Kā nosargāt bibliotēkas? Intervija ar vienu no aktīvākajām bibliotēku interešu aizstāvēm ASV Deboru Doilu 

Mēs dzīvojam trauksmainā un īpatnējā laikā. Šķietami neierobežota indivīda brīvība, neskaitāmās mūsdienu dzīves sniegtās iespējas, zinātnes un tehnoloģiju attīstība – krasi kontrastē ar politisko uzskatu polarizāciju un dzīvi līdzās šausminošai, prātam neaptveramai, gribētos pat sacīt – pilnīgi liekai karadarbībai. Makrolīmeņa kontrasti atspoguļojas mikrolīmenī. Latvijā atsevišķas pašvaldības neieklausās sabiedrībā un ar kultūras iestādēm izrīkojas pēc patikas, samazinās bibliotēku skaits. Arī Eiropā vērojamas līdzīgas tendences, savukārt ASV zeļ cenzūra, pret kuru bibliotēkas cenšas cīnīties, un šogad publicētajā IFLA tendenču ziņojumā (sagatavošanā ir tā tulkojums latviski) biežāk nekā jelkad lasāms vārdu savienojums “bibliotēku interešu aizstāvība”. Lai bibliotēku tīkls visā pasaulē būtu prasmīgi vīts un izturīgs, ikvienai demokrātiskai valstij ir aktīvi jādomā, kā mudināt kopienas un to pārstāvju veidotās grupas stingri iestāties par savām bibliotēkām un runāt par tām skaļi un iedvesmojoši.

Latvijas Bibliotēku portāls uz sarunu aicināja pieredzes bagāto bibliotēku interešu aizstāvi no ASV – Deboru Doilu (Deborah Doyle), kura pērn tika ievēlēta par ASV organizācijas “Vienoti bibliotēkām” (United for Libraries) prezidenti (2023–2024) un ir Apvienoto bibliotēku direktoru padomes valdes locekle. Viņa ir rakstniece, redaktore un līdzekļu vācēja, aktīva bibliotēku aizstāve vietējā un valsts līmenī. Doila ir bijusi Kalifornijas bibliotēku asociācijas prezidente un ir vienīgā, kura Kalifornijas bibliotēku asociācijas prezidenta balvu – augstāko ASV apbalvojumu, kas tiek piešķirts indivīdam par nozīmīgu ieguldījumu bibliotēku attīstībā – saņēmusi divreiz. Sarunā Doila pieminēs Sanfracisko publiskās bibliotēkas tīkla stiprināšanu daudzu dekāžu garumā, no teju aizmirstas (un burtiski sagrautas galvenās bibliotēkas ēkas) padarot to par vienu no spēcīgākajiem filiāļu tīkliem ASV. Deborai Dolai bija liela loma īpašas Sanfracisko publiskās bibliotēkas draugu grupas veidošanā un kampaņu rīkošanā. Draugu grupas sauklis ir “Bibliotēkas par visiem, visi par bibliotēkām.”

Latvijā ir kopienas, kas ļoti atbalsta savas bibliotēkas un sasparojas, ja finansējumu grasās būtiski samazināt vai pat bibliotēkas slēgt, bet tajā pašā laikā citviet kopienas nav tik spēcīgas. Ko jūs ieteiktu bibliotēkām darīt, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu, kas krīzes brīžos iestātos par savu bibliotēku?

Mums Amerikā ir tāda pati problēma. Dažās kopienās ir ļoti spēcīgas bibliotēkas, un cilvēki ir gatavi par tām cīnīties; citās kopienās ir klusas, mazas bibliotēkas, kas ir atvērtas tikai dažas stundas dienā vai nedēļā un kuras īsti neatrodas pilsētas ikdienas dzīves centrā. Taču zīmīgi, ka visām spēcīgajām bibliotēkām ir apņēmīga kopienas locekļu grupa, kas zina vai vēlas iepazīties ar ievēlētām un ieceltajām amatpersonām vietējā, reģionālā un pat valsts līmenī.

Ir nepieciešams laiks, lai gūtu sabiedrības atbalstu un izglītotu politiķus un vēlētājus. Parasti veiksmīgai bibliotēkai ir arī spēcīgs direktors vai kāds darbinieks, kurš ir aizrautīgs un skaidri runā par to, kā bibliotēkas kalpo sabiedrībai. Spēcīgas bibliotēkas patiešām ir saistītas ar finansējumu neatkarīgi no tā, vai tas ir valdības, nozares dots vai privātos ziedojumos gūts. Tātad daži jautājumi, uz kuriem jāspēj atbildēt ikvienam iesaistītajam, ir šādi: ko jūs darīsiet ar naudu? Kā labāk finansēta bibliotēka stiprinātu kopienu jaunu darbavietu, izglītības un specifisku kopienas interešu ziņā?

Ja vēlaties spēcīgāku bibliotēku, izveidojiet apņēmīgu cilvēku grupu, kam patīk runāt ar politiķiem. Cilvēki, kuri zina, kā darbojas lēmējvara, izpildvara. Jums ir vajadzīgi cilvēki, kas prot stāstīt tās labās lietas, ko bibliotēka jau dara, un to, ko tā vēl varētu paveikt, ja vien būtu vairāk līdzekļu.

Cik svarīgi ir bibliotēku ietekmes un snieguma mērījumi bibliotēku atbalstītājiem, finansētājiem un lietotājiem?

Mērīšana ir svarīgs rīks, bet ne vienīgais. Jā, ir nepieciešami dati, kurus parādīt kā lēmumu pieņēmējiem, tā iedzīvotājiem. Viņiem ir jāzina, ko viņi saņem par savu naudu. Tādi vienkārši dati kā, piemēram, cik cilvēku izmanto bibliotēku, kam viņi to izmanto, vai mazie uzņēmumi izmanto bibliotēkā esošos resursus, vai bibliotēkas sadarbojas ar skolām un citām sabiedriskām organizācijām, ir diezgan vērtīgi. Vai papildu finansējums tam varētu palīdzēt? Kā jūs to mērītu? Un jums vajadzētu būt iespējai norādīt uz nākotnes ieguvumiem un to, kā tie tiks novērtēti salīdzinājumā ar citām organizācijām, institūcijām sabiedrībā.

Bet mērījumi ir labāki un daudz pārliecinošāki, ja tie tiek pasniegti kopā ar stāstiem. Apkopojiet visus labos un sliktos stāstus, lai ilustrētu, kāpēc dati ir svarīgi. Sanfrancisko publiskās bibliotēkas draugu grupa veica bibliotēkas ieguvumu pētījumu. Tas notika sen un tika darīts, kamēr draugu grupa bija aktīvas kampaņas vidū. Bet pētījums joprojām ir noderīgs kā modelis: šeit ir tā kopsavilkums.

Kādus iedvesmojošus piemērus jūs vēlētos izcelt, kur bibliotēku aizstāvība ir izrādījusies ļoti spēcīga un mainījusi situāciju?

Vēlos izcelt jau nupat pieminēto Sanfrancisko publisko bibliotēku. Pirms 50 gadiem tā bija padrūma, nepietiekami finansēta bibliotēku sistēma vienā no dinamiskākajām ASV pilsētām, un tad vēl arī 1989. zemestrīce nopietni sabojāja veco galveno bibliotēku. Lai to atjaunotu, bija nepieciešams ilgs laiks. Bibliotēkas draugi ilgi strādāja, lai vietējā pašvaldība saprastu, cik nozīmīgas ir bibliotēkas. Galu galā tika veiksmīgi īstenotas vairākas kampaņas pēc kārtas: parakstu vākšana par jaunu galveno bibliotēku, parakstu vākšana garantētā finansējuma sistēmai, kas tika iekļauta pilsētas budžetā, un pēc tam finansēšanas kampaņa, lai paplašinātu un atjaunotu visas filiāles pilsētā. Tas prasīja daudzus gadus, bet tagad Sanfrancisko publiskā bibliotēka ir atzīta par vienu no labākajām bibliotēku sistēmām Amerikas Savienotajās Valstīs. Kā papildu piezīme – pagājušā gada novembrī Sanfrancisko vēlētāji atjaunoja un pagarināja sistēmas garantēto finansējumu vēl uz 25 gadiem, tātad skaidrs, ka sabiedrība ir gandarīta par rezultātiem. Renovācijas projekta analīze pieejama šeit.

Vairākās Eiropas valstīs bibliotēkas saskaras ar politisku iejaukšanos savā darbā, krājumā un programmās. Pēdējos gados arī Amerikas Savienotajās Valstīs bibliotēkas to skaudri piedzīvo. Kāpēc tā notiek tieši šodien? Kā tas ietekmē bibliotēkas un bibliotekāra darbu? Kā bibliotēku vadītāji iztur šādu spiedienu? Ko mēs no tā varam mācīties?

Grūts jautājums. Es uzskatu, ka lomu patlaban spēlē ļoti daudzi faktori. Visā pasaulē mēs redzam paaudžu maiņu darba un valdības vidē un mainās jaunpienācēju prioritātes. Izolācija Covid pandēmijas laikā, visu veidu piegādes ķēžu traucējumi; Šķiet, ka šīs un citas lietas ir radījušas dusmas tajā iedzīvotāju daļā, kas baidās no pārmaiņām un/vai kuriem nepatīk noteikta veida valdības uzraudzība vai iejaukšanās. Visiem politiskajiem spēkiem ir liels finansējums, taču dažas konservatīvās grupas jau ilgu laiku ir strādājušas pie konkrētiem jautājumiem un šis ir bijis ideāls laiks, lai tieši viņu idejas izskatītos pievilcīgas. Konservatīvās grupas strādā visas valsts, kā arī vietējos mērogos. 2024. gads ASV būs ļoti nozīmīgs vēlēšanu gads visos līmeņos.

ASV skolas un bibliotēkas ir kļuvušas par nopietniem konservatīvo grupu mērķiem. Tā kā abas tiek finansētas vietējā līmenī (mums nav valsts skolu sistēmas vai nacionālās bibliotēkas sistēmas), parasti padomēs darbojas vietējās kopienas locekļi, kurus interesē izglītība un bibliotēkas. Bet viņiem ir maz pieredzes ar tādām labi organizētām grupām, kas iejaucas un izjauc ierasto modeli. Situācijas ir likušas pat dažiem pilnvarotajiem atkāpties no amata. Ir atkāpušies pat skolotāji un bibliotēku darbinieki, kuri pandēmijas gados ļoti smagi strādājuši. Un tas ir saprotami. Lai šo situāciju apturētu, ir nepieciešama kopienas locekļu balss.

Bibliotēkas vadība mūsdienās skaudri mācās, ka tai arvien vairāk jāiesaistās sarunās ar sabiedrību par pārmaiņām kopienā un to, kā bibliotēka atspoguļo situāciju un kā nodrošina resursus, lai tiktu galā ar krīzes situāciju radītām pārmaiņām. Ir brīnišķīgi, ka bibliotēku darbinieki, bibliotēku sistēmas un bibliotēku asociācijas ir apņēmušās ievērot vienlīdzību, daudzveidību un iekļaušanu. Ir svarīgi pārskatīt un uzlabot darbā pieņemšanas praksi, krājuma veidošanas vadlīnijas, lai bibliotēkas būtu drošas telpas visiem. Ir arī ļoti svarīgi piedalīties un veicināt sarunas sabiedrībā par šiem jautājumiem. Bibliotēkai ir jākalpo visai sabiedrībai. Tāpēc ir svarīgi, lai kopienas savstarpējās sarunās izskanētu visi viedokļi, būtu sadzirdamas visas balsis. Bibliotēkām savukārt ir jāiepazīstas ar ievēlētām amatpersonām vietējā un valsts līmenī (kā arī ar valsts ievēlēto amatpersonu vietējiem darbiniekiem), kā arī jebkurām tām amatpersonām, kas var palīdzēt bibliotēkām. Bibliotēkas sadarbojas ar daudzām vietējām organizācijām, kas palīdz tiem, kam ir slikti dzīves apstākļi. Iesaistīt kopienas sarunās arī maznodrošinātos ir būtiski.

Ir arī noderīgi veidot attiecības ar sociālajām un biznesa organizācijām, brālībām un apvienībām, kas pastāv jau ilgu laiku. ASV mums ir Rotari klubs, Tirdzniecības palātas, Sieviešu balsotāju līga, vēsturiskas asociācijas, kā arī dažādas vecāku grupas kopienas skolās un daudz kas cits. Pat tādas grupas kā vietējās dārzkopības organizācijas vai grāmatu klubi var gūt labumu no partnerības ar vietējo bibliotēku. Bibliotēkas jau strādā ar daudzām no šīm grupām, taču dažreiz tās aizmirst, ka cilvēki šajās grupās, kas ir līderi savās kopienās, var palīdzēt bibliotēkai krīzes laikā un runāt ar likumdevējiem tā, kā to nespēj bibliotēku direktori un pat pilnvarnieki. Jo stiprākas ir šīs attiecības, jo vairāk sabiedrība zinās, cik svarīga ir bibliotēka un kāpēc tai ir jānodrošina atbilstošs finansējums. Šīs grupas būs arī lieliska vieta, kur meklēt individuālus ziedotājus, kurus aizrauj bibliotēkas un to loma labi informētas un gudras, demokrātiskas sabiedrības veidošanā.

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv