Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā izstrādāts pētījums par 19. gadsimta latviešu rakstniecības vēsturi, kas 2022. gada februārī publicēts prestižajā akadēmiskajā apgādā “Peter Lang” Vācijā, Berlīnē.
Grāmata izdota sērijā “Krustpunkti. Kultūras, literatūras teorijas un vēstures studijas” angļu valodā ar nosaukumu “A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century” (“Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais deviņpadsmitais gadsimts”).
Pētījuma mērķis ir 19. gadsimta latviešu sabiedrības un kultūras analīze un interpretācija saistībā ar modernitātes veidošanos. Akcentējot nepieciešamību skatīt literatūras vēsturi starpnozaru aspektā, darba tapšanā iesaistījušies dažādu nozaru speciālisti. Grāmatas sastādītāji un redaktori ir literatūras zinātnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs, pētījuma izstrādē piedalījusies mākslas zinātniece Kristiāna Ābele (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas Vēstures institūts), literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Nacionālā bibliotēka), folkloras pētniece Ginta Pērle-Sīle un ģermāniste Aiga Šemeta (Latvijas Universitāte).
Pētījumā uzmanība pievērsta preses nozīmei publiskās telpas veidošanās procesā, biedrību lomai literatūras attīstībā, lasīšanas revolūcijai 19. gadsimta sabiedrībā, vizuālizpratnes saistībai ar lasīšanas pieredzi, folkloras un rakstniecības mijiedarbei, tulkojumu nozīmei latviešu literārās kultūras veidošanā. Nozīmīgi latviešu modernās sabiedrības veidošanās un rakstniecības saskarsmes punkti aktualizēti arī saistībā ar bīdermeiera kultūras aspektu analīzi, jaunlatviešu kustības novērtējumu, literāro žanru spektra paplašinājuma analīzi un literāro polemiku lomas izvērtējumu.
Pētījuma primārā mērķauditorija ir humanitāro un sociālo nozaru speciālisti ārzemēs un Latvijā, tas piedāvā iespēju izsekot latviešu rakstniecības un ar to saistīto kultūras sfēru dinamiskajai attīstībai un mijiedarbei ilgajā 19. gadsimtā. Darbs veikts Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā un 2021. gadā īstenotā projektā “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts” (lzp-2020/2-0020).
Papildu informācija:
Ginta Pērle-Sīle
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
E-pasts: ginta.perle@gmail.com
Tālr.: 26599968
