursiem, kurus ikviens var izmanot, lai pirmsskolas vecuma bērniem mācītu medijpratību, kā arī lai informētu viņu vecākus par drošību internetā.

Semināru atklāja Madara Freivalde, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra (LNB BAC) nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem, pastāstot par to, kā bibliotēku darbinieki līdz šim ir īstenojuši medijpratības aktivitātes pirmsskolas vecuma bērniem, un minēja, ka galvenokārt tiek īstenota individuāla pieeja – sarunu veidā ar bērniem un viņu vecākiem.

Lāsma Trofimova, Tet sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas daļas direktore, iepazīstināja ar Tet un “Norstat Latvija” 2022. gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem. Aptaujā piedalījās gandrīz 300 pirmsskolas un sākumskolas iestāžu pedagogi un 1000 vecāki (500 ar bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadiem un 500 ar bērniem vecumā no 8 līdz 12 gadiem).

Aptaujā noskaidrots, ka:

• gandrīz pusei bērnu (45%) vecumā no 4 līdz 7 gadiem ir sava digitālā ierīce. Visbiežāk tas ir viedtelefons (4–7 gadu vecumā – 35% bērnu; 8–12 gadu vecumā – 92% bērnu), planšete (attiecīgi 20% bērnu un 27% bērnu) un dators (5% un 40%);
• 81% bērnu vecumā no 4 līdz 7 gadiem ir pieejams interneta pieslēgums;
• internetā bērni pavada vidēji 1–2 stundas katru darba dienu; brīvdienās šis laiks ir ilgāks • Bērnus internetā visvairāk piesaista video saturs – 62% bērnu (4–7 gadu vecumā) skatās raidījumus, seriālus, filmas; 55% – skatās video; 52% – spēlē spēles;
• 99% pedagogu uzskata, ka digitālās tehnoloģijas bērniem palīdz iegūt mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību;
• pirmsskolas vecuma pedagogi bērnu digitālo pratību novērtē ar 6 ballēm;
• gan vecāki, gan pedagogi atzīst, ka bērnu digitālā drošība ir apdraudēta;
• vecāki un pedagogi uzskata, ka “par drošību internetā jāsāk runāt jau 4 līdz 7 gadu vecumā”, proti, tiklīdz bērns sāk lietot digitālās ierīces;
• vecākiem un pedagogiem ir nepieciešams atbalsts bērnu digitālās drošības veicināšanā.

Aptaujas un sarunu ar ekspertiem rezultātā Tet sadarbībā ar drossinternets.lv izveidoja Tet drošība skoliņu 4 līdz 7 gadus veciem bērniem, kurā ir pieejamas 8 izglītojošas sērijas par bērnu drošību internetā. Katra sērija ir veltīta vienai noteiktai tēmai un to papildina dažādi radoši materiāli, kas, darbojoties kopā ar pieaugušajiem, palīdz labāk apgūt sērijā apskatīto tēmu. Visi materiāli ir pieejami bez maksas ikvienam interesentam, tāpēc tie izmantojami gan nodarbībās skolās un bibliotēkās, gan piedāvājot bērniem interesantas un vērtīgas aktivitātes, kas veicamas mājās kopā ar vecākiem. Iespēja materiālu izmantot arī bērnam pazīstamā mājas vidē ir ne mazāk svarīga, jo arī vecāki tiek aktīvi aicināti ikdienā nodot bērniem zināšanas par drošību internetā, tā liekot pamatus veiksmīgai medijpratības pilnveidei nākotnē.

Liene Valdmane. Foto no LNB BAC arhīva

Tet skoliņas publicitātes plakāts

Semināra otrajā daļā Liene Valdmane, Drošsinternets.lv izglītības darba vadītāja, pastāstīja par medijpratību un to, kā praktiski izmantot pieejamos izglītības resursus.

Mūsdienu dzīve bez medijpratības ir grūti iedomājama. Medijpratību var mācīt jēgpilni tikai tad, ja paši esam pārliecināti, ka tas ir svarīgi. Mūsu uzskats par to, cik medijpratība ir nozīmīga, ir tikpat svarīgs kā mūsu iemaņas medijpratībā un zināšanas, kā īstenot mediju izglītību. Medijpratības pamatā ir kritiskā domāšana, spēja analizēt, vērtēt to, kas notiek apkārt, un zināšanas par pasauli. Sākam ar sevi, saprotam, cik daudz mēs zinām. Ja labi izpratīsim medijpratības būtību, tikai tad varēsim sniegt savas zināšanas citiem.

Medijpratība ir process, ar kuru ir jāstrādā nepārtraukti. Viena semināra noklausīšanās vēl nenozīmē, ka cilvēks uzreiz izprot medijpratības būtību un pratīs to ikdienā pielietot. Ir jādarbojas praktiski – trenējoties, izglītojoties un pilnveidojoties. Par medijpratību var runāt visur – mājās, izglītības iestādē, bibliotēkā un pat mežā. Tieši mežs ir tā vieta, kur Tet skoliņa veidoja video ierakstus, kurā bērni pārrunā tēmas par un ap medijpratību un drošību internetā.

Medijpratība valsts pamatizglītības standartā ir atrodama digitālās pratības sadaļā. Digitālā pratība vairāk pievēršas tam, kā tehnoloģijas lietot, taču medijpratības kontekstā tiek vairāk runāts par saturu un mūsu rīcībspēju sabiedrībā. Svarīgi atcerēties, ka datoru lietošana vien vēl nenozīmē medijpratības attīstību. Ja medijpratībai netiek piešķirta svarīga loma, pastāv augsts risks: sākot no demokrātijas apraudētības līdz konkrētām situācijām, kad uzķeramies uz viltus ziņām, vai tieši pretēji – vairs neticam pilnīgi nekam, ko raksta mediji.

OECD mācīšanās kompasu 2030 veido zināšanas, prasmes, attieksmes, vērtības, tikumi – viss, kas tiek iedots izglītības procesā un ko pēc tam var izmantot dzīvē.

Interneta drošības riski 4 līdz 7 gadus veciem bērniem:

• satura riski. Ja bērns ir apguvis ierīču lietošanu, tas vēl nenozīmē, ka spēs izvērtēt saturu, ko patērē. Vecākam ir jākontrolē, ko viņa atvase internetā skatās, jo bērns var sastapties ar vecumam neatbilstošu saturu. Esam klātesoši un pieejami bērnam, lai pārrunātu saturu, un aicinām bērnu runāt par sajūtām, ja internetā ir redzēts kas nepatīkams;
• kontakta riski. Ietver bērnu saskarsmi ar cilvēkiem, kurus viņi nepazīst, vai ar pieaugušajiem, kas tiešsaistē uzdodas par bērniem. Bieži vien tas notiek, spēlējot tiešsaistē spēles;
• uzvedības riski. Bērns var nodarīt pāri citiem vai bērnu pašu kāds var sāpināt. Piemēram, bērns izdzēš spēles profilu māsai/brālim, jo pats ir zaudējis. Spontānas darbības var radīt negatīvas sekas. Bērniem ir pieeja vecāku saglabātajiem konta numuriem telefonu aplikācijās. Bērniem ir jāizstāsta, ka nav jāapstiprina paziņojumi, kurus viņš nesaprot, jo citādi var iegādāties vai abonēt dažādas dārgas aplikācijas un radīt finansiālos zaudējumus;
• līguma riski. Pirms apstiprināt informāciju, tā ir jāizlasa, citādi var gadīties nejauši piereģistrēties kādā maksas platformā, nodot savus personas datus sistēmām, kuras tos var pēc tam pretlikumīgi izmantot.

Kas būtu jādara, lai neīstenotos iepriekš minētie riski?

• Jābūt klātesošam, jāizrunā interneta drošības jautājumi, jāpārrunā iespējamais saturs, kādu bērns var nejauši redzēt internetā, un kā izvairīties no nevēlama satura skatīšanās. Jāieklausās bērnā, ja viņam ir kādi jautājumi un sajūtas par pieredzēto internetā. Bērnam ir jāiemāca analizēt informāciju, tāpēc ļaujiet uzdot jautājumus un mudiniet, lai bērns pats pastāsta, ko internetā ir atradis utt.
• Ir jābūt labam paraugam bērnam: pieaugušie var ierobežot ierīču lietošanu mājās/bibliotēkā.
• Jāiemāca bērnam izvairīties no pirkumiem tiešsaistē, neapstiprināt ziņojumus, kurus neizprot utt.
• Vairākkārt jārunā un jāatgādina bērnam par atbilstošu uzvedību tiešsaistē – jābūt pieklājīgam ne tikai reālajā vidē, bet arī tiešsaistē.

Par šīm tēmām ir jārunā nepārtraukti (jo īpaši ar pirmsskolas vecuma bērniem), un katrā bibliotēkas nodarbībā ir jābūt klātesošai medijpratībai, lai atgādinātu bērniem par to, kā iegūtā informācija ir jāapstrādā un kā ir jāmācās analizēt un saprast, kas no iegūtās informācijas ir vērtīgs un noderīgs. Tet skoliņas materiālu klāsts ir apjomīgs, tāpēc bibliotekārs pats var izdomāt, ko no tiem izmantot. Materiāli piedāvā iespējas darboties radoši, jo ir doti papildus jautājumi, kā pārrunāt ar bērnu katru konkrēto tēmu. Ja vecāki šo darīs mājās, tad bibliotekārs jau pēc tam varēs tēmu bērnam mācīt daudz padziļinātāk.

Drošāka interneta centra tīmekļvietnē ir pieejami arī citi vērtīgi resursi – Vaifija interneta alfabēts, Aitu dzīve un citi.

Dodiet bērniem iespēju paust savu viedokli, paskaidrot, kāpēc viņš šobrīd domā tieši tā – vai tas ir viņa viedoklis vai kāda cita? Iespēja bērnam izteikties var būt pirmie soļi, kā pastāstīt par medijpratību un tās nozīmīgumu.

Mūsdienās interneta vide ir dabiska pirmsskolas vecuma bērniem. Nebiedējam viņus, bet gan mēģinām ieinteresēt par šo vidi, parādot, ka tā ir droša un ko no tās var iegūt.

Domājam ne tikai par bērnu, bet arī par savu digitālo drošību!

Drošāka interneta aktivitāšu norise turpinās visu februāra mēnesi un tās ir apkopotas vienkopus Latvijas kartē.

Tiešsaistes semināra izvērtējums

Tiešsaistes seminārā piedalījās 250 bibliotekāri no visas Latvijas. Daļa bibliotekāru atzina, ka līdz šim nebija runājuši par medijpratību ar pirmsskolas vecuma bērniem, jo īsti nebija skaidrs, kā to labāk darīt. Šis seminārs bija lielisks sākuma punkts, lai gūtu iedvesmu un arī savā bibliotēkā sāktu pasniegt medijpratības nodarbības šai auditorijai un viņu vecākiem*.

Atsauksmes no semināra dalībniekiem:

“Pietiek pētīt vidi, vajag sākt rakt! Jeb līdz šim es vairāk esmu klausījusies un mazliet baidījusies pati darboties ar bērniem un jauniešiem, jo šķita, ka neesmu spēcīga šai jomā, bet… laikam vajag sākt darboties, un tikai tā varēs uzzināt, cik esmu kompetenta un kas vēl jāmācās.”

“Paldies! Ļoti iedvesmojoši un darboties rosinoši. Materiāli ļoti daudzveidīgi un izglītojoši!”

“Prieks, ka tiek piedāvāti uzdevumi, kā runāt un darboties ar bērniem par medijpratību, neizmantojot pašas ierīces. Liels paldies!”

Semināra video ieraksts ir pieejams šeit.

*Nākamajā dienā pēc semināra Ventspils bibliotēkas Facebook profilā tika publicēta informācija, ka, sākot ar marta mēnesi, Ventspils Bērnu bibliotēka piedāvās medijpratības nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem. Lai izdodas!

Kopsavilkumu sagatavoja:

Madara Freivalde, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem (madara.freivalde@lnb.lv)

Lāsma Trofimova, Tet sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas daļas direktore

Liene Valdmane, Drošsinternets.lv izglītības darba vadītāja

Emīls Rotgalvis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratibas nozares eksperts (emils.rotgalvis@lnb.lv)