Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs (BAC) ir uzsācis sadarbību ar izdevniecības “Skolas Vārds” e-izdevumu “Izglītība un Kultūra”, veidojot rubrikas “Tiekamies bibliotēkā!” saturu, iepazīstinot ar Latvijas skolu bibliotekāriem. E-izdevuma 2024. gada septembra numurā LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa tikās ar Olaines 1. vidusskolas bibliotekāri Aiju Jankavu.
Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro) Itālijā galvenokārt pazīstama kā izcila tulkotāja no vācu valodas, bet beidzamos gados viņa pievērsusies tulkošanai arī no latviešu valodas. Viņas vārds tagad zināms arī Latvijā plašam literatūras cienītāju pulkam. Viņa tulkojusi itāļu valodā Regīnas Ezeras, Zigmunda Skujiņa, Ingas Gailes u.c. romānus, kā arī beidzamos desmit gados popularizējusi latviešu literatūru un latviešu dainas, publicējot rakstus Itālijas periodiskajos izdevumos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
Jūrmalā – Raiņa un Aspazijas pilsētā – 6. oktobrī plkst. 11.00 sāksies ikgadējā Raiņa zinātniskā konference, kas notiks Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J.Pliekšāna ielā 5/7) un kuras nosaukums šoruden – “Rainis un teātris gadsimta pārvērtībās (1911.-2011.)”.
Atzīmējot Raiņa drāmas “Uguns un nakts” iestudējuma simtgadi, konferencē pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar dramaturģiju un teātri. Uz konferenci aicināti visi, kam tuvs teātris un abu dzejnieku daiļrade un piemiņa.
Raiņa un Aspazijas muzeja izglītojošā darba vadītāja Aija Magone meklējusi Raiņa pašus pirmos teātra iespaidus, kas kļuvuši par impulsu interesei par teātra un drāmas pasauli. Kāds bija latviešu teātris pirms Raiņa un kādi bija paša dzejnieka pirmie soļi drāmas virzienā? Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja, filoloģijas maģistre Sigita Kušnere centīsies iezīmēt lugas “Pusideālists” vietu Raiņa daiļradē.
Par pavērsiena punktu visā latviešu teātrī kļuva 1911.gads. Eduarda Smiļģa Teātra muzeja pārstāves, pedagoģijas maģistres Agras Straupenieces referāts atklās Raiņa ceļu uz ideju drāmu un “Uguns un nakts” ietekmi uz teātra procesa attīstību. Maz zināmu lappusi Raiņa drāmu iecerēs pavērs Majoru vidusskolas skolotāja, biedrības “Aspazijas mantojums” priekšsēdētāja Ināra Andžāne.
Raiņa principus un uzskatus par drāmu veidojuši dažādi iespaidi. Raiņa un Aspazijas personiskā bibliotēka glabā daudzus pasaules dramaturģijas klasiķu darbu izdevumus. Piezīmes tajos var atklāt dzejnieku attieksmi pret autoru un viņa darbu. Tāpēc zinātnieks, filoloģijas doktors Jānis Zālītis ieskatījies Ibsena lugas “Juns Gabriēls Borkmanis” lappusēs.
Konferencē runās arī par teātra procesu, kuru neapšaubāmi ietekmējis Rainis. Varēs ieskatīties viņa ideju attīstībā šodienas teātrī un šodienas teātra stilistikas iedarbībā uz Raiņa dramaturģijas interpretācijām, jo režisores Māra Ķimele un Evita Sniedze risinās sarunu par Raini uz šodienas teātra skatuves, atbildot uz jautājumu, kādi ir ieguvumi un zaudējumi Raiņa un teātra mijiedarbībā gadsimta garumā.
Pavisam nesen, 15.septembrī, Jūrmalā notika vēl viens pasākums, kurā varēja daudz uzzināt par Raini un Aspaziju. Jau otro konferenci “Jūrmala – Raiņa un Aspazijas pilsēta” ar Jūrmalas pilsētas domes un Majoru vidusskolas atbalstu organizēja biedrība “Aspazijas mantojums” un Jūrmalas Latviešu biedrība. Nākamgad jau trešajā šai tēmai veltītajā konferencē iecerēts aicināt vienkopus pārstāvjus no visām Latvijas pašvaldībām, kas saistītas ar abu dzejnieku dzīvi un daiļradi, lai dalītos pieredzē par viņu piemiņas saglabāšanu.
