Izstādē apskatāmas gan Kārļa Baumaņa medaļas, vairākas viņa gleznas un zīmējumi, kas attiecas uz trīsdesmitajiem gadiem, kad mākslinieks tikai sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, un kas ļoti reti rādīti izstādēs. Lielie tēlniecības darbi skatāmi fotogrāfijās. Kārļa Baumaņa meita gleznotāja Laine Kainaize uzgleznojusi tēva portretus, kas arī papildina izstādi.

 

2016.gadā nosvinējām simts gadu jubileju Kārlim Baumanim, vienam no modernās latviešu tēlniecības pamatlicējiem, bet šī gada sākumā paiet pieci gadi, kopš viņa vairs nav mūsu vidū.

Jubilejas albumā, ko pagājušajā gadā izdevusi galerija „Daugava” un ko sastādījusi un tekstu uzrakstījusi tās vadītāja mākslas zinātniece Anda Treija, lasāms, ka māksliniekam „izdevās ignorēt pieņēmumu, ka mākslai ir labvēlīgi un nelabvēlīgi laiki. Visu vienmēr noteikusi viņa paša izvēle, viņa attieksme pret mākslu un dzīvi. /../ Viņš vienkārši atļāvās būt savas pasaules saimnieks”.

Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas Kārlis Baumanis pievērsās portretam un kapu pieminekļiem. Neraugoties uz ideoloģisko spiedienu, ko īpaši izjuta tēlnieki, padomju okupācijas gados Kārlis Baumanis pirmais Latvijā pievērsās Henrija Mūra [Henry Moore] formveidei, kas ir tāla no ierastā reālisma, uzsverot mākslinieka subjektīvās emocijas. Kamēr gandrīz vai katrs tēlnieks Latvijā darināja Ļeņina pieminekļus, jubilārs pievērsās, kā dažviet rakstīts, dekoratīvajai tēlniecībai, faktiski abstraktajai mākslai.

Abstraktos darbus Kārlis Baumanis kala marmorā, bet visbiežāk granītā, kas atrodams tepat Latvijā. Tajos nav attēlots nekas konkrēts, bet tēlnieks savas tā brīža emocijas materializēja izteiksmīgos siluetos, līnijās, ritmos, plūdenās vienas formas jeb tēlniecisko masu pārliešanos citā. Nekas te nav izdomāts, visu diktējusi intuīcija, sajūtas. Šo tēlniecisko izjūtu Kārlis Baumanis mācījies no Teodora Zaļkalna un citiem meistariem, sakausējot klasiskās tradīcijas ar modernismu.

Otra viņa darbības joma, kurā daudz strādāja, ir medaļu māksla. Viņš darinājis vairāk kā 110 divpusīgās medaļas, kas veltītas galvenokārt pasaules un Latvijas kultūrai.

Tiesa gan, jaunības gados Kārlis Baumanis aizrāvās ar glezniecību, gūdams tajā panākumus, taču redzes dēļ viņš izvēlējās tēlniecību, kam veltīja visu savu mūžu.

 

Māris Brancis

 

Tēlnieks un mākslas vēsturnieks Kārlis Baumanis dzimis 1916.gada 3.maijā Raunā, miris, 2011.gada 8.janvārī Rīgā.

1947.gadā ar izcilību beidzis Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju, diplomdarba vadītājs Teodors Zaļkalns. No 1947. līdz 1976.gadam strādājis par pedagogu LVU un Rīgas Politehniskajā institūtā. Izstādēs piedalās kopš 1945.gada. Personālizstādes Rīgā 1966., 1976., 1986. un 1991.gadā, 100.dzimšanas dienai veltītā izstāde galerijā „Daugava” 2016.gadā, jubilejas sakarā izdota Andas Treijas albums „Kārlis Baumanis 100”. Mākslinieku savienībā kopš 1959.gada. Kapa pieminekļi arhitektam E. Štālbergam (1961), pianistam V. Zostam (1963), gleznotājam J. Liepiņam (1967), tēlniekam T. Zaļkalnam (1976). Veidojis Raiņa pieminekli Jēkabpils rajona Rubenes ciemā (1969). Darinājis portretus, abstraktas kompozīcijas un figurālus darbus, kā arī vairāk kā 110 medaļas. Sarakstījis monogrāfiju „Teodors Zaļkalns”(1966).