Kad grāmatas nāk pie tevis: mobilo bibliotēku veidotāji Latvijā un pasaulē par misijas apziņu, grūtībām un prieku
Nogādāt grāmatas tur, kur tās ļoti gaida, ir iedvesmojošs, bet arīdzan grūts darbs. Bibliotēku portāls sazinājās ar astoņām mobilajām bibliotēkām Latvijā un pasaulē, lai uzzinātu vairāk par piedāvātajiem pakalpojumiem, izaicinājumiem un prieku, ko šāds darbs sniedz.
Mobilo bibliotēku veiklās kājas aug no “pieejamības” kā svarīgas bibliotēku funkcijas. Grāmatas ir lasāmas bez maksas. Bibliotēkas ir atvērtas pilnīgi visiem. Bet vietās, kur līdz bibliotēkai ir jāmēro garāks ceļš, laimīgos gadījumos un pateicoties uzņēmīgiem cilvēkiem, rodas mobilās bibliotēkas.
“Mēs aizvedam saviem lasītājiem pasauli,” saka Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne. Tieši Ogrē pirms 25 gadiem darbu sāka Latvijā pirmais bibliobuss – autobuss ar šoferi, bibliotekāru un grāmatām, kas regulāri mēro ceļu pie lasītājiem.
Mobilo bibliotēku vēsture aizsākās 19. gadsimta beigās ASV, kad grāmatas uz attāliem lauku reģioniem veda zirgu vilkti rati. Ceļojošās bibliotēkas gadsimtu gaitā ir pārvietojušās visdažādākajos veidos. Grāmatas ved velosipēdi, vilcieni, laivas, automašīnas un autobusi, kā arī ēzeļi, ziloņi, kamieļi, zirgi.
Nogādāt grāmatas tur, kur tās ļoti gaida, ir iedvesmojošs, bet arīdzan grūts darbs. Portāla intervijā Galapagu salu bibliotekārs Edgardo Sivaljero stāsta par to, kā vadā grāmatu koferi no salas uz salu ar laivu, cieš no jūrasslimības un baidās no haizivīm. Tomēr nekas neaizstāj prieku, redzot, kā vairāki bērni grāmatu paņem rokās pirmo reizi.
Latvijas Bibliotēku portāls sazinājās ar astoņām mobilajām bibliotēkām Latvijā un pasaulē, lai uzzinātu vairāk par piedāvātajiem pakalpojumiem, izaicinājumiem un prieku, ko šāds darbs sniedz.
Par Ogres Centrālā bibliotēkas Bibliobusu stāsta bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne; par Grobiņas filiālbibliotēkas Bibliobusu – filiālbibliotēkas vadītāja Dina Paegle; par Siguldas novada bibliotēkas grāmatu piegādes veidu “Velo bibliotēku” stāsta bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Iveta Hamčanovska; ar Zaķu mammas Grāmaferi iepazīstina Bauskas Bērnu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Zandere; uz biedrības “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” iztēlotā klāja aicina Gints Šīmanis; par kopprojektu “Mobilā bibliotēka” stāsta Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības (RVNB) “Redzi mani” priekšsēdētāja Līga Ķikute. Ceļojot ārpus Latvijas robežām, ar Tallinas Centrālās bibliotēkas grāmatu autobusu Katarina Jee iepazīstina autobusa galvenā speciāliste Annika Marša (Annika Marsh), bet par pasaulē lielāko grāmatu kuģi Logos Hope portālam pastāstīja GBA Ships komunikāciju vadītājs Kens Millers (Ken Miller).
Ogres bibliobuss
“Ogres Centrālās bibliotēkas mobilā filiālbibliotēka jeb Bibliobuss ir viens no mūsu bibliotēkas lielākajiem lepnumiem,” Bibliotēku portālam stāsta Jautrīte Mežjāne. “Jau 25 gadus bibliobuss dodas pie saviem lasītājiem Ogres novada Ogres, Lielvārdes un Ķeguma pilsētu un pagastu teritorijās.” Jautrīte Mežjāne stāsta, ka visi seši bibliobusa maršruti ir rūpīgi izveidoti tā, lai tie aptvertu gandrīz visu novadu. “Ogres novads ir viens no lielākajiem Latvijā gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita, un tieši tāpēc tik būtiski nodrošināt grāmatas un apmeklēt ikvienu lasītāju, doties pie lasītājiem pēc iespējas tuvu viņu dzīvesvietām. Bibliobusa lasītāji zina konkrētas mēneša dienas un laikus, kad baltais grāmatu autobuss gaidāms ciemos.”
Bibliobuss apkalpo Ogres, Lielvārdes un Ķeguma iedzīvotājus 4 maršrutos un Ogres pilsētas iedzīvotājus 2 maršrutos, pavisam 34 pieturvietās. Kopā mēnesī tiek nobraukti ap 700 kilometru. Bibliobusa fondā ir 3175 izdevumi. Grāmatas un citus izdevumus ir iespējams arī pasūtīt no Ogres Centrālās bibliotēkas vai kādas citas novada bibliotēkas. Bibliobusa vēsture sākās 1996. gadā, kad bibliotēka piedalījās un uzvarēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izsludinātajā projektu konkursā. Pirmais Bibliobuss Ogrē ieradās no Norvēģijas un bija Norvēģijas Tautas bibliotēku direktorāta dāvana. 2015. gadā Ogres Centrālā bibliotēka saņēma bibliobusu, ko Ogres novadam dāvāja sadarbības partneris – Žueletūras pilsētas pašvaldība Francijā, bet 2020. gadā bibliotēka ar pašvaldības atbalstu ieguva daudz ietilpīgāku, mūsdienīgāku bibliobusu, kas pirms tam kalpojis Templhofas bibliotēkā Berlīnē, Vācijā.
“Mobilās bibliotēkas pamata pakalpojums ir grāmatu izdošana, turklāt tās iespējams saņemt ne tikai no bibliobusa krājuma, bet pasūtīt no Ogres Centrālās bibliotēkas,” par bibliobusa pakalpojumiem stāsta Jautrīte Mežjāne. “Bibliobusa bibliotekāres un šoferis labi iepazinuši ikvienu lasītāju, zina to mīļākās grāmatas un autorus, ir lasītāji, kuri labprāt lasa jaunākus un vecākus preses izdevumus. Arī tos iespējams saņemt lasīšanai no Ogres Centrālās bibliotēkas krājuma. Visbiežāk šīs satikšanās neaprobežojas tikai ar grāmatu izsniegšanu vai saņemšanu, tās ir sarunas par dzīvi, par pasauli, par notikušo un visu, kas uz sirds. Priecājamies, ka mūsu bibliobuss ir gaidīts ikvienā pieturā.”
Grobiņas bibliobuss
Šogad aprit 13 gadi, kopš Grobiņas novadā pastāvīgi kursē mobilā bibliotēka, kas nodrošina daudzveidīgas literatūras piegādi pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. Grobiņas pagasta filiālbibliotēka Bibliobuss savu darbību sāka 2009. gadā kā dāvinājums no Vācijas Ofenbahas pašvaldības. Bibliobusā tiek nodrošināta lietotāju automatizētā apkalpošana: reģistrācija, literatūras izsniegšana un saņemšana.
Tallinas bibliobuss
Tallinas Centrālajā bibliotēkā ietilpst 17 filiālbibliotēkas, mūzikas un kino zālē, kā arī bibliobuss. Annika Marša Bibliotēku portālam stāsta: “Tallinas Centrālās bibliotēkas biedri var aizņemties grāmatas un audiogrāmatas, avīzes un žurnālus, CD un DVD diskus, sporta ekipējumu, darba un mūzikas instrumentus, e-grāmatu lasītājus, ņemt augu sēklas, kā arī izmantot mūsu inovāciju laboratoriju un šūšanas istabu.”
Katarina Jee mobilā bibliotēka darbojas galvaspilsētas Tallinas robežās. Tas ir pirmais un patlaban vienīgais bibliobuss Igaunijā. Pa Tallinas ielām tas braukā jau kopš 2008. gada, līdz ar ko nākamajā – 2023. gadā bibliobuss svinēs 15 gadus ceļā. Vārds Katarina Jee ir patapināts no igauņu un latviešu izcelsmes autora Augusta Gailīša 1928. gada romāna “Toms Nipernādijs” (Toomas Nipernaadi) varones.
“Bibliobusā ir 4000 vienības visām vecuma grupām,” stāsta Annika Marša. “Kolekcijā ietilpst grāmatas četrās valodās (igauniski, krieviski, angliski un ukraiņu valodā), žurnāli (igauņu un krievu valodās), audiogrāmatas (igauniski) un dažas galda un kāršu spēles. Pārsvarā vadājam daiļliteratūru, tomēr uz klāja ir arī laba zinātniskās literatūras, biogrāfiju un memuāru kolekcija.”
Tallinas bibliobusa maršrutā ir 26 pieturas, katrā tiek pavadīta pusstunda. “Katarina Jee grāmatu prieku piegādā četras darba dienas nedēļā, katrreiz izbraukājot četrus pilsētas rajonus (Lasnamäe, Haabersti, Nõmme, Pirita). Piektdienās dodamies uz skolām un bērnudārziem, iepazīstinot bērnus ar Tallinas Centrālās bibliotēkas pakalpojumiem un grāmatām, un, protams, izrādot mūsu pasakaino bibliobusu!” Annika Marša norāda, ka bibliobusā ir iespējams ērti atdot arī no citām filiālbibliotēkām aizņemtās grāmatas un lietas.
Siguldas grāmatu velosipēds
2021. gada jūlijā Siguldas novada bibliotēka ar jaunizveidoto “Velo bibliotēku” uzsāka grāmatu piegādi mājās vasaras periodā. Nu jau rit otrā vasara, un no jūnija sākuma līdz augusta beigām lasītājiem tiek piedāvāta videi draudzīga grāmatu un citu izdevumu piegāde ar īpašu grāmatu velosipēdu “Siguldieši lasa”. Pakalpojums darbojas visā Siguldas pilsētā un galvenokārt to aicināti izmantot iedzīvotāji, kuriem nokļūšana līdz bibliotēkai ir apgrūtināta, piemēram, seniori un ģimenes ar maziem bērniem. “Velobibliotēka nav īsti bibliotēka uz velo, bet gan piegādes veids,” precizē Iveta Hamčanovska. “Svarīgi arī, ka cilvēki, izmantojot piegādi uz mājām, var arī ērti nodot jau izlasītās grāmatas. Velobibliotekārs tās nogādās bibliotēkā.” Siguldas “Velo bibliotēka” darbojas otrdienās un ceturtdienās no plkst. 12.00 līdz 18.00 un tiek nodrošināta sadarbībā ar skolēnu vasaras nodarbinātības programmu.
Bauskas grāmatu koferis
2021. gada nogalē Bauskas Bērnu bibliotēkā tika ieviests jauns pakalpojums – Grāmaferis. Koferis, kurā tiek ievietotas grāmatas, ar to dodoties uz pirmsskolas izglītības iestādēm, iepazīstina bērnus ar grāmatām, piedāvā fragmentu lasījumus. Bibliotekārs iejūtas zaķu mammas tēlā un stāsta gan par grāmatām, gan kā saudzīgi lasīt grāmatas. Sarmīte Zandere Bibliotēku portālam stāsta: “Pandēmijas izraisīto seku dēļ, mēs meklējām iespējas, kā nepazaudēt lasītājus brīdī, kad bibliotēku apmeklēt ir liegts.” Grāmaferis bija viens no risinājumiem, lai arī izglītības iestādes bija spiestas uz laiku pārtraukt arī šo pakalpojumu, baidoties par vīrusa izplatīšanos. “Grāmaferis kopā ar Zaķu mammu dodas uz tikšanos gan ar pirmsskolas vecuma bērnu grupām, gan skolās ar klašu kolektīviem. Tiek veidot saziņa ar bērnudārzu un skolu skolotājām, piedāvājot grāmatas konkrētai tēmai. Zaķu mamma nodarbībā pastāsta par grāmatām un tad ļauj bērniem tās tuvāk izpētīt. Ja kādam no bērniem ir vēlme grāmatu paņemt uz mājām, tad arī šādu iespēju mēs piedāvājam.”
Rīgas mobilā bibliotēka vājredzīgajiem un neredzīgajiem
Latvijas Neredzīgo bibliotēka piedāvā pakalpojumu “Mobilā bibliotēka” RVNB “Redzi mani” biedriem un citiem interesentiem. Līga Ķikute Bibliotēku portālam stāsta: “Šādas bibliotēkas būtība ir tāda, ka bibliotēka reizi pāris mēnešos brauc ciemos pie mums, nevis mēs katrs braucam uz bibliotēku.” Viņa skaidro, ka Rīga ir liela pilsēta un Latvijas Neredzīgo bibliotēka jau izsenis atrodas tālu no pilsētas centra. “Rezultātā cilvēkiem ar dažāda smaguma redzes grūtībām ceļā uz bibliotēku ar sabiedrisko transportu var nākties pavadīt pat vairāk nekā divas stundas vienā virzienā. Vēl jāieiet bibliotēkā, jādodas mājup… Tāpēc 2017. gada pavasarī RVNB “Redzi mani” kopā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku metās kopīgā izaicinājumā, ko jau piecus gadus saucam par mobilo bibliotēku.” Pandēmijas perioda pulcēšanās ierobežojumu laikā mobilā bibliotēka bija jāpārtrauc, tomēr nu tā atkal turpinās. “Ir ļoti jauki, ka bibliotēka brauc pie mums, apmaina izlasītās (noklausītās) grāmatas pret citām un neformālā gaisotnē iepazīstina ar sava krājuma jaunumiem.”
Salacgrīvas bibliokuģis
Latvijā kursē ne vien bibliobusi, bet arī bibliokuģis. Šajā gadījumā gan tas nav īsts kuģis, un tā varbūt pat nav definējama kā mobilā bibliotēka tās ierastajā izpratnē. Tomēr 2014. gadā Salacgrīvas novadā dibinātā biedrība “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” ir iniciatīva, lai jauniešiem caur grāmatām popularizētu jūrniecību, zvejniecību un lasītprieku. Biedrība regulāri ceļo uz skolām, bibliotēkām un rīko atraktīvus pasākumus. “Biedrības bāzes vieta ir Salacgrīvas bibliotēka,” Bibliotēku portālam stāsta Bibliokuģa bocmanis Gints Šīmanis. Bibliokuģa idejas autore ir bibliotēkas vadītāja Hedviga Inese Podziņa, biedrības patrons ir kinorežisors Jānis Streičs, Goda Kapteinis – tālbraucējs kapteinis Arvīds Buks. Lieldraugi – LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
“Mūsu uzdevums – caur grāmatām popularizēt lasīšanu, bibliotēkas un virzīt jauniešus izvēlēties ar jūru saistītas nākotnes profesijas, tādēļ arodorientācijā sadarbojamies ar Latvijas Jūras akadēmiju un Liepājas Jūrniecības koledžu.” Būtiskais Bibliokuģa šābrīža darbībā ir godam sagaidīt jaunlatviešu tēva Krišjāņa Valdemāra 200 gadu jubileju 2025. gadā. “Kā pirmo no darbiem esam veikuši viņa pirmās grāmatas “300 stāsti” atkārtota izdevuma klajā laišanu šā gada jūlijā,” stāsta Gints Šīmanis. Šovasar Bibliokuģis ir apceļojis Vidzemes bibliotēkas, jaunsargu nometnes un skolēnu vasaras nometnes kopā ar dzejnieku Viku projektā “Valdemārs. Viks. Indiāņi.” Par pasākumiem biedrība regulāri informē sociālajos tīklos.
Pasauli apceļojošs grāmatu kuģis
Logos Hope ir pasaulē lielākais peldošais grāmatu tirgus. Arī tā nav gluži bibliotēka, tomēr lieliska iniciatīva, kuras ietvaros grāmatas ir pieejams par samazinātām cenām, un uz kuģa līdzi ceļo brīvprātīgo komanda, kas bez maksas rīko lasītprasmes un citas nodarbības, daloties ar zināšanām pasaules krastos. Turklāt, pateicoties Logos Hope maršrutam, grāmatas tiek nogādātas arī vietās, kur kvalitatīvas literatūras tikpat kā nav. Kuģi pārvalda Vācijas labdarības organizācija GBA Ships jeb Gute Bücher für Alle (“Labas grāmatas visiem”). “Pirmais no četriem nomainītiem kuģiem uzsāka darbu jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, un kopš tā laika uz klāja kāpuši vairāk nekā 49 miljoni apmeklētāju,” portālam stāsta Kens Millers. “Principā, viens no katriem 170 pasaules iedzīvotājiem ir te bijis. Uz kuģa ir vairāk nekā 5000 visdažādāko grāmatu visai ģimenei par zinātni, medicīnu, sportu, hobijiem, pavārmākslu, mākslām, reliģiju, filosofiju, kā arī vārdnīcas, daiļliteratūra un bērnu grāmatas.” Šobrīd Logos Hope atrodas Maltā, Itālijā. Kuģa maršrutam var sekot līdzi vietnē www.gbaships.org.
Misijas apziņa
Jautājām, kālab mobilās bibliotēkas ir svarīgas? “Bibliobuss ir sociāls projekts,” saka Jautrīte Mežjāne par Ogres Centrālās bibliotēkas Bibliobusu. “Tā ir iespēja uzturēt dzīvu lasīšanas kultūru, bibliobuss un tā sniegtais pakalpojums ir ļoti svarīga ikdienas sastāvdaļa lielai mūsu novada iedzīvotāju daļai, kas ir vecāka gadagājuma cilvēki. Tie ir iedzīvotāji, kuriem nokļūšana līdz pagasta centram vai pilsētas bibliotēkai ir apgrūtināta. Bibliobuss šiem cilvēkiem ļauj saglabāt sajūtu, ka zināšanas, grāmatas, informācija – tas viss joprojām ir pieejams arī viņiem. Mēs aizvedam saviem lasītājiem pasauli. Tas ir stāsts arī par sabiedrības izglītošanu, par pieņemošāku un atvērtāku sabiedrību, kurā redzam un dzirdam arī to novada iedzīvotāju daļu, kas ir sociāli mazāk aizsargāti. Var, protams, diskutēt par bibliobusa izmaksām, taču jāsaprot, ka bibliobusa pakalpojumi cilvēkiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav bibliotēkas, ir ļoti nepieciešami un būtiski.”
Grobiņas filiālbibliotēkas Bibliobusa pārstāve uzsver, cik svarīgi ir lasītājus nodrošināt ar jaunāko periodiku un literatūru, vienalga, kur viņi dzīvotu. Grobiņas Bibliobuss sadarbojas arī ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku, tādējādi nodrošinot lasītājus, kas vēlas lasīt, bet dažādu iemeslu dēļ to nespēj.
Anna Marša par Tallinas bibliobusu Katarina Jee stāsta, ka ir ļoti svarīgi piedāvāt bibliotēkas pakalpojumus vietās, kur bibliotēku tuvumā nav, un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc tāds bibliobuss pastāv. “Mums ir uzticīgi lasītāji, kuri pieturās gaida gandrīz katru nedēļu. Redzēt smaidu viņu sejās, kad saņem grāmatu, kuru gaidīja, sniedz lielu gandarījumu!”
Bauskas Bērnu bibliotēkas Grāmafera pakalpojumi palīdz pedagogiem. “Tas ir kā papildinājums jaunās izglītības programmas kompetenču satura ieviešanā. Laikā, kad pedagogiem pietrūkst laika atnākt uz bibliotēku, mēs ierodamies un šo problēmu atrisinām. Apmierināti ir gan bērni, gan skolotāji un arī mēs.”
Lasītāju skaits
Vai mobilās bibliotēkas palielina lasītāju skaitu? “Ogres Bibliobusā reģistrēto lietotāju skaits pēdējos trīs gados ir gandrīz nemainīgs un stabils, tas ir nedaudz lielāks par 150 lietotājiem,” stāsta Jautrīte Mežjāne. Grobiņas bibliobusa pārstāve min, ka autobuss spēj apkalpot tālāk no centra dzīvojošos lasītājus, tā piesaistot jaunus lasītājus. To pašu teic Tallinas bibliobusa pārstāve.
“Noteikti palielina skaitu un arī interesi par bibliotēku,” par Grāmafera panākumiem stāsta Sarmīte Zandere. “Īpaši tas ir aktuāli pirmsskolas izglītības iestādēs. Bērni uzzina, kas ir bibliotēka, ko tur piedāvā un tad ar saviem vecākiem atnāk un izvēlas sev grāmatas.” Siguldas Velo bibliotēkas pakalpojumus šobrīd visvairāk izmanto seniori, kuriem ir grūtības regulāri doties uz bibliotēku. Siguldas novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Iveta Hamčanovska min, ka tiek atrisināta arī kavētāju problēma. “Piedāvājam cilvēkiem, kas ilgstoši neatnes izlasītās grāmatas, ka varam aizbraukt paši pakaļ. Daži piekrīt.”
Izaicinājumi
Kādi ir izaicinājumi, uzturot mobilo bibliotēku? “Vislielākie izaicinājumi ir saistīti ar bibliobusa tehnisko stāvokli,” stāsta Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne. “Ja grāmatu autobuss nav jauns, ir jārēķinās ar finansiālu ieguldījumu autobusa remontdarbos un rezerves daļu iegādē. Šobrīd sāpīgs jautājums ir arī degvielas izmaksas. Būtiski, lai autobuss būtu piemērots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Svarīgi ņemt vērā, ka to pamatā izmanto vecāka gadagājuma cilvēkiem, tāpēc tajā vajadzētu viegli iekāpt un no tā izkāpt.” Transporta izdevumus, tostarp remontu un degvielu, izceļ arī Grobiņas bibliobuss. Arī grāmatu aprite ir izaicinājums. Noteikti svarīgs ir šoferis. “Obligāti vajadzētu pieminēt Grobiņas bibliobusa šoferīti Ritu,” saka Dina Paegle. “Viņa visus šos gadus un joprojām ir pie stūres, lai nogādātu literatūru lasītājiem. Savukārt bibliobusa bibliotekāre ir Santa Aškāja.”
Arī Tallinas bibliobusa pārstāve kā izaicinājumu uzsver labu darbinieku atrašana. “Lai nodrošinātu mobilās bibliotēkas pakalpojumu, ir jābūt šoferim un bibliotekāram. Autobuss netiks uz priekšu bez šofera! Atrast labu ir ļoti būtiski. Gadu gaitā esam vairākkārt saskārušies ar izaicinājumu tādu atrast. Pēdējos piecus gadus mums ir divi pusslodzes šoferi, kas dod elastību turpināt mobilās bibliotēkas pakalpojumus, pat ja kāds no darbiniekiem nevar ierasties.”
Velo bibliotēkas izaicinājumi ir laikapstākļi, “kaut gan braucam arī lietus laikā,” saka Iveta Hamčanovska. Arī velosipēda glabāšana ir izaicinājums. “Siguldas bibliotēka atrodas 2. stāvā, tālab sadarbojamies ar kultūras centru, kur velo tiek novietots, kad netiek izmantots.” Savukārt Grāmafera vienīgais izaicinājums ir “smagums un staipīšana”, jo pati komplektēšana katrai nodarbībai problēmas nesagādā.
“Īsts izaicinājums bija pandēmijas laiks, kad spēkā bija pulcēšanās ierobežojumi,” saka Līga Ķikute. “Tad izlīdzējāmies ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Youtube kanālā publicēto literatūru, kurai vēlāk pievienojās sistēma Balss, ar kuru, atsākoties pasākumiem klātienē, iepazināmies arī praktiski Neraugoties uz plašo Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājuma pieejamību tiešsaistē, joprojām priecājamies un gaidām ciemos Mobilo bibliotēku, jo tā noteikti ir kas daudz vairāk par parastu grāmatu apmaiņu!”
Kādi ir izaicinājumi, apceļojot pasauli ar grāmatu kuģi? “Izaicinājumi ir neskaitāmi,” portālam atklāj Kens Millers. “Izveidot grafiku ar ostām, kurās kuģis pietauvosies, iegūstot nepieciešamās atļaujas un reklamējot ierašanos gana plaši, lai kuģi satiktu pēc iespējas vairāk cilvēku. Atrast piemērotas grāmatas dažādās valodās, piemērotas valstij, kuru kuģis apmeklē. Katram braucienam grāmatas un grāmatplaukti ir kārtīgi jānostiprina, jo jūra mēdz sabangoties. Vēl izaicinājums ir saņemt grāmatu konteinerus, lielākoties no ASV un Anglijas, ņemot vērā, ka gandrīz vienmēr esam ceļā.”
Prieks
Kas ir jaukākais, kas bibliobusa pastāvēšanas laikā ir noticis? “Ar humoru vienmēr stāstām par reisu Madlienas pagastā, kur bibliobuss un autoveikals brauc gandrīz vienā maršrutā. Tad parasti sakām, ka bibliobusu cilvēki gaida ar lielāku prieku, jo grāmatas taču ir par brīvu,” stāsta Jautrīte Mežjāne par Ogres bibliobusu. “Katrā reisā bibliotekārs izjūt lasītāju prieku un to, cik ļoti bibliobuss tiek gaidīts. Bibliotekārs ir gandarīts par to, ka var palīdzēt ikvienam bibliobusa lasītājam atrast interesantu grāmatu. Ja pilsētas bibliotēkā kādreiz nākas sastapties ar kādu apmeklētāju, kurš nav apmierināts, piemēram, ar grāmatu piedāvājumu, tad bibliobusa apmeklētāji ir neviltoti priecīgi par iespēju apmeklēt savu mobilo bibliotēku uz riteņiem.”
Jautrīte Mežjāne atzīts, ka nozīmīgs notikums 2020. gadā bija jaunā, no Vācijas atvestā, bibliobusa pirmais brauciens pie lasītājiem. “Tas notika 3.lauku maršrutā, kas noslēdzas ar pieturvietu Madlienā, kur bibliobusu oficiāli atklāja Ogres novada pašvaldības domes pārstāvji un priekšsēdētājs Egils Helmanis. Lasītāji bija patīkami pārsteigti un iepriecināti par jaunā autobusa izskatu, ērtībām un to, ka paplašināts izvēlei pieejamo grāmatu klāsts.”
Grobiņas filiālbibliotēkas vadītāja Dina Paegle par bibliobusu teic, ka visjaukākais esot satikšanās prieks. Kā arī pozitīvā atdeve un ieinteresētība lasīt ko jaunu. “Ir ļoti nepieciešams šāds mobilais pakalpojums lauku reģionos,” viņa uzsver.
Tallinas bibliobusa pārstāve atzīt, ka daudzo gadu laikā ir noticis ārkārtīgi daudz kā jauka, un izcelt vienu piemēru ir grūti. “Mūs pamanīja vietējā pašvaldība un piešķīra mums titulu “Tallinas pilsētas bibliotēka 2017”. Mūsu lasītāji ārkārtīgi mīl bibliobusa pakalpojumu un regulāri pauž savu prieku. Viņi arī ir iemīlējuši bibliobusa darbiniekus un dāvina dārza labumus (ābolus, zemenes, ziedus). Viena vecāka kundzīte reiz ļoti uztraucās par to, ka braukājam apkārt arī ziemā, un uzadīja mums vilnas zeķes un cimdus. Mēs pilnīgi noteikti jūtamies mīlēti un novērtēti!”
“Visjaukākais ir tas brīdis, kad pēc nodarbības bērni ir kā aplipuši ap Grāmaferi,” stāsta Bauskas Bērnu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Zandere. “Pēta, skatās, jautā un mierīgi pavada laiku ar grāmatām.”
“Bibliokuģa darbības rezultātā Latgalē, Kurzemē un Leišmalē, kā arī, protams, Vidzemē, audzis to jauniešu skaits, kuri caur grāmatu atrod jūru, saista savu dzīvi ar kuģiem un ostām, tādējādi arī šodien īstenojot dzīvē Krišjāņa Valdemāra savulaik izteiktās idejas un ierosmes,” par prieku stāsta Gints Šīmanis. “Pieeja labai literatūrai var mainīt dzīvi,” saka Logos Hope pārstāvis. Jaukākais esot redzēt, ka daudzo pastāvēšanas dekāžu laikā grāmatu kuģi apmeklē vecāki, kas reiz paši kā bērni te nāca lasīt, bet nu uz kuģi atved savus bērnus atklāt savas grāmatu bagātības.
Ogres Centrālās bibliotēkas direktore piebilst: “Katrs bibliobusa brauciens ir atkalsatikšanās prieka un sarunu pilns, un vislabāk šīs emocijas vārdos izdevies ietērpt bibliobusa bibliotekārei Aijai Žilvinskai, kura pēc viena no izbrauciena reisiem radījusi dzejoli.”
BIBLIOBUSS
Brūna čūska lokas caur mežu
Mašīnas riteņi deldē to.
Gluži kā skatu tornī es sēžu
Vēroju apkārt notiekošo.
Palūk! – Stirna pārskrēja ceļam,
Redzi! – Tur mežu gāž milzīgs “kaķis”,
Tajā kalnā jau priežu atauga slejas,
Bet aiz līkuma pavērsies ezers.
Tā mēs ceļojam dzimtajās ārēs,
Nesdami gaismu pat nomalēs tālās,
Lai katram, kas tiecas uz gaismas pusi,
Būtu ko lasīt pirms liekas uz dusu.
Grāmatu krātuve riteņu skavās
Tāds mierīgs siltums ir sienās tavās.
Te katrs ir gaidīts – gan klients, gan ciemiņš,
Lai ārā saule spīd vai snieg sniedziņš!
(Aija Žilvinska)
Rakstu sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
Bibliotēku portāla redaktore
portals@lnb.lv