Uz izstādes atklāšanu 8.septembrī pulksten 16:00 laipni aicināts ikviens interesents!

Vija Spekke ir dzimusi Rīgā 1922. gadā. Mākslas jomā izglītojusies Romā, Oksfordā un Veronā.  Gandrīz visu mūžu māksliniece, kurai īpaši tuvs ir akvarelis, dzīvo Itālijā. Viņas darbos satuvinās romāņu un baltu kultūras, Vidusjūra saplūst ar Baltijas jūru. Dzimtenē un Latvijas mākslas vidē viņa atgriezās tikai 1993. gadā. Mākslinieces gleznās reizēm ieskanas dzimtas dzejnieku, mūziķu un vēsturnieku likteņi.

 

Gandrīz ikkatram ir bijis kāds dzīves  posms, kurā izjusts bēgļa gaitu sūrums.

Bēgļu tēma uzrunā visu tautību, dažādu laiku, reliģiju un varu vajātos. Tik maz vardarbīgu konfliktu kā šobrīd, Eiropā nav bijis gandrīz nekad. Tai pašā laikā šī drošība ir ļoti trausla. Lai kā gribētos, ka uzvarētu humānisms, varas un naudas kāri ir grūti apstādināt.

 

Izstādē skan kurdu tautības sīriešu komponista Moutaza Ariana skaņdarbi “Meklējot mieru” un “ Migranti”. Jau četrus gadus viņš ir bēglis Turcijā, pelna iztiku kā ielu muzikants un sapņo savas kompozīcijas reiz atkal dzirdēt īstā koncertā.  Saite uz Ariana mūzikas ierakstiem: https://soundcloud.com/arian-1m.

Izstādes idejas autore Diāna Jance, tuva Vijas Spekkes radiniece. Diāna Jance: “ Mūsu dzimtā ir kāds sens stāsts. Droši vien tādu stāstu latviešiem ir daudz.

Reiz kāds austrumu izcelsmes bēglis meklēja patvērumu zemē, kas tikai pēc vairākiem gadu desmitiem tika nosaukta vārdā – par Latviju. Visticamāk, viņš bija ar tumšu ādas krāsu, melniem matiem un musulmanis. Visticamāk, bēglis vai gūsteknis no kara līdzgājējiem. Nostāstā, kurš atceļojis līdz mūsu dienām, bēglis esot nācis no reiz varenās Osmaņu impērijas, no mūsdienu Turcijas. Visdrīzāk viņš klejoja, nemācēdams ne vārda latviski. Un tieši šis austrumu izcelsmes bēglis atrada patvērumu mājās Zemgalē, ko tagad pazīst kā “Billītes” un bija vecvectēvs vienam no latviskākajiem un lielākajiem dzejniekiem – Edvartam Virzam.

 

“Kaut kur deg”, 1993

“Ercenģelis”, 1992

“Gūstekņi”, 1991, triptihs

“Bēgļi”, 1991

“Bēgļi”

“Pāris”

“Enģeļi pār pilsētu”

“Cilvēki uz mēness”, 1982

“Pašportreti”

“Rīga”