Kronenberga dienu Slokā ievadīs pasākums bibliotēkas pasaku un rotaļu istabā “Sanāk kopā liels un mazs – Slokā ganiņš draiskojas”, kas sāksies plkst. 13.00. Ceļojumā pa Alberta Kronenberga daiļrades lappusēm kopā ar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem dosies Dubultu bērnu bibliotēkas vadītāja, aktrise un leļļu meistare Inguna Radziņa. Mazajiem būs iespēja zīmēt, krāsot un veidot mozaīku par rakstnieka grāmatu varoņu gaitām. Noslēgumā atraktīvākos pasākuma dalībniekus apbalvos.

 

Visu vecumu lasītājiem domāts tematiskais pasākums “Atmiņu gaismā”, kas sāksies plkst. 16.00. Literāts Juka Rislaki iepazīstinās ar Kronenbergam veltītās grāmatas manuskriptu un nolasīs dažus fragmentus no tās. Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga sagatavojusies dalīties iespaidos par Kronenbergu dzimtu un rakstnieka meitu Rūtu Kronenbergu, kas bija nenogurstoša Aspazijas mājas sarīkojumu apmeklētāja un biedrības “Aspazijas mantojums” aktīviste, līdz viņu ne visai sen aizsauca mūžības ceļi. Gaida ierodamies viesos arī R.Kronenbergas meitu Ilzi Saulīti-Jansoni.

 

Alberts Kronenbergs (1887-1958) dzimis Braņķu ciemā pie Slokas. No 1903. gada mācījies V. Blūma zīmēšanas skolā, no 1906. gada apmeklējis J. Rozentāla privāto mākslas studiju, bet no 1911. līdz 1915. gadam mācījies Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 7. latviešu strēlnieku pulkā, 1921. gadā atgriezies Latvijā. Kopš 1906. gada Alberts Kronenbergs darbojies grāmatu un preses grafikā. Strādājis melnbalta vai kolorēta tušas zīmējuma tehnikā. Viņa darbiem raksturīga izteiksmīga līnija, vienkāršots, sirsnīga humora pilns tēlojums. Laika gaitā viņš kļuvis par iemīļotu bērnu grāmatu ilustratoru un nereti arī pats rakstījis bērnu grāmatas. Viņa pirmā ilustrētā grāmata ir “Brīnumu stabulīte” (1910). Pirmā grāmata, kuru Kronenbergs gan sarakstījis, gan ilustrējis, ir “Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums” (1931). Tai sekoja “Zelta laiki” (1932), “Tuntuļu Jurītis” (1935), “Jērādiņa” (1937), “Sprunguļmuižā gadatirgus” (1938), ābecīte “Zelta atslēdziņa” (1944). Kronenbergs ilustrējis arī citu autoru darbus, piemēram, otra jūrmalnieka – Ernesta Birznieka-Upīša “Pastariņa dienasgrāmatu” (1922-1924) u.c., bērnu žurnālus “Jaunības Tekas” (1910-1915) un “Mazās Jaunības Tekas” (1924-1935). Bijis Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs. Pēc Otrā pasaules kara A. Kronenbergs vairāk pievērsies latviešu tautasdziesmu, mīklu un sakāmvārdu ilustrēšanai. Kronenbergu dzimta joprojām dzīvo Jūrmalā, pašlaik Majoros.

 

Atzīmējot rakstnieka un mākslinieka 120. gadskārtu, 2007. gadā oktobrī pie Slokas bibliotēkas tika atklāta viņam veltīta piemiņas zīme, kuru veidojis tēlnieks Edvīns Krūmiņš. Tā simbolizē atvērtu grāmatu. Grāmatas vākus papildina Alberta Kronenberga zīmētie pasaku tēli – peles un ezītis. Grāmata sagaida Slokas bibliotēkas apmeklētājus, kas ieiet bibliotēkā caur Alberta Kronenberga pasaku grāmatas lapām un tēliem. Tajā pašā gadā Jūrmalas pilsētas dome Slokas bibliotēkai deva Alberta Kronenberga vārdu.