JL: Valdībai jāatsakās no “politiskiem būvprojektiem”
Rīga, 9. sept., LETA. Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti nosūtījuši iesniegumu Valsts kontrolei un Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), aicinot izvērtēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības līgumus, aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
JL lūdz VK izvērtēt, vai noslēgtie līgumi par LNB būvniecību nesatur valstij nesamērīgas soda sankcijas par līgumu pārtraukšanu vai apturēšanu, kā arī to, vai atbildīgās amatpersonas, sagatavojot un slēdzot šādus līgumus, nav pārkāpušas savas pilnvaras.
Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) "acīmredzami padarījusi skolotājus, mediķus un policistus par savu politisko projektu ķīlniekiem", norāda JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Kultūras ministrija ar izpratni raugās uz valdības lēmumu īstenot samērīgu budžeta un finanšu politiku, ko nosaka saspringtā ekonomiskā situācija, un ir gatava īstenot saprātīgu politiku, kas saistīta ar nepieciešamību prioritāri īstenot tādas budžeta programmas, kas ļautu sekmēt ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule.
Uzklausot ekspertu, tostarp Latvijas Bankas, viedokli par nepieciešamību stimulēt ekonomiku, Kultūras ministrija esot konstatējusi, ka LNB projekta īstenošana ir ekonomiski pamatota gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Īstermiņā šī projekta realizācija palīdzēs pārvarēt tuvojošos krīzi būvniecības sektorā, kas ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet ilgtermiņā "Gaismas pils" esot "milzīgs solis uz priekšu zināšanu sabiedrības un konkurētspējīgas tautsaimniecības veidošanā Latvijā".
Ministrija arī norāda, ka "Gaismas pils" projekta neatņemama sastāvdaļa ir visu Latvijas bibliotēku modernizācija – "Trešā tēva dēla" projekta ietvaros 874 bibliotēkas visā valstī jau ir pieredzējušas ievērojamus uzlabojumus gan fiziskās infrastruktūras, gan informācijas pieejamības jomā.
Kultūras ministrija akcentē, ka JL "bez jebkādas argumentācijas un tīri populistiskā veidā mēģina pretstatīt algu jautājumu sabiedriskajā sektorā un Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu". Šāds pretstatījums, pēc ministrijas domām, "ir pilnīgi nekompetents un parāda šīs partijas acīmredzamo neorientēšanos valsts budžeta un citos jautājumos".
Deleģējot valsts aģentūru "Jaunie trīs brāļi" parakstīt līgumu par Nacionālās bibliotēkas būvniecību, valsts ir uzņēmusies saistības, arī finansiālas, ar kurām jārēķinās līguma nosacījumu neizpildes gadījumā, turklāt, pat ja teorētiski tiktu apsvērta iespēja apturēt "Gaismas pils" būvniecību, tad neizdotos iegūt pat desmito daļu to līdzekļu, kas nepieciešami algu palielināšanai sabiedriskajā sektorā, brīdina Kultūras ministrija. Savukārt bibliotēkas projekta apturēšanas rezultātā rastos milzīgi ilgtermiņa zaudējumi gan Latvijas kultūrai, gan ekonomikai.
Kā LETA jau ziņoja, informatīvajā ziņojumā par LNB jaunās ēkas "Gaismas pils" būvdarbu līgumu, ar kuru ministri tika iepazīstināti 2008. gada 6. maijā, teikts, ka sarunu procesā tika panākta vienošanās, ka Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilpst AS "RBSSKALS", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", veiks LNB būvdarbus par 135 302 440 latiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. No šīs summas 19 022 455 lati tiks izlietoti pirmā posma jeb nulles cikla būvdarbiem.
Ministri tika iepazīstināti arī ar "Gaismas pils" būvniecības koptāmi uz vienas lappuses, no kuras izriet, ka būvlaukuma sagatavošana maksās 5 452 941 latu, zemes darbi – 2 901 522 latus, pamati un pamatnes – 7 239 806 latus, sienas, ēku un būvju karkasu konstrukcijas – 5 443 307 latus, starpsienas – 4 928 792 latus, pārsegumi – 9 830 640 latus, kāpņu konstrukcijas un kāpņu laukumi – 1 393 639 latus, grīdu pamatnes un segumi – 7 239 283 latus, jumti un segumi – 13 944 585 latus, aiļu aizpildījumu elementi un speciālo konstrukciju fasādes – 20 152 154 latus, apdares darbi – 7 574 085 latus, ieejas lieveņi, kāpnes, terases – 290 326 latus, ceļi un laukumi – 646 337 latus, apzaļumošanas darbi un labiekārtošana – 1 483 452 latus, dažādi citi darbi – 624 363 latus.
Iekšējie elektrotīkli, apgaismojums, spēka tīkli izmaksās 6 824 545 latus, iekšējā apkures sistēma – 1 249 523 latus, vēdināšana un gaisa kondicionēšana – 6 556 136 latus, iekšējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli – 5 157 745 latus, vājstrāvas tīkli – 4 751 157 latus, lifti un eskalatori – 884 028 latus.
Ārējo ūdensvada tīkli maksās 34 795 latus, ārējie kanalizācijas tīkli un attīrīšanas ietaises – 22 704 latus, lietus kanalizācijas tīkli – 37 208 latus.
Paredzēts, ka LNB būvdarbi ilgs trīs gadus. Nulles cikls tiks realizēts līdz 2009. gada septembrim, virszemes cikls – līdz 2011. gadam.
LNB būvdarbu garantijas periods būs divi gadi pēc "Gaismas pils" nodošanas ekspluatācijā.
Būvdarbu sadārdzinājums tiks aprēķināts reizi ceturksnī atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par būvniecības izmaksu izmaiņām.
No valsts budžeta par "Gaismas pili" 2009. gadā tiks maksāti 29 251 066 lati, 2010. gadā – 38 486 051 lats, 2011. gadā – 49 784 673 lati, 2012. gadā – 23 478 210 lati.
Līgums paredz, ka, uzsākot būvdarbus, galvenajam būvuzņēmējam tiek maksāts avanss piecu miljonu latu apmērā. Līgumsods noteikts – 0,5% no laikā nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu. Ja galvenais būvuzņēmējs kavē būvdarbu pabeigšanas termiņu, pasūtītājam ir tiesības ieturēt līgumsodu 50 000 latu dienā no būvdarbu izpildes termiņa kavējuma dienas.
Līguma summa tā izpildes laikā var tikt koriģēta sakarā ar cenu indeksāciju (inflāciju vai deflāciju), kā arī uzmērot un novērtējot izpildīto būvdarbu apjomu, teikts informatīvajā ziņojumā. Pasūtītājs maksās par faktiski padarīto darbu, piemērojot tāmē noteiktās likmes un vienības cenu.
Tāpat JL aicina Godmani izvērtēt valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" lietderību. Gan Akustiskās koncertzāles, gan Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekti uz nenoteiktu laiku ir apturēti, taču aģentūra, nerēķinoties ar tuvojošos ekonomisko un sociālo krīzi, par valsts līdzekļiem joprojām dāsni algo ap 30 cilvēku, norāda JL.
JL jau iepriekš norādījis, ka šībrīža ekonomiskajā situācijā koalīcijai jāatsakās no virknes politisku projektu īstenošanas gan nacionālā mērogā, gan vietējās pašvaldībās, līdzekļus novirzot algu palielināšanai vismaz inflācijas apjomā.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA