Konference un diskusija notiks no plkst. 10.00 līdz 17.00. Par nozīmīgā laikraksta ilgās pastāvēšanas panākumiem runās gan Latvijas, gan Igaunijas un Lietuvas pētnieki, savukārt īpašā paneļdiskusijā mediju eksperti vērtēs preses un mediju attīstību mūsdienās un nākotnē.

Konferences pirmā daļa veltīta “Latviešu avīžu” vēsturiskajai izpētei, kā arī kopīgai preses telpai Baltijas valstīs. Mediju vēstures pētniece Vita Zelče runās par “Latviešu avīžu” nozīmi Latvijas un mediju vēsturē, tai skaitā pievēršoties laikraksta auditorijai. Vēsturniece Lilita Vanaga aplūkos pirmā “Latviešu avīžu” redaktora K.F.Vatsona biogrāfiju un viņa darbības nozīmi laikraksta pastāvēšanā, kā arī salīdzinās tā laika un mūsdienu viedokļu atšķirības saistībā ar latviešu izglītību, valodu, mentalitāti. Literatūrzinātniece Māra Grudule pievērsīsies “Latviešu avīzēs” publicētās dzejas latviešu valodā attīstībai, kas vēl vairāk veicināja latviešu sabiedrības domāšanas pāreju no klausīšanas uz lasīšanu. Novadpētniece Andra Poota savā ziņojumā pievērsīsies visiem periodiskiem izdevumiem, kas vienlaikus ar “Latvijas avīzēm” tika izdodi Jelgavā un vēstīja par notikumiem ārvalstīs, tādā veidā atstājot ievērojamas pēdas sabiedrības izpratnē par globāliem jautājumiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļas pētniece Kristīne Papule dalīsies ar atskatu uz to, kā tika atzīmēta “Latviešu avīžu” simtā pastāvēšanas gadadiena un kādus būtiskus Latvijas mediju attīstības aspektus tas ietekmēja. Lietuviešu vēsturnieks Dangirs Mačulis (Dangiras Mačiulis) atklās, kādi Lietuvas preses izdevumi tika drukāti Latvijā un kāda ir Latvijas loma lietuvas periodisko izdevumu attīstībā. Igauņu literatūrzinātniece Ave Mateusa (Ave Mattheus) analizēs līdzības, atšķirības un mijiedarbības starp latviešu un igauņu vēsturiskajiem preses izdevumiem un to, kā attīstījās preses izdošana igauņu valodā. Konferenci moderēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.

Konferences otrajā daļā notiks paneļdiskusija par preses lomu un ilgtspēju Latvijā. Diskusiju vadīs Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte un tajā piedalīsies Latvijas Sabiedrisko mediju tiesībsardze un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, mediju vēstures pētniece Vita Zelče, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente un pētniece Sandra Sprudzāne, “Latvijas avīzes” politikas nodaļas vadītājs un galvenās redaktores vietnieks Māris Antonevičš un “Delfi Bizness” galvenā redaktore Aija Krūtaine.

“Pirmais laikraksts Latvijā “Latviešu Avīzes” tapa pirms 200 gadiem – tas iezīmēja jaunu pakāpi zināšanu pasaulē. Ziņas, informācija, sabiedrības tīklojumi, starptautiskās dimensijas, interaktivitāte ieguva citu dinamiku un aptvērumu. “Latviešu Avīzes” ir viens no fenomeniem, kas ir mazinājis Kurzemes un Vidzemes (tai skaitā Rīgas) tradicionālo intelektuālo, kultūras un cita veida savrupību. Laikraksts veicināja viedokļu atšķirības – “Latviešu Avīzēm” sekoja “Mājas Viesis”, “Pēterburgas Avīzes”, “Baltijas Vēstnesis”, “Dienas Lapa” un citi, pašai faktiski tos pārdzīvojot”, uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Apmeklēt konferenci un paneļdiskusiju ir aicināts ikviens interesents. Ieeja konferencē ir bez maksas, konference noritēs latviešu valodā, konferences telpas pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Reģistrācija: reg.lnb.lv

Konferences programma

Vienlaikus Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ir apskatāma izstāde “”Latviešu avīzēm 200”: ceļā uz mediju sabiedrību”. Konference un izstāde norit notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Vairāk informācijas www.gramatai500.lv.

 

Informāciju sagatavoja:
Anna Muhka
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Korporatīvās komunikācijas vadītāja
anna.muhka@lnb.lv
29 474 534
www.lnb.lv